Šā gada 9. aprīlī valdība nolēma palielināt visu trīs lielo slimnīcu pamatkapitālu, kā pamatojumu norādot nepieciešamību segt izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, konkrēti, iegādājoties dažādas medicīnas iekārtas. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) pamatkapitālu plānots palielināt par gandrīz 6,8 miljoniem eiro. Elektromagnētiskā bronhu navigācijas iekārta, kura, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, varētu izmaksāt gandrīz 340 tūkstošus eiro, ir pati dārgākā no ierīcēm, ko RAKUS iecerējusi iegādāties medicīnas iekārtu iepirkumā. Mediķu vidē šī iecere izraisījusi neizpratni, jo elektroniskā bronhu navigācijas iekārta nemaz nav paredzēta ar Covid-19 sasirgušu cilvēku ārstēšanai.
Paredzēta diagnostikai, ne ārstēšanai
"Pacientiem ar Covid infekciju bronhoskopijas veikt nedrīkst, ja vien ir kaut mazākā iespēja no tā izvairīties gan pacienta drošības, gan arī personāla drošības dēļ," norāda Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa.
Viņa uzsver, ka elektromagnētiskā bronhu navigācijas iekārta vispār nav paredzēta ārstēšanai – to izmanto diagnostikā. "Metodes galvenais mērķis ir sīku plaušu mezglu diagnostika ar mērķi agrīni atklāt vēzi. Covid-19 nav nekāda sakara ar sīkiem plaušu mezgliem, un Covid diagnostika ir vīrusa identifikācija, nevis plaušu biopsija.Pat ja pieņemam, ka pacientam ar Covid vienlaicīgi ir arī sīks plaušu vēzis, tad vispirms noteikti jāizārstē Covid un tikai tad var ķerties pie jebkādas tālākas diagnostikas," skaidro Žentiņa.
Latvijā bronhu navigācijas metode līdz šim nav izmantota. Gadījumos, kad ir aizdomas par plaušu audzēju, plaušās atklāto veidojumu biopsija notiek, izmantojot citas metodes, kas, pēc Žentiņas teiktā, ir tikpat efektīvas, taču izmaksā lētāk. Viņa uzsver – šis ir viņas personiskais, nevis PSKUS viedoklis.
To, ka plaušās esošu veidojumu biopsija, izmantojot elektromagnētisko navigāciju izmaksā krietni dārgāk nekā Latvijā jau praktizētās diagnostikas metodes, portālam "Delfi" uzsvēra arī RAKUS Bronhoskopiju kabineta vadītājs Ainārs Zariņš. Uz to parasti norādot arī Rietumvalstu klīnikās, kur šobrīd jau izmanto elektromagnētiskās bronhu navigācijas metodi. "Viena lieta ir nopirkt pašu iekārtu, kas ir dārga, bet katrs nākamais izmeklējums atkal maksā – ir vajadzīgas zondes," norāda Zariņš.
Gan PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Žentiņa, gan RAKUS Bronhoskopiju kabineta vadītājs Zariņš uzsver – elektromagnētiskās bronhu navigācijas metode pati par sevi nav slikta, taču dārgas iekārtas iegāde apstākļos, kad slimnīcām ir daudz citu vajadzību, ir lieka greznība. ""Pabāzt" to zem Covid-19 ir amorāli," skaudrs savā vērtējumā ir Zariņš.
Ministru kabinetā 9.aprīļa lēmuma pielikumā šīs iekārtas pirkuma pamatojumā teikts: "Īpaši smagu Covid-19 pacientu ķirurģiskai ārstēšanai, samazina manipulācijas laiku, nodrošina iespēju veikt precīzu elpceļu izmeklējumu uz vietas operāciju zālē, neiesaistot endoskopisko un radioloģisko izmeklējumu veikšanu."
Iecere ar vairāku gadu stāžu
"Nav tā, ka šis ir no zila gaisa nokritis tāpēc, ka nauda uzradās," "Delfi" atzīst Māris Apšvalks, RAKUS torakālās ķirurģijas galvenais speciālists. Viņu atbildēt uz jautājumiem deleģēja RAKUS.
Elektromagnētiskās bronhu navigācijas priekšrocības torakālās ķirurģijas speciālisti pirms dažiem gadiem iepazinuši kādā Francijas klīnikā. Tad arī radusies doma, ka šādas iekārtas iegāde jāparedz RAKUS investīciju programmā. "Trīs gadus mēs esam gatavojuši dokumentus, aprēķinus. Mums sanāk, ka divu gadu laikā iekārta sevi atpelnītu," stāsta Apšvalks.
Viņš nenoliedz, ka iekārtu, kuras iegāde valdības dokumentos pamatota ar Covid-19 uzliesmojumu, nav plānots izmantot ar šo infekcijas slimību sasirgušo pacientu ārstēšanai. Saistība ar Covid-19 esot pastarpināta – galvenais arguments ir šī vīrusa ietekme uz plaušām. Pēc Apšvalka domām, tā kā Covid-19 smagākajos gadījumos bojā tieši plaušas, tuvākajos gados sagaidāms, ka pieaugs tādu pacientu skaits, kam plaušās redzami kādi neskaidri veidojumi. Elektromagnētisko bronhu navigāciju tad varētu izmantot, lai pacientam saudzīgākā veidā veiktu šo veidojumu biopsiju un noskaidrotu, vai veidojums ir ļaundabīgs. Citi jomas speciālisti gan apšauba, vai tamdēļ nepieciešams iegādāties iekārtu, kas pat neskaitot izmaksas par katru izmeklējumu, maksā vairāk nekā trešdaļmiljonu eiro (ieskaitot PVN).
9. aprīlī, lemjot par teju 6,8 miljonu eiro ieguldīšanu RAKUS pamatkapitālā, valdība vienlaikus nolēma par gandrīz 3,7 miljoniem eiro palielināt PSKUS pamatkapitālu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pamatkapitāls tiks palielināts par 3,6 miljoniem eiro. Tāpat kā RAKUS, arī PSKUS un BKUS plāno vērienīgus medicīnas iekārtu iepirkumus. Veselības ministrija uz "Delfi" jautājumu par to, kā izvērtēts, cik pamatoti RAKUS investīciju plānā iekļauta elektromagnētiskās bronhu navigācijas iekārtas iegāde, piektdien neatbildēja.
Šīs un vēl citu iekārtu potenciālos iepirkumus šonedēļ sociālajos tīklos apšaubīja arī ārsts Uģis Gruntmanis, kura specializācija ir endokrinoloģija. Sākotnējā ministres Ilzes Viņķeles atbilde bija: "Par nepieciešamajām bronhu iekārtām RAKUS un BKUS speciālistiem, kas diendienā tieši ārstē Covid slimniekus uzticos krietni vairāk nekā Jums." Uz to Gruntmanis norādīja, ka "elektromagnētisko bronhu navigācijas sistēma ir vajadzīga ļoti perifēru plaušu mezglu biopsijām, ko savādāk nevar aizsniegt, nav neviena aprakstīta Covid pacientu gadījuma, kad šāda tehnoloģija būtu nepieciešama. Un, protams, ne bez konkursa, un ne par astronomiskām cenām." Ministre atbildēja: "No šī secinu, ka jūs: 1. Pārzināt visus Covid slimniekus (atsauce uz "nav ne viena slimnieka" - red.) 2. Pārzināt arī iekārtu cenas. 3. RAKUS un BKUS kolēģi ir nejēgas."