"Latvijai uz visiem laikiem būs bremze, kas izriet no tā, ka mēs neesam varējuši savu vēsturi akceptēt un šo iekšējo skaidrību rast par to, kā mēs uzvedamies un kāda ir mūsu atbildība," tik skarbi intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teologs Juris Cālītis vērtēja pēc neatkarības atjaunošanas notikušo lustrāciju baznīcā un sabiedrībā. Viņš aicināja čekas maisos esošos cilvēkus, kā arī no čekas ziņojumiem cietušos publiski par to spriest, salīdzinot to ar grēksūdzi un "sevis atpazīšanu", un brīdinot, ka pretējā gadījumā šo vēsturi nēsājam sev līdzi kā pieķēdētu akmeni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cālītis ir teologs, aukstā kara laikā bijis Toronto latviešu luterāņu draudzes mācītājs, kurš regulāri viesojies LPSR, kur izveidojis kontaktus ar padomju varai nedraudzīgiem vietējiem mācītājiem - Juri Rubeni, Modri Plāti un citiem. Šie mācītāji vēlāk izveidoja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) reformu kustību "Atdzimšana un atjaunošanās", kura veicināja Atmodas procesus Latvijā. Cālītis bija "Atdzimšanas un atjaunošanās" biedrs un atbalstītājs ārzemēs, un, viesojoties Latvijā, VDK par viņu vāca ziņas.

Vērtējot pēc neatkarības atjaunošanas notikušo lustrācijas procesu, Cālītis atzina, ka, viņaprāt, tas nav bijis pietiekams ne sabiedrībā kopumā, ne tās līderu, ne arī luterāņu baznīcas izpildījumā. "Neviens nav palīdzējis, lai mēs paši sevi atpazītu. Tāpēc tā vienmēr būs tāda blokāde uz mūsu centieniem, uz mūsu nākotni un varēšanu vai nevarēšanu," vērtēja teologs.

Viņš gan atzina, ka ir atturīgs par to spriest, jo pats nav bijis šajā sistēmā, tādēļ viņam par to "viegli runāt" par to, ka kādam "jāiet pie grēksūdzes". Tomēr "atbildot uz idejisko jautājumu" viņš uzsver, ka kamēr grēksūdze nav notikusi, "tikmēr mēs staigājot velkam sev līdzi akmeni un tas mūs visu laiku bremzēs".

"Manas skumjas ir par baznīcu, ka tā nav rādījusi nekādu priekšzīmi. Mums ir bijuši atsevišķi cilvēki, piemēram, Leons Taivāns (kurš savulaik publiski atzinis sadarbību ar čeku – red.) un citi, kas to ir izdarījuši, bet baznīca nerādīja priekšzīmi. Tāpēc es jautāju – no kurienes tad, lai nāk tas morālais spēks to izdarīt?" retoriski vaicāja Cālītis.

Kaut pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika kalti plāni par vietējās un trimdas luterāņu baznīcu atkalapvienošanos, šie plāni tā arī neīstenojās. Cālītis kļuva par LELB locekli un mācītāju Rīgas reformātu brāļu draudzē. Tomēr 2005. gadā viņš tika izslēgts no baznīcas – tās vadības un Cālīša starpā pastāvēja būtiskas viedokļu atšķirības dažādos jautājumos, piemēram, par viendzimuma attiecību pieļaujamību. Protestējot pret Cālīša izslēgšanu, no baznīcas izstājās arī visa viņa vadītā draudze.

Pilnu intervijas ierakstu ar Cālīti par viņa pieredzi, veidojot kontaktus ar mācītājiem LPSR un cenšoties atšifrēt čekas aģentus, kā arī no čekas ievāktās informācijas izveidoto Cālīša dosjē, kāds tas pieejams datubāzē "Delta-Latvija", plānojam publicēt tuvākajās dienās. Turpmāk sērijas "Maisi vaļā" ietvaros plānotas vairākas publikācijas par LELB un čekas attiecībām.


Kā zināms, saskaņā ar likumu 2018. gada decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" šogad ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Tags

"Maisi vaļā"
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form