'Demogrāfs' Parādnieks un ārsts 'finansists' — Gobzems skaidro savu ministru izvēli

Šodien pulksten 16.30 Alda Gobzema (KPV LV) valdības veidošanā iesaistītās partijas tiksies uz kārtējām sarunām [Īsi pirms plānotās sarunas sākuma tika paziņots, ka tā nenotiks. red]. Vakar premjera amata kandidāts nāca klajā ar sava potenciālā Ministru kabineta sastāvu, vai politiskie spēki ar to ir mierā, zināšot pēc šodienas tikšanās. Savus pamatojumus ministru izvēlei, kas balstīti gan sajūtās, gan iepriekšējo darbu novērtējumos, Gobzems atklāja intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu".

Iekšlietu ministra posteni savā valdība Gobzems plāno uzticēt partijas biedram, iepriekš Jelgavas novada pašvaldības, bet nu Saeimas deputātam Ralfam Nemiro . Savukārt par finanšu nozari varētu būt atbildīgs Saeimā neievēlētais "KPV LV" biedrs un ārsts Roberts Spručs. Šādu izvēli Gobzems pamato ar faktu, ka konkrētās personas ir "ar labu izglītību un plašām zināšanām".

Uz jautājumu par to, kā Spručs, būdams ārsts, var pārvaldīt valsts budžetu, Gobzems atbild, ka "ministrs ir politisks amats" un viņam nav jābūt grāmatvedim. "Viņam jāspēj pieņemt politiski lēmumi un izveidot profesionālu komandu," saka premjera amata kandidāts. Gobzems gan uzsver, ka šis piedāvājums ir atvērta tipa, un uzvārdi vēl var mainīties, piemēram, finanšu ministra krēslā "KPV LV" redz arī partijas pārstāvi Kasparu Ģirģenu.

"Jaunajai konservatīvajai partijai" savā valdībā Gobzems nolēmis uzticēt četrus ministru posteņus. Tālis Linkaits vadītu Satiksmes ministriju, Juris Jurašs Veselības ministriju, Izglītības ministriju pārraudzītu Dagmāra Beitnere-Le Galla, bet par tieslietām atbildētu Jānis Bordāns vai Juta Strīķe.

Jāatzīmē, ka Juris Jurašs ir bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs. Gobzemam gan esot dziļa pārliecība, ka par veselības ministru nav obligāti jākļūst ķirurgam vai "ar medicīnu saistītam ārstam", reformas pat varētu īsteno efektīvāk, ja pie tām strādās cilvēks, kurš nav "sistēmā".

Taujāts, kāpēc JKP tiek piedāvātas četras ministrijas, nevis trīs, kā tas bija iepriekšējās valdības sarunās — vai tāpēc, ka labāki un spēcīgāki, vai tāpēc, lai "nopirktu" viņu atkāpšanos no "sarkanās līnijas" pret "Zaļo un Zemnieku savienību" (ZZS) — Gobzems skaidro, ka JKP ir nopietns stratēģisks partneris un "es redzu, ka šāds sadalījums ir loģisks šobrīd". Turklāt "KPV LV" par labu JKP pat atkāpušies no vēlmes vadīt Satiksmes ministriju.

Runājot par JKP "sarkano līniju" pret iešanu valdībā kopā ar ZZS, premjera amata kandidāts norāda, ka, ņemot vērā ministriju sadalījumu, nav neviena argumenta, "ka ar šādiem posteņiem nav iespējams nokontrolēt tās bailes, kas kādam pret kādu politisko partneri ir". Viņaprāt "tā poza ir liels izšķiršanās jautājums — vai ir vēlme pēc būtības darīt darbus vai saglabāt pozu, jo tas skaisti izskatās."

Apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" (NA) Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vadītu Raivis Dzintars vai Rihards Kols, Labklājības Imants Parādnieks, bet Kultūras ministriju Dace Melbārde. Atbildot uz jautājumu, kāpēc šāds sastāvs, Gobzems norāda, ka ir pārliecināts — minētās personas būs labi ministri.

Taujāts, vai Parādnieks ir labākais labklājības ministrs, Gobzems norāda, ka "Parādnieka kungs ir pietiekami daudz ieguldījis demogrāfijas jautājumos", tāpēc premjera amata kandidāts viņam uzticas.
Ņemot vērā, ka VARAM arī līdz šim bijusi NA pārraudzībā, šī ministrija uzticēta viņiem, jo būšot visinformētākie par Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu dzīvē.

ZZS piedāvātas divas vietas Ministru kabinetā: zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Edgars Tavars vai Armands Krauze, bet aizsardzības ministra amatu saglabāt Raimonds Bergmanis.
"Bergmaņa kungs ir labs aizsardzības ministrs, nevienam nav šaubu par to," saka Gobzems. Jautāts, kā to ir izmērījis, viņš atbild, ka "tā ir mana sajūta tāda".

Savukārt Krauze kā bioloģiskās lauksaimniecības pārstāvis esot signāls sabiedrībai mainīt domāšanu uz bioloģisko lauksaimniecību. Tāds gan ir Gobzema pieļāvums un šodien sarunās ar partijām sapratīs, vai paši ZZS piekrīt šādam uzstādījumam.

"Jaunās Vienotības" (JV) pārstāvis Edgars Rinkēvičš varētu saglabāt ārlietu ministra portfeli, bet Jānis Reirs, kurš šobrīd ir labklājības ministrs, pārvaldītu ekonomikas nozari. "Ļoti vienkārši, JV ir informējusi, ka arī strādā pie OIK likvidēšanas, tad viņiem šis darbs ir jāizdara līdz galam," Reira izvēli pamato Gobzems.

Delfi iepriekš ziņoja, ka jau piektdien varētu tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā varētu būt balsojums par uzticības izteikšanu Gobzema izveidotajam Ministru kabinetam, liecina politiķa teiktais intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu''. Tas nozīmē, ka sarunām vairs atlikušas vien nepilnas divas darba dienas. Taujāts, vai viņam ir plāns B, ja kāda no partijām šādam sadalījumam nepiekrīt vai izvēlas doties citā virzienā, Gobzems skaidri neatbild, vien norāda, ka, viņaprāt, Saeima, atbalstīs Gobzema valdību.

Source info

www.DELFI.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Kalendārs

Skatīt vairāk

Jaunākais