Korupcijas skandālu satricinātajam pašvaldības uzņēmumam "Rīgas satiksme" (RS) kreditoru dusmas vairs nedraud - tā diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" augustā apgalvoja pašvaldības vadība. Domes opozīcija to gan apšaubīja. Tādēļ "Delfi" RS kreditoriem jautāja, kurā pusē taisnība. Atbildes bija skopas, bet viena kreditora – SEB bankas – pārstāve atklāti norādīja – joprojām esot "ļoti vāja caurredzamība uzņēmuma darbībās".

"Caurredzamība joprojām ļoti vāja"


Diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks (Neatkarīgo deputātu frakcija) apgalvoja, ka kopš 29. marta, kad viņš tika iecelts par RS kapitāldaļu turētāju, esot "sakārtotas attiecības ar kreditoriem, kas bija galvenā galvassāpe uz to brīdi". Sākotnēji kreditoriem bijis "ļoti daudz asu jautājumu", bet pēdējā tikšanās reizē viņi jau pauduši apmierinātību ar padarīto RS restrukturizācijā.

Arī mērs Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka uzņēmums esot "stabilizēts" – bez Ernst&Young audita uzņēmumā veikta iekšējā restrukturizācija, lai samazinātu administratīvos izdevumus, un tas šī gada pirmo pusgadu noslēdzis ar 2 miljonus eiro lielu peļņu.

Vilnis Ķirsis (Vienotība) gan pauda skepsi par šo apgalvojumu, norādot, ka viņam esot ziņas, ka, piemēram, pēc tam, kad Baraņņiks RS pagaidu valdē iecēlis bijušo pilsētas Satiksmes departamenta vadītāju Emīlu Jakrinu, "bankas ir līdz baltkvēlei bijušas un knapi, knapi bija līdz tam, lai pēc tam jau neatsauktu kredītus".

Baraņņiks savukārt apgalvoja, ka "pēdējās tikšanās nekādu pretenziju pret Jakrina kungu nebija". Šonedēļ Baraņņiks aģentūrai LETA arī pavēstījis, ka neredz pamatu vērsties tiesā pret "Rīgas Satiksmes" bijušajiem valdes locekļiem saistībā ar uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem.

Lai noskaidrotu, kurai pusei taisnība "Delfi" sazinājās ar RS lielākajiem kreditoriem – Eiropas investīciju banku (EIB), Ziemeļu investīciju banku (ZIB) un SEB banku.

ZIB pārstāvis Juka Ahonens skopā rakstiskā atbildē apliecināja, ka bankas pārstāvji ir piedalījušies dažās tikšanās reizēs. "Mēs joprojām vērtējam situāciju," norādīja ZIB pārstāvis. Savukārt EIB pārstāvis Jans Vnents norādīja, ka banka regulāri komunicē ar RS un tās kapitāldaļu turētāju – pēdējā šāda tikšanās notikusi 17 jūnijā. "Mēs ievērojam stingru nulles tolerances politiku pret korupciju un novērtējam soļus, ko Latvijas iestādes spērušas šajā lietā," norādīja Vnents.

Izvērstāku atbildi sniedza SEB banka. Tā norādīja, ka kopš KNAB pārbaudēm informējusi RS, ka jauns finansējums tam netiks piešķirts līdz tajā tiks izveidota profesionāla valde un padome, kas nodrošinās caurspīdīgu pārvaldību un risinās audita minētās nepilnības. "Šobrīd gaidām tikšanos ar jauno padomi, lai uzklausītu uzņēmuma attīstības plānus. Pārmaiņas ir tikai sākušās. Vēl pāragri spriest par to, cik lielā mērā, vai un kad tās novedīs pie pozitīvām izmaiņām uzņēmuma darbībā, joprojām uzskatām, ka ir ļoti vāja caurredzamība uzņēmuma darbībās. Mums šobrīd nav skaidrs arī uzņēmuma operatīvās vadības un valdes vidēja un ilgtermiņa sastāvs," norādīja bankas pārstāve Agnese Strazda.

RS jaunu valdi sola līdz gada beigām


Viņa gan piebilda, ka "jauna finansējuma nepiešķiršana tiešā veidā nav saistīta ar šī brīža operatīvās vadības komandu". Pēdējā tikšanās reizē domes vadība solījusi, ka jauna RS valde varētu tikt nominēta līdz augusta beigām.

Tas nav noticis. Jau kopš pagājušā gada nogales, kad uzņēmuma tā laika valdes priekšsēdētāju aizturēja KNAB, RS vada pagaidu valde. Uzņēmumam izveidota padome, bet konkrēts termiņš, kurā varētu tikt atlasīta pastāvīga valde, joprojām nav zināms. "Kas attiecas uz pastāvīgās valdes atlasi, nolikums ir sagatavots un ir plānots tuvākajā laikā uzsākt jaunas pastāvīgās valdes atlases procesu. Padome cer, ka līdz gada beigām Rīgas satiksme varētu tikt pie jaunas valdes," "Delfi" norādīja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

RS dokumentus neizsniedz


Diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā Ķirsis arī norādīja, ka ir veikts juridiskais izvērtējums par iepriekšējās RS valdes atbildību par uzņēmuma nedienām, un tajā galvenais secinājums esot, ka ir pamats vērsties pret iepriekšējo valdi, piedzīt no tās naudu, bet nekas šajā virzienā nenotiek. Burovs gan tam nepiekrita, apgalvojot, ka RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis esot jau pirms vairākiem mēnešiem bijušajiem RS valdes locekļiem uzrakstījis vēstuli, kurā, pārfrāzējot, teikts "gatavojiet naudu, būs atbildība".

"Delfi" vērsās RS ar lūgumu izsniegt šo atzinumu, bet uzņēmums to noraidīja, jo "atzinumā ietvertā informācija ir konfidenciāla un nav izpaužama". Arī Saulīša vēstuli uzņēmums neizsniedza. Tikai norādīja, ka "Vēstules sagatavošanas mērķis bija informēt, ka ir sagatavots Konkurences padomes lēmums par nanoūdens lietu un piemērotajām sankcijām." Šī vēstule esot nosūtīta personām, kas RS valdē darbojās līdz 2018. gada decembrim, bet ne Jakrinam, jo viņš "laikā, uz kuru attiecas nanoūdens lieta, nebija valdes loceklis", skaidroja Zaķis.

Jakrins RS valdē darbojās no 2016. gada 29. decembra līdz 2018. gada 12. decembrim, kad amatus zaudēja viss RS valdes sastāvs. Vēlāk 2019. gada jūnijā Baraņņiks viņu atkal iecēla RS pagaidu valdē.

Tā dēvētais nanoūdens skandāls pirmoreiz publiski izskanēja 2015. gada februārī. Šobrīd lieta ir nonākusi tiesā un starp apsūdzētajiem ir arī bijušais RS darbinieks Vjačeslavs Stunžāns. RS tiesā iesniegusi pieteikumu par materiālā kaitējuma piedziņu 811 009 eiro apmērā.

Pilnu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju ar Rīgas domes priekšsēdētāja Burova, vicemēru Annas Vladovas un Vadima Baraņņika, kā arī domes frakciju pārstāvju līdzdalību skatieties šeit.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Rīgas satiksme SEB ZIB Vilnis Ķirsis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form