"Latvijai uz visiem laikiem būs bremze, kas izriet no tā, ka mēs neesam varējuši savu vēsturi akceptēt un šo iekšējo skaidrību rast par to, kā mēs uzvedamies un kāda ir mūsu atbildība," tik skarbi intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teologs Juris Cālītis vērtēja pēc neatkarības atjaunošanas notikušo lustrāciju baznīcā un sabiedrībā. Viņš aicināja čekas maisos esošos cilvēkus, kā arī no čekas ziņojumiem cietušos publiski par to spriest, salīdzinot to ar grēksūdzi un "sevis atpazīšanu", un brīdinot, ka pretējā gadījumā šo vēsturi nēsājam sev līdzi kā pieķēdētu akmeni.
Cālītis ir teologs, aukstā kara laikā bijis Toronto latviešu luterāņu draudzes mācītājs, kurš regulāri viesojies LPSR, kur izveidojis kontaktus ar padomju varai nedraudzīgiem vietējiem mācītājiem - Juri Rubeni, Modri Plāti un citiem. Šie mācītāji vēlāk izveidoja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) reformu kustību "Atdzimšana un atjaunošanās", kura veicināja Atmodas procesus Latvijā. Cālītis bija "Atdzimšanas un atjaunošanās" biedrs un atbalstītājs ārzemēs, un, viesojoties Latvijā, VDK par viņu vāca ziņas.
Vērtējot pēc neatkarības atjaunošanas notikušo lustrācijas procesu, Cālītis atzina, ka, viņaprāt, tas nav bijis pietiekams ne sabiedrībā kopumā, ne tās līderu, ne arī luterāņu baznīcas izpildījumā. "Neviens nav palīdzējis, lai mēs paši sevi atpazītu. Tāpēc tā vienmēr būs tāda blokāde uz mūsu centieniem, uz mūsu nākotni un varēšanu vai nevarēšanu," vērtēja teologs.
