Foto: LETA
Dienu pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ar debašu raundu starp vēlēšanu sarakstu līderiem noslēdzās "DELFI TV ar Jāni Domburu" raidījumu cikls "Par ko balsot Eiropā?". Debates aptvēra gan darbaspēka un sociālo garantiju jomas, gan ārlietu un vides jautājumus. Teju par visām tēmām politiķi iesaistījās spraigās diskusijās. Piedāvājam raidījumu sadalītu tematiskos fragmentos, lai katrs visvienkāršāk varētu rast atbildes uz sev aktuālajiem jautājumiem.

Šajās debatēs "Saskaņu" pārstāvēja Andris Ameriks, "Jauno Vienotību" (JV) – Valdis Dombrovskis, "Attīstībai/Par!" (A/P) – Ivars Ījabs, "Nacionālo apvienību" (NA) – Roberts Zīle, "Zaļo un Zemnieku savienību" (ZZS) – Dana Reizniece-Ozola, "Latvijas Krievu savienību" (LKS) – Miroslavs Mitrofanovs, Jauno konservatīvo partiju (JKP) – Gatis Eglītis un "Progresīvos" – Gunta Anča.

Jau vēstīts, ka debatēs Domburs partijas aicināja nosaukt savus kandidātus Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam. Pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Dombrovskis (JV) atzina, ka labprāt ieņemtu šo amatu vēlreiz, bet NA saraksta līderis Zīle uzsvēra, ka par komisāru būtu jākļūst tās koalīcijas partijas pārstāvim, kura uzvarēs EP vēlēšanās. Ja tā būs NA, viņš izvirzīs savu kandidatūru. Citas partijas no konkrētu kandidātu nosaukšanas atturējās.

EP vēlēšanas Latvijā notiek 25. maijā. Dalībai tajās sarakstus iesniegušas 16 partijas un partiju apvienības.

Latvijas pārstāvjiem EP rezervētas astoņas deputātu vietas. Kopējais deputātu skaits tajā ir 751, bet noslēdzoties Lielbritānijas izstāšanās procesam, deputātu kopskaits saruks līdz 705. Latvijas pārstāvju skaits nemainīsies.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Atgādinām, ka divu nedēļu garumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" notika raidījumi ar populārāko partiju līderiem, iztirzājot, gan viņu priekšvēlēšanu kampaņu, gan solījumus un redzējumu nākotnei. Visus raidījumus meklē šeit.

Radošums un drošība – ko Latvija dod Eiropai?


Priekšvēlēšanu debatēs daudz runāts par to, ko ES var dot Latvijai, bet politiķi ļoti reti runājuši par pretējo – kāds labums ES ir no Latvijas? Politiķiem gan nesagādāja grūtības atbildēt arī uz šo jautājumu. Piemēram, Dombrovskis (JV) skaidroja, ka Latvija ES vienmēr bijis konstruktīvs partneris, kas devis svarīgu pienesumu arī ārpolitikā. Līdzīgus uzsvarus lika Zīle (NA) un Eglītis (JKP) – Latvija bijusi starp pirmajām, kas brīdinājusi par Krievijas radītajiem draudiem un sargā Eiropas ārējo robežu.

Citi politiķi uzsvaru lika uz Latvijas tautu. Ījabs (A/P) skaidroja, ka mūsu devums Eiropai ir Latvijas cilvēku radošums, intelekts un spēja parādīt Eiropai jaunus ceļus. Līdzīgās domās bija Anča (Progresīvie), kura norādīja, ka svarīga ir iespēja parādīt Eiropai Latvijas kultūru un radošumu, kā arī uzsvēra, ka Latvijas stiprā puse ir zināšanas par Krieviju.

Ameriks (Saskaņa) atzina, ka Latvija Eiropai ir devusi tieši savu tautu, tostarp tos, kas šobrīd strādā Eiropā. Vairāk gan nevajagot dot, drīzāk jārūpējas, lai viņi atgriežas Latvijā. Arī Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka Latvijas devums Eiropai ir tieši cilvēki, kuri šobrīd strādā rietumos, būvēdami Rietumeiropas ekonomiku.

Tikmēr Mitrofanovs norādīja, ka viņaprāt, Latvijas EP deputātiem jānodrošina stabila virzība uz federālu Eiropu.

Vai trūkstošos darbiniekus meklēt starp migrantiem?

Domburs, apvienojot Latvijā trūkstošā darba spēka tēmu ar migrāciju, jautāja, kas šai jomā darāms. Ir dažas partiju programmas, kas par to runā, bet citas nepasaka neko.

Dombrovskis (JV) uzskata, ka galvenais faktors, kas veicina emigrāciju no Latvijas ir algu atšķirības, tātad jāceļ algas un produktivitāte. Ījabs (A/P) uzsvēra, ka algas nav vienīgais iemesls, vairāk jāinvestē zinātnē, lai augsti kvalificēti cilvēki sev šeit spētu atrast pielietojumu. Zīle (NA) uzskata, ka šis jautājums jāatstāj dalībvalstu kompetencē, jāiegulda pētniecībā. Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka darba spēka problēma jārisina ar lielāku atbalstu uzņēmējiem un zemniekiem. LKS pauda viedokli, ka emigrāciju mazināt palīdzēs piemaksas mediķu un citu profesionāļu algām no ES budžeta. Eglītis (JKP) norādīja, ka cilvēki grib dzīvot tiesiskā valstī, Latvija līdz šim tāda neesot bijusi. 'Progreīvie" piebilda, ka cilvēkiem darba vietās jājūtas labi un droši, iesaistot darba tirgū arī cilvēkus, kas šobrīd no tā izkrīt. Ameriks (Saskaņa) piekrita tiem, kas par galveno līdzekli min algu pieaugumu.

Par vai pret ES federalizāciju?

Daļa partiju ir par būšanu ES kodolā, citas pret. Domburs aicināja salīdzināt pozīcijas, proti, pateikt, kāpēc konkrētās partijas viedoklis ir vairāk ņemams vērā. Partijas gan to interpretēja, atbildēs runājot gan par atrašanos kodolā, gan par ES federalizāciju.

Zīle (NA) uzsvēra, ka vienmēr bijis pret ES federalizāciju. ZZS pauda, ka ir jomas, kur ciešāka integrācija ir loģiska, bet ir risks, ka dažkārt lielās dalībvalstis to ļoti uzspiež. Mitrofanovs (LKS) ir pārliecināts, ka ES federalizācija ir vienīgais ceļš. JKP uzskta, ka Latvijai nav jāiekļaujas ES kodolā. Anča (Progresīvie) uzsvēra, ka mēs jau ejam uz federalizāciju. "Saskaņa" pauda viedokli, ka federalizācija varētu tikai radīt dažādas grūtības. Dombrovskis (JV) uzskata, ka mēs jau esam ES kodolā, un tam pievienojās arī Ījabs (A/P).

Vai Eiropa noteiks pensiju un pabalstus?


Atsevišķas partijas savās programmās norādījušas, ka sociālo jautājumu risināšana jānodod Eiropas pārziņā. Domburs jautāja, ko šai jautājumā Eiropai ir un nav jādara, kāpēc un uz kā rēķina.


Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka vienots pensiju un algu līmenis ir labs mērķis, bet to nevar sasniegt nākamajos piecos gados. Mitrofanovs (LKS) norādīja, ka ES jākļūst par sociālo savienību. Eglītis (JKP) netic, ka tiks harmonizēta sociālā politika. Tikmēr "Progresīvie" uzsvēra, ka jābūt vienotai pensiju formulai visām dalībvalstīm. Ameriks (Saskaņa) norādīja, ka Eiropai jānosaka minimālā alga. Dombrovskis (JV) piebilda, ka Eiropa, neskatoties ne uz ko, tāpat ar laiku sociālajā jomā darīs arvien vairāk. Ījabs (A/P) teica, ka emigrējušo skaits jāiekļauj kohēzijas formulā, jo emigrantu dēļ katru gadu zaudējam vairāk nekā vienu procentu no IKP. Zīle (NA) piebilda, ka Eiropā ir ļoti atšķirīgas valstis, un nebūšot tādu "blēņu" kā Eiropas minimālā pensija.

Kā līdzēt/nelīdzēt LGBT?


Viens no jautājumiem, kurš jau iepriekš pirms vēlēšanām izraisījis asas diskusijas dažādu partiju vidū, ir LGBT tiesības. Domburs aicināja kandidātus argumentēt, kādēļ viņu nostājas šajā jomā ir pareizākas nekā citām partijām.


Mitrofanovs (LKS) uzsvēra, ka viņa partija ir gan pret "Pride" gājieniem, gan pret viena dzimuma pāru laulībām. Eglītis (JKP) norādīja, ka partijas centrālais uzsvars ir uz ģimenēm ar bērniem, bet tā neiestājoties pret nevienu cilvēku. Anča no partijas "Progresīvie" atgādināja, ka cīnās par visu cilvēku cilvēktiesībām un Eglītim retoriski pavaicāja, ņemot vērā, ka viņai nevar būt bērnu, vai viņš ir pret šādu ģimeni. "Saskaņas" pārstāvis Ameriks citēja Satversmi, norādot, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti, kas arī ir viņa partijas nostāja. Dombrovskis (JV) pauda uzskatu, ka šiem jautājumiem jāpaliek valstu ziņā, ne Eiropas, taču, kāda ir partijas nostāja, neatklāja, vien norādīja, ka ir gatavi diskutēt. Ījabs (A/P) norādīja, ka ir par Partnerattiecību likuma pieņemšanu Latvijā. Zīle (NA) uzsvēra, ka nevēlas mainīt Satversmi un ir arī pret Partnerattiecību likumu. ZZS pievienojās šai nostājai, norādot, ka ir konservatīva partija un iestājas par ģimenēm ar bērniem.

Glābt bērnu nākotni vai neskriet Eiropai pa priekšu vides jautājumos?


Viena no ES līmeņa svarīgākajām aktualitātēm ir cīņa ar klimata pārmaiņām, tomēr Latvijas partiju viedokļi par to radikāli atšķiras. Piemēram, JKP pārstāvis Eglītis norādīja, ka šajā ziņā Latvijai nevajadzētu skriet Eiropai pa priekšu, nosakot pārāk ambiciozus nākotnes mērķus izmešu samazināšanai, jo tas varot kaitēt ekonomikai. Savukārt "Progresīvo" līdere Anča bija tieši pretējās domās – "zaļumā" pārcensties neesot iespējams. Klimata pārmaiņas esot reāls drauds, un, ja EP nepieņems svarīgus lēmumus vides politikā, tad mūsu bērnu nākotnes esot apdraudētas.

Līdzīgās domās bija Ījabs (A/P), kurš piebilda, ka ilgtspējīga vides politika nebūtu uztverama kā drauds ekonomikai, bet gan tieši kā iespēja. Arī Ameriks (Saskaņa) uzsvēra, ka vides jautājumi ir prioritāte un viņš EP gribētu darboties Vides komitejā.

Dombrovskis (JV) piekrita, ka pie vides jautājumiem jāstrādā, bet Eiropa viena pati nevarot apturēt klimata pārmaiņas – šajā jomā jāsadarbojas visai pasaulei. Zīle (NA) pievienojās šai nostājai, piebilstot, ka vismaz lauksaimniecības jomā jāpieturas pie saprātīga līdzsvara, lai nezaudētu konkurētspēju. Arī Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka oglekļa dioksīda izmešu mazināšana esot prioritāte, bet tikai tikmēr, kamēr neviens tās vārdā neliek Latvijai likvidēt lauksaimniecību.

Mitrofanovs (LKS), kurš EP darbojas Eiropas zaļo un Brīvās apvienības grupā, norādīja, ka vienmēr šajos jautājumos ievērojis frakcijas disciplīnu, bet to darījis ar smagu sirdi, jo Latvijas cilvēkiem ekonomikas attīstība un sociālie jautājumi patlaban esot svarīgāki.

Populārā Jaunā Vienotība un slepenās simpātijas


Līdzšinējos cikla "Par ko balsot Eiropā?" raidījumos visas partijas nosauca savas prioritātes, kurās EP komitejās tās vēlētos strādāt. Vispopulārākās bija Budžeta un Kultūras un izglītības komitejas, kuras savām prioritātēm pieskaitīja trīs partiju pārstāvji, savukārt septiņās komitejās, piemēram, Zivsaimniecības vai Starptautiskās tirdzniecības, komitejā strādāt neviens politiķis tā arī nepieteicās. Domburs debatētājiem jautāja, ar kurām citām partijām ievēlēšanas gadījumā šos komiteju posteņus viņiem būtu visvieglāk savstarpēji sadalīt.

Anča (Progresīvie) par saviem tuvākajiem sabiedrotajiem atzina apvienību "Attīstībai/Par!", savukārt šī politiskā spēka pārstāvis Ījabs norādīja, ka "Attīstībai/Par!" simpātijas esot starp "Progresīvajiem" un "Jauno Vienotību". Par tikai vienu favorītu viņš nevarēja izšķirties, jo "tad jau mums vajadzētu iestāties vienā no minētajām".

Arī Reizniece-Ozola (ZZS) nevarēja izvēlēties tikai vienu favorītu. "Es teiktu, ja tur kāds sēdētu uz tā galdiņa starp Zīles (NA) kungu un Dombrovska (JV) kungu, tad tie varētu būt mēs," viņa jokoja. Zīle (NA) savukārt atzina, ka viņam EP ir liela sadarbības pieredze ar JV, un kopā esot izcīnītas daudzas cīņas pret rietumu protekcionismu.

JV un JKP tikmēr apmainījās komplimentiem. Dombrovskis (JV) pauda pārliecību, ka varētu strādāt ar visām labēji centriskajām partijām, bet šobrīd vistuvākie esot JKP, kas vēlas iestāties Eiropas Tautas partijā, kurā JV jau ir priekšā. Savukārt Eglītis (JKP) atzina, ka "kopā mēs varam darīt labas lietas".

Ameriks (Saskaņa) vienīgais izvēlējās nosaukt klāt neesošu partiju – par tuvāko domubiedru viņš uzskata Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Savukārt Mitrofnovs (LKS) bija vienīgais politiķis, kurš savu tuvāko sabiedroto neatklāja, "lai nebūtu negatīva reklāma šai partijai". Viņš pauda pārliecību, ka praktiskos jautājumos LKS varot sadarboties ar visām partijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!