Jau pirms pieciem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēstulē pauda pārliecību, ka Pāvilostā būvniecībā esošais peldlīdzeklis ir pastāvīga sauszemes konstrukcija un kā tāda arī jāvērtē. Arī Ekonomikas ministrija pauž pārliecību, ka esošais būvniecības regulējums ļauj "mājas – kuģa" gadījumā lemt par patvaļīgu būvniecību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien intervijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) gan atteicās vērtēt, vai Pāvilostas gadījumā saskatāmas patvaļīgas būvniecības pazīmes, jo atbildīgā iestāde pašu objektu atzinusi par peldošu konstrukciju.

2012. gadā tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs vēstulē Saeimas Tautsaimniecības komisijai saistībā ar Pāvilostā būvniecībā esošo Lūsiņa kuģi rakstīja, ka pretrunas starp Zvejniecības likumu un Aizsargjoslu likumu var tikt atrisinātas, "piemērojot tiesību normu interpretācijas metodes un šī iemesla dēļ nav nepieciešami likumu grozījumi".

"Tāpat jāņem vērā, ka Pāvilostas novada domes vēstulē minētais gadījums Sakas pagasta īpašumā "Oļi" ir izņēmuma gadījums, un tur faktiski tiek būvēts nevis zvejas vai atpūtas kuģis, kas pēc pabeigšanas tiks ielaists ūdenī, bet gan pastāvīga sauszemes konstrukcija," tolaik rakstīja ministrs.

Iespējami būvniecības pārkāpumi nav vērtēti

Gerhards trešdien uz jautājumu, vai tagad "māja – kuģis" vairs nav "pastāvīga sauszemes konstrukcija", atbildēja: "Ja ir Jūras administrācijas atzinums, ka tanī laikā tas bija kuģis – pontons, šobrīd – peldoša konstrukcija būvniecības stadijā… Tā ir kompetentā iestāde, kas ir devusi savu atzinumu."

Iepriekš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Latvijas Jūras administrācijas vadītājs Jānis Krastiņš uzsvēra, ka viņa vadītā organizācija tikai klasificē to, vai Pāvilostas "māja - kuģis" ir peldēt spējīgs, bet nevērtē, vai to drīkst izvietot konkrētajā vietā un vai īpašnieku nevar sodīt par patvaļīgu būvniecību.

"Izejot no šī brīža traktējuma, kas noteikti arī tajā brīdī nebūtu bijis atšķirīgs, ja mēs skatāmies no būvniecības noteikumu viedokļa. Tur ir visas pazīmes [tam], kas saucas nelegāla būvniecība," 30. janvārī teica Krastiņš.

Arī uz šo komentāru Gerhards atbild ar pašas Jūras administrācijas atzinumu, ka objekts ir peldoša konstrukcija. Ministrs neatbild uz jautājumu, vai saskata nelikumīgas būvniecības pazīmes.

Jāuzsver, ka strīds tiesā starp Valsts vides dienestu un "mājas – kuģa" īpašnieka Argoda Lūsiņa uzņēmumu "Alco" bija par administratīvo sodu, kas tika piemērots saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Lūsiņam tiesā izdevās pierādīt, ka saskaņā ar Zvejniecības likumu tauvas joslā drīkst būvēt kuģus. Savukārt to, vai šis objekts un tā celšana nav pretrunā būvniecības normām, tiesa nekad nav vērtējusi.

2011. gada 11. oktobrī Liepājas reģiona novadu būvvalde, kas gan tagad vairs neeksistē, konstatēja, ka būvniecībā esošais pontons un tam blakus novietota "vagoniņa tipa būve" tur novietota nesaskaņojot ar domi un būvvaldi, tādējādi šīm būvēm ir "patvaļīgas būvniecības pazīmes, par ko iestājas administratīvā atbildība". Būvvalde lika pārtraukt būvdarbus un iesniegt rakstveida paskaidrojumu par būvniecības noteikumu pārkāpumu. Savukārt pēc diviem mēnešiem –2011. gada 12. decembrī – būvvalde lēma administratīvo lietvedību pārtraukt.

Par peldbūvju patvaļīgu novietošanu citviet soda

Ekonomikas ministrija, kuras kompetencē ir būvniecības regulējums, portālam "Delfi" skaidro, ka nav vajadzības pēc Būvniecības likuma grozījumiem, jo jau tagad tas attiecas arī uz peldbūvēm.

"Spēkā esošais regulējums ir efektīvs un pietiekams, lai nepieļautu patvaļīgu būvniecību, tai skaitā krasta kāpu aizsargjoslā, un novērstu iespējamās patvaļīgās būvniecības sekas. Jebkurš regulējums ir jāpiemēro, izmantojot regulējuma interpretācijas metodes, tai skaitā interpretējot to pēc jēgas un būtības. Ekonomikas ministrijas ieskatā spēkā esošais regulējums ir pietiekams, lai novērtētu radītā objekta atbilstību būves jēdzienam un lemt par tā patvaļīgu būvniecību," teikts rakstiskā ministrijas atbildē portālam "Delfi".

Saeimas Tautsaimniecības ministrija iepriekš rosinājusi Ekonomikas ministrijai izstrādāt grozījumus, kas izslēgtu tādus gadījumus kā Pāvilostas "mājas – kuģa" atrašanās kāpās gadiem ilgi.

"Ekonomikas ministrija vēl nav saņēmusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstuli. Tomēr pēdējā šīs komisijas sēdē atsevišķi pārstāvji bija izteikuši viedokli, ka būtu nepieciešams izvērtēt nepieciešamos grozījumos, lai būvniecības regulējums būtu piemērojams arī peldbūvēm (piemēram, peldošām piestātnēm un pirtīm). Būtiski norādīt, ka atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes sniegtajai informācijai tā veiksmīgi jau šobrīd ir piemērojusi esošo būvniecības regulējumu attiecībā uz patvaļīgi novietotu peldošu laivu piestātni (peldbūvi)," uzsver ministrija.

Ekonomikas ministrija izvērstā atbildē skaidro esošo regulējumu:

"Jautājums par tiesībām būvēt būves Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ir skatāms kompleksi, ņemot vērā gan būvniecības jomas regulējuma normas, gan citus normatīvos aktus, kas satur īpašus nosacījumus.

Tiesības būvēt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta aizsargjoslā primāri regulē Aizsargjoslu likums, kurš satur stingrus nosacījumus attiecībā uz tiesībām būvēt krasta kāpu aizsargjoslā, proti, atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajai daļai jaunu krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts būvēt jaunas būves un paplašināt esošās, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Būvniecības procesu regulē Būvniecības likums, uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, Latvijas būvnormatīvi un standarti. Būvniecības likums ir stājies spēkā 2014. gada 1. oktobrī, vienlaicīgi ar to spēkā stājušies arī Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" un speciālie būvnoteikumi. Būvniecības likums paredz regulējumu būvniecības ieceres ierosināšanai, saskaņošanai un akceptēšanai, būvniecības procesa kontrolei, kā arī atbildību par regulējuma pārkāpumiem.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta otro daļu būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Savukārt, Būvniecības likuma 18. panta piektā daļa paredz būvinspektoram tiesības, konstatējot patvaļīgu būvniecību, apturēt būvdarbus un iestādei pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta;

2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, – arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu."

Pilnu interviju ar Gerhardu iespējams redzēt šeit.

Tags

Kaspars Gerhards Lasāmgabali Māja-kuģis Pāvilosta VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form