Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" prezidenta amata kandidāts un tiesībsargs Juris Jansons atklāj, ka pirmās nopietnās pārdomas par iespēju kļūt par prezidenta amata kandidātu sākušās pēc Artusa Kaimiņa (KPV LV) zvana un uzaicinājuma uz KPV LV frakciju.

"Man piezvanīja Artuss Kaimiņš (KPV LV) un uzaicināja uz frakciju, jautāja, vai varu pastāstīt savu vīziju par prezidenta institūtu, kā es redzu, kas būtu jādara prezidentam. Nebija runas par nomināciju, jo koalīcijā ir vienošanās par atbalstu Egilam Levitam," skaidro tiesībsargs.

"Kāpēc man neuzsvērt vēlreiz par zināmām problēmām, parlamenta un valdības neizdarībām? Tā ir iespēja," saka Jansons. No KPV LV vai Kaimiņa nebija jautājumu par iespēju kandidēt.

Pirmais piedāvājums Jansonam kļūt par prezidenta amata kandidātu nāca trešdien, 8. maijā. "Aizvakar man piezvanīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis un piedāvāja, vai esmu gatavs piekrist būt par kandidātu, jo valdē tiek apspriesti šie jautājumi. Es ātri teicu, ka jā – gandrīz uzreiz," atceras Jansons.

Šobrīd oficiāli ir divi prezidenta amata kandidāti – Egils Levits un Jansons. Uz Dombura jautājumi, vai Jansonam ir reālas izredzes, tiesībsargs teic, ka viņš uz to raugās atšķirīgi. "Es varētu pildīt šos pienākumus, vairāk orientētos uz iekšpolitikas jautājumiem, protams, arī ārpolitiku. Levita kungam ārpolitikā ir lielāka pieredze, viņš ir bijis ministrs, ir visaugstākās raudzes Eiropas tiesas tiesnesis. Man tā ir kārtējā iespēja izcelt problemātiku, kas mums pastāv valstī. Piemēram, šajās divās dienās esmu ļoti daudz intervēts," atzīst Jansons.

Pilnu Dombura sarunu ar Jansonu meklē šeit.

Kopš 1994. gada Jansons strādājis dažādās valsts iestādēs – Latvijas Bankā, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, kā arī vadījis Rīgas slimokases maksātnespējas procesu. 2011. gadā ievēlēts par Latvijas Republikas tiesībsargu un 2016. gadā pārvēlēts amatā. Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Likums nosaka, ka tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām.
Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. maijā paziņoja, ka uz otro pilnvaru termiņu nekandidēs, savukārt valdošās koalīcijas vairākums ir vienojies šim amatam virzīt Eiropas tiesas tiesnesi Egilu Levitu.

Opozīcijā esošā partija "Saskaņa" savu kandidātu nevirzīs, taču uzklausīs izvirzītos un salīdzinās ar savu iepriekš nosprausto latiņu – bijušo Latvijas baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapu Pēteri Sproģi, portālam "Delfi" pastāstīja "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Savukārt atsevišķi partijas "KPV LV" tā dēvētie iekšējie opozicionāri Valsts prezidenta amatam vēlas virzīt Saeimas deputātu Didzi Šmitu (KPV LV).

Jāpiebilst, ka oficiālā Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšana sākās 9. maijā. Valdošā koalīcija iepriekš bija vienojusies, ka vēlēšanas notiks 29.maijā, bet Saeimas opozīcija ir savākusi 34 deputātu parakstus, lai vēlēšanas notiktu par nedēļu vēlāk – 5. jūnijā. Nākamais četrus gadus ilgais Valsts prezidenta amata termiņš sāksies 8. jūlijā. Šī būs pirmā reize, kad prezidents tiks ievēlēts atklātā Saeimas balsojumā.

Tags

Juris Jansons

Comment Form