Latvija 21. februārī saņēma labu ziņu - finanšu sistēmas "kapitālais remonts" ir izdevies vismaz tiktāl, lai mūsu valsti neiekļautu naudas atmazgātāju "pelēkajā sarakstā". Tomēr kā diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uzsvēra iesaistīto iestāžu pārstāvji, cīņa nebūt nav galā. Latvijā joprojām netrūkst ne organizētu naudas atmazgātāju grupējumu, ne banku ar augstu riska apetīti.

Nokļūšana "pelēkajā sarakstā" draudēja Latvijas IKP turpmākajos četros vai piecos gados samazināt pat par 8% - šādu prognozi vēl janvārī izteica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). FATF dalīborganizācijas "Moneyval" eksperti iepriekš 2018. gadā vērtējot Latviju bija konstatējuši, ka desmit no 40 vērtējuma punktiem Latvijas likumdošanā ir būtiski trūkumi, kas apgrūtina cīņu ar naudas atmazgāšanu. Janvārī publicētajā atzinumā vērtējums bija uzlabots visos sliktākajos punktos, kas arī ļāva izvairīties no "pelēkā saraksta".

Diskusijā izskanēja, ka ar ABLV banku saistīti jau aptuveni 50 kriminālprocesi par naudas atmazgāšanu. Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins uzsvēra, ka daļa no šiem kriminālprocesiem saistīti ar bankas amatpersonu rīcību, bet daļa ierosināti saistībā ar bankas klientu darbībām.

Tāpat vēstījām, ka diskusijas dalībnieki brīdināja - līdz ar izvairīšanos no pelēkā saraksta cīņa nav beigusies. Viņi norādīja, ka draud aptrūkties izmeklētāju un prokuroru, kuri spēj uzturēt šo cīņu un aicināja politiķus neaizmirst, ka jomai vajag finansējumu.

Diskusijas dalībnieki arī apgalvoja, ka, vairāki simti sodu, kas pēdējā gadā piemēroti, piemēram, dažādiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem nav pārspīlēti. Viņi norādīja, ka jau drīzumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks šādu uzņēmumu licencēšanu.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā "Lēmums par "pelēko sarakstu" piedalījās Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kas vadīja Latvijas delegāciju "Moneyval" un FATF, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile un Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.VID pārstāvēja Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes vadītāja Agnese Rudzīte, bet Valsts policiju – priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

Piedāvājam noskatīties spilgtākās epizodes no diskusijas:

Pēdējās sarunas, pēc kurām Latvija “izspruka” no “pelēkā saraksta” turpinājušās vēl pagājušonedēļ. Beigu beigās lēmums pieņemts vienprātīgi, jo tādi ir FATF darbības principi. Tas gan nenozīmē, ka Latvijas “apžēlošanai” nebija pretinieku – 02:24.

Pagājušā gada oktobrī tā dēvētajā naudas atmazgātāju pelēkajā sarakstā iekļāva Islandi, un tas daudziem Latvijā lika bažīties, ka mūs sagaida tāds pats liktenis. Diskusijas dalībnieki klāstīja, kā Latvijai tomēr izdevies pārliecināt ekspertus, ka mēs ar naudas atmazgāšanu cīnāmies nopietnāk – 06:52.

No tā, cik ātri viena pēc otras pēc FATF Latvijai pozitīvā lēmuma valsts iestādes izplatīja priekpilnus paziņojumus, var secināt, ka tās par gaidāmo lēmumu zināja jau pirms plašākas publikas. Znotiņa apstiprināja, ka tā bijis, un atklāja arī, kad viņa par gaidāmo lēmumu uzzinājusi – 08:30.

Kopš ABLV bankas slēgšanas tā dēvētās nerezidentu naudas apjoms Latvijas finanšu sistēmā turpina rukt un rukt. FKTK vadītāja Purgaile tomēr atzina, ka Latvijā joprojām ir bankas, kuras jāuzrauga diendienā. Viņa nosauca arī konkrētu skaitli, cik tādu ir – 22:35.

Tik skaidras atbildes amatpersonām gan nebija uz jautājumu, cik Latvijā šobrīd darbojas naudas atmazgātāju organizētie noziedzīgie grupējumi. Diskusijas dalībnieki skaidroja, kādēļ tā – 41:57.

Latvijā pagājušogad ierosināti vairāki simti kriminālprocesu par naudas atmazgāšanu. Palielinājies arī tiesai nodoto lietu skaits. Tomēr sodi joprojām ir maigi. Raidījuma dalībnieki atbildēja, vai nevajadzētu rīkot atmazgātāju “paraugprāvas” - 49:15.

Latvijas vārdu savos publiskajos paziņojumos par izmeklēšanu pret ASV bijušā viceprezidenta Džo Baidena dēlu Hanteru vairākkārt piesaucis viņa politiskā konkurenta, pašreizējā prezidenta Donalda Trampa advokāts. Amatpersonas gan šo jautājumu komentēja ļoti atturīgi, vien dodot mājienus, ka par to vēl dzirdēsim – 01:24:00.

Lai arī cīņa pret naudas atmazgāšanu ir svarīga, arī šim jautājumam ir divas puses. “Cīnītājiem” nācās atbildēt arī uz pārmetumiem, ka bankas kļuvušas teju paranoiskas, tādējādi traucējot arī godīgu uzņēmēju darbu - 01:27:00

Tas, ka policija “viesojas” kādā bankā vēl nenozīmē, ka banka ir naudas atmazgātāja. Bieži vien vaina meklējama citur, atklāja Grišins – 1:32:22.

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties "DELFI plus" abonementu:
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

FKTK DELFI Plus Ģenerālprokuratūra Valsts policija VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form