Jau ziņots, ka VID līdz 17. aprīlim bija atteicis dīkstāves pabalsta piešķiršanu 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto, kuri tam bija pieteikušies. Kopā pabalstiem pieteikušies bija aptuveni 5000 uzņēmumu par 27 000 darbinieku, bet pabalsti piešķirti - 16 000 darbinieku.
Tas liecina, ka atteikumu proporcija pēdējās dienās bijusi stabila - "Delfi TV ar Jāni Domburu" jau iepriekš dienestam pieprasīja informāciju par pabalstu atteikumu skaitu, un dienests to sniedza līdz 13. aprīlim. Tobrīd VID bija saņēmis iesniegumus par dīkstāves pabalsta piešķiršanu no 4079 uzņēmumiem un to filiālēm par 26 012 darbinieku. Dienestam lēmums par pabalsta piešķiršanu vai atteikšanu jāpieņem piecu darba dienu laikā, un tobrīd no saņemtajiem pieteikumiem izvērtēti bija par 3952. Dīkstāves pabalstu dienests bija piešķīris 2329 uzņēmumiem un to filiālēm par 12 755 darbiniekiem, bet atteicis piešķiršanu 1623 uzņēmumiem un to filiālēm par 5494 darbiniekiem. Līdz ar to secināms, ka dīkstāves pabalsta pieteikums tobrīd bija apstiprināts gandrīz pusē jeb 49,46% gadījumu, noraidīts vairāk nekā katrā trešajā jeb 34,47% gadījumu, bet lēmums vēl pieņemts nebija par aptuveni 16% iesniegumu.
Ar atrāvienu visvairāk atteikumu līdz 13. aprīlim saņēmuši izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošie – 277 uzņēmumi un to filiāles par 1841 darbinieku. Tam seko veikali un autoservisi, kuriem dīkstāves pabalsts atteikts 251 gadījumā, bet par stipri mazāku darbinieku skaitu – 590, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumi, kuriem pabalsti atteikti 241 gadījumā par kopskaitā 629 darbiniekiem.
Parāda dēļ atbalsts arvien iet secen tūkstošiem
"Delfi TV ar Jāni Domburu" vērsās VID, lūdzot precīzi uzskaitīt, cik gadījumos, kuri no Ministru kabineta noteikumos minētajiem faktoriem bija pamats atteikumam. VID konkrētus skaitļus nenosauca, bet atklāja atteikumu procentuālo iedalījumu. Vairāk nekā divās trešdaļās gadījumu atteikums saistīts ar nodokļu nomaksu. Tas ir, 34% gadījumu pabalsts atteikts, jo uzņēmums pēdējā pusgadā vidēji nodokļos bija maksājis mazāk nekā 200 eiro mēnesī, bet 31% - tādēļ, ka uzņēmumam bija nodokļu parāds, kas lielāks par 1000 eiro. Vēl 5% gadījumu atteikums pamatots ar faktu, ka uzņēmums nav iesniedzis visas nodokļu deklarācijas. Tikmēr vēl gandrīz trešdaļā jeb 29% gadījumu atteikums pamatots ar faktu, ka krīzes ietekmē nav vērojams pietiekami liels uzņēmuma ienākumu kritums.
Tomēr VID ik mēnesi publicē nodokļu parādnieku sarakstu, un no tā secināms vismaz tas, cik komersanti uz pabalstu nevar pretendēt tieši šī nosacījuma dēļ. Aprīlī sarakstā iekļauti 45 542 saimnieciskās darbības veicēji. 1000 eiro un lielāks parāds ir 26 175 no tiem, attiecīgi šie komersanti ir izslēgti no potenciālā dīkstāves pabalsta saņēmēju loka. Iespēju pretendēt uz šo pabalstu 885 no viņiem noteikuši tikai simts eiro – tas ir, viņu parāds ir robežās starp 1000 un 1100 eiro, bet vēl 2713 komersantiem parāds ir robežās līdz 1500 eiro. Parāds līdz 2000 eiro ir vēl 2604 komersantiem.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem šie uzņēmumi uz dīkstāves pabalstiem tomēr var pretendēt tādā gadījumā, ja tiem ir noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu ar VID vai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums. VID "Delfi" līdz šim nodokļu nomaksas pagarinājumus vēlējušies saņemt 3475 uzņēmumi un apmēram 2000 uzņēmumiem tie jau ir piešķirti. Pārējie iesniegumi tiek vērtēti, bet atteikumu nav vairāk par 1%. Nodokļu nomaksas pagarinājumi uz trīs gadiem, kas ir jaunums saistībā ar Covid-19, patlaban jau piešķirti 365 uzņēmumiem kopumā par 11 miljoniem eiro. Kopumā nodokļu nomaksas pagarinājumi piešķirti par gandrīz 37 miljoniem eiro.
Lūdzām VID izsniegt to uzņēmumu sarakstu, kuriem atteikta dīkstāves pabalstu izmaksa vai nodokļu brīvdienu piešķiršana, līdzīgi kā tiek publiskoti tie uzņēmumi, kuriem pabalsti un brīvdienas piešķirtas. VID atteicās to darīt. "Patlaban spēkā esošajās likumdošanas normās, t.sk., MK noteikumu Nr.165 18. punktā ir skaidri noteikts, kādā apjomā informācija ir publiskojama: "Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to krīzes skarto darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu un kuriem ir atbalstīta nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trim gadiem." Līdz ar to sarakstus ar uzņēmumu nosaukumiem, kuriem atteikti dīkstāves pabalsti un nodokļu parāda sadalīšana termiņos nosūtīt nevaram," norāda dienests.
Cer uz atbalstu daļējai dīkstāvei un toleranci pret īpaši cietušajiem
Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) izpilddirektore Līga Meņģelsone "Delfi" kritiski vērtēja pašreizējo dīkstāves pabalstu regulējumu. Kaut arī dīkstāves pabalsta regulējums attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem, dažas nozares, kā tūrisms, pasākumu organizatori un viesnīcas, Covid-19 izraisīto krīzi izjutušas jau stipri agrāk pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas 12. martā. "Tika atcelti pasākumi, lidojumi, starptautiskās izstādes un tā tālāk. Apgrozījuma kritums un nespēja nomaksāt nodokļus dažiem uzņēmumiem sākās jau februārī," norāda Meņģelsone.
Tādēļ viņa aicina valdību apsvērt īpašu toleranci pret šo nozari: "Diemžēl atbilstoši VID datiem viesmīlības nozares uzņēmumi saņem atteikumu 31% gadījumu. Iespējams, ka būtu jāievēro noteikta nodokļu parādu tolerance pret tūrisma nozares uzņēmumiem, kuriem gada 1. ceturksnī sezonālu iemeslu dēļ, neilgi pirms aktīvās sezonas, var būt uzkrāti kādi nodokļu parādi."
Viņa arī uzsver, ka ieviestais dīkstāves pabalsts nerisina problēmu uzņēmumos, kas turpina darbu nepilna darba laika režīmā. Tādēļ nākamais uzdevums esot panākt, lai dīkstāves pabalstu kā daļēju algas kompensāciju varētu saņemt strādājošie, kam krīzes dēļ darba devējs var nodrošināt darbu tikai uz dažām stundām.
Līdzīgās domās ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa, kura uzsver, ka uzņēmumi, kuri turpina darbību, bet samazina apjomus, netiek pie pabalstiem. "Īpaši tas redzams ražošanā – darbinieki veic pietiekami specifiskas funkcijas, pie tam maiņās, un palaist darbinieku 100% dīkstāvē gandrīz nav iespējams. Visdrīzāk samazinās šīs personas noslodze – mēs to saucam par daļēju dīkstāvi, bet tāda termina Latvijas likumdošanā nav. Bet šāds atbalsts būs nepieciešams," uzsver Zariņa.
Vērtējot biežākos dīkstāves pabalstu atteikšanas iemeslus Zariņa atzina, ka tie, kas attiecas uz nodokļu nomaksu, LTRK biedruprāt ir atbalstāmi, jo jāatbalsta tie komersanti, kas godprātīgi maksājuši nodokļus. Kritiskāk noskaņota kamera ir pret nosacījumu, ka dīkstāves pabalsts pienākas tikai tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums krities par 20 vai 30%, jo tas ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju.
Latvijas restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis "Delfi" savukārt norādīja, ka precīzu datu par to, cik daudzi viņa nozarē strādājošie uzņēmumi vienkārši nav pieteikušies pabalstiem, saprotot, ka tos nedabūs, nav, bet kopumā nozarē šobrīd valdot "ļoti liels stress". Uzņēmēji cerējuši uz pabalstiem un aicinājuši darbiniekus nestāties bezdarbniekos, bet pabalstu saņemšanas nosacījumi izrādījušies tik komplicēti, ka lielai daļai uzņēmumu tas gājis secen. "Viesu uzņemšanas un ēdināšanas uzņēmumi marta sākumā, uz to brīdi, kad tiek vērtēta viņu nodokļu nomaksa iznāk no visdziļākās nesezonas – janvāris un februāris ir tradicionāli sliktākie mēneši nozarei visā pasaulē. Ir loģiski, ka ir uzkrājušies parādi, kurus ir plānots nomaksāt tūrisma sezonai sākoties. Diemžēl, sezona nesākās, sākās Covid, un situācija ir visai dramatiska," teica Jenzis.
Viņš uzsvēra, ka dīkstāves pabalstam nevajadzētu būt soda, bet gan atbalsta mehānismam: "Tas ir atbalsts darbiniekiem, nevajadzētu sodīt viņus par to, ka ir bijuši kaut kādi nodokļu parādi vai kāds sods tematiskajā pārbaudē." Jenzis gan pozitīvi vērtēja faktu, ka valdība šos noteikumus regulāri pārskata, un attiecīgi pieļāva, ka tie varētu kļūt uzņēmējiem draudzīgāki.
