Par neefektīvās elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas izveidi atbildība jāuzņemas Aigara Kalvīša un Ivara Godmaņa valdībām, diskusijās raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda "Vienotības" politiķi, kā arī savulaik attiecīgi ekonomikas ministra un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā strādājušie Daniels Pavļuts un Juris Pūce, kas pašlaik pārstāv kopīgu politisko spēku apvienību "Attīstībai/Par!".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs gan atzina, ka arī "Vienotība" ir atbildīga, tomēr pašlaik svarīgākais, lai to pārstāvošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atrod problēmai risinājumu.

"Attīstībai/Par!" politiķi uzsver, ka, stājoties amatā, obligātā iepirkuma sistēmu saņēmuši mantojumā no priekštečiem un pirmie iezīmējuši sekas, kas šai sistēmai būs ilgtermiņā.

Pūce bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs laika posmā no 2010. gada janvāra līdz 2013. gada novembrim. Viņam esot šajā amatā, ekonomikas ministrs līdz 2011. gada rudenim bija Artis Kampars (V), bet pēc tam – Daniels Pavļuts, kurš sākotnēji bija bezpartejisks un vēlāk iestājās "Zatlera Reformu partijā". Šis laiks sakrīt arī ar periodu, kad tika izsniegts lielākais OIK atļauju skaits.

Raksturojot šo laiku, Pavļuts uzsver: "Normatīvie akti, kas ir spēkā, ir spēkā, un ierēdnim Pūcem viņi ir jāpilda. Ja atnāk cilvēks un atbilstoši Kalvīša un Godmaņa laikā pieņemtiem normatīvajiem aktiem pieprasa atļauju, ierēdnim tā administratīvā kārtā ir jāizsniedz.

Viņš apgalvo, ka, kļūstot par ministru, konstatēja, ka OIK ir problēma un ar ziņojumu devās uz valdību. "Iezīmējām pirmoreiz valdības vēsturē sekas, kādas ir makro sekas, summārās izmaksas tām saistībām, kas ir uzņemtas. Saņēmām valdības lēmumu, proti, mēs paudām apņemšanos slēgt šo atļauju izsniegšanu.

Saskaņā ar politiķa teikto, kamēr valdībā "bezgalīgi, vairākas reizes" klausījās, skatīja nozares iebildumus, tikmēr saskrēja vēl daudzi pieteikumi.

Interesanta koalīcijas situācija

Pavļuta vadībā ministrija valdībā iesniegusi vairākus informatīvos ziņojums par elektroenerģijas ražošanas atbalsta politiku. Piemēram 2012. gadā – par atbalstu elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus. 2013. gadā ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai". Tajā izteikta prognoze, ka laika posmā no 2011. gada līdz 2016. gadam obligātā iepirkuma komponente dubultosies. Jāpiebilst, ka šī ziņojuma rakstīšanas laikā – 2013. gadā valsts atbalsts obligātā iepirkuma ietvaros virs elektroenerģijas tirgus cenas kopā veidoja ap 157 miljoniem latu (223 miljoniem eiro). Šajā ziņojumā Ekonomikas ministrija ierosināja arī ieviest subsidētās enerģijas nodokli 15% un 10% apmērā, kas tiktu piemērots obligātā iepirkuma sistēmas dalībnieku ienākumiem.

"Pirmais samazinājums gāzes OIK maksājumiem bija manā laikā – mēs panācām tieši šādu lēmumu, skaņojām ar aizdevējiem," uz pārmetumiem par nepietiekami aktīvu rīcību atbalsta samazināšanai "Latvenergo" teica Pavļuts. Viņš apgalvo, ka pats personīgi braucis uz Londonu skaņot šo lēmumu ar ERAB vadīto aizdevēju konsorciju. Šādi izdevies novērst izmaksu palielinājumu.

Pūce uzsver, ka kopā ar Pavļutu 2013. gadā ieviesis subsidētās enerģijas nodokli. "Mēs izdarījām to, ko tajā politiskajā klimatā varēja izdarīt," pārliecināts Pavļuts. Pūce apgalvo, ka noteikumu, kas apturēja jaunu OIK atļauju izsniegšanu, stāšanos spēkā tā laika premjerministrs Valdis Dombrovskis atlika par mēnesi, kura laikā tika saņemti 200 jauni pieteikumi.

Noteikumi numur 221, kuri regulē atbalstu elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, 2012. gada augustā tika grozīti, paredzot, ka jaunas obligātā iepirkuma atļaujas netiek izsniegtas, sākot ar 2012. gada 10. septembri.

Kā liecina valdības komitejas un valdības sēžu darba kārtības un protokoli, sākotnējā versijā 30. jūlijā šie noteikumi paredzēja, ka jauno atļauj izsniegšana tiks apturēta ar tā paša gada 31. aprīlī.

Savukārt Krišjānis Kariņš atceras, ka laikā, kad demisionēja premjerministrs Ivars Godmanis, "bija nedēļu un dienu jautājums, kad izstrādāja zināmas shēmas līdz galam, viņas apstiprināja valdībā, kas iedarbināja procesu, ko šodien sauc par OIK".

"Es labi atceros, ka Pavļuta kungs patiešām cīnījās, bet daļa no problēmas bija arī cīņa ar ministrijas birokrātiju," skaidro Edgars Rinkēvičs. Viņaprāt, Pavļuts darīja to, ko tajā brīdī varēja darīt, bet "tajā brīdī bija ļoti interesanta koalīcijas situācija".

Atbalsts vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā

2017. gadā līgums par obligāto iepirkumu un garantēto maksu bija spēkā ar 408 elektrostacijām.

Šobrīd papildu izmaksas, kas rodas obligātā iepirkuma mehānisma īstenošanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildu elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.

2015. gadā kopumā obligātā iepirkuma ietvaros ražotājiem izmaksāti 314 miljoni eiro, bet 2016. gadā attiecīgi – 291 miljons eiro. No šīs naudas attiecīgi 254,9 un 237 miljoni eiro bija atbalsta summa.

Informatīvā ziņojumā 2017. gada oktobrī Ekonomikas ministrija (EM) pēc mediju ziņotā par iespējamiem krāpniecības gadījumiem obligātā iepirkuma atļauju iegūšanā secināja, ka ministrijas veiktajā pārbaudē "pirmsšķietami konstatētas nepilnības kārtības piemērošanā, kādā koģenerācijas elektrostacijas tiek nodotas ekspluatācijā".

Konstatētu pārkāpumu dēļ darbu "Sadales tīklā" pārtrauca valdes loceklis Rolands Lūsveris un valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis. Vēl virknei uzņēmuma darbinieku tika piemēroti disciplinārsodi.

Obligātā iepirkuma sistēma tika ieviesta, lai Latvija līdz 2020. gadam sasniegtu 40% rādītāju atjaunojamās enerģijas īpatsvarā kopējā enerģijas galapatēriņā.

Tomēr drīz tika konstatēts, ka šī sistēma rada nesamērīgi lielu slogu Latvijas tautsaimniecībai.

Sākotnēji atbalsts atjaunojamajai enerģija izpaudās kā lielāks enerģijas iepirkuma tarifs mazajām hidroelektrostacijām. Vēlāk šāds atbalsts tika ieviests arī vēja elektrostacijām, kā arī atsevišķām koģenerācijas stacijām.

2005. gadā Elektroenerģijas tirgus likumā tika ieviests elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Pašlaik enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī cenu noteikšanas kārtību regulē 2010. gada martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi numur 262, savukārt uz koģenerācijā ražoto elektroenerģiju attiecas 2009. gada martā pieņemtie noteikumi numur 221.

Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, tika piešķirts 10 gadu periodam, sākot no ekspluatācijas uzsākšanas brīža, bet pēc tam vēl 10 gadus tiek piemērots samazināts atbalsta apmērs. Tomēr, sākot no 2011. gada maija noteikts moratorijs un kopš tā brīža EM vairs neorganizē konkursus par tiesībām pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Attiecībā uz koģenerāciju šāds moratorijs ir spēkā no 2012. gada septembra. Kopumā obligātā iepirkuma ietvaros EM izdevusi 1031 lēmumu. Ministrija uzsver, ka lēmumi attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem, kas izdoti pēc moratorija noteikšanas, nav no jauna piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, bet gan iepriekš jau pieņemtus lēmumus aizstājoši saistībā ar zemnieku saimniecību statusa reorganizāciju, iepirkuma apjoma samazināšanu vai izmaiņām adresē. Vēl trīs uzņēmējiem 2015. gadā tika piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības saskaņā ar Administratīvās tiesas spriedumu.

2013. gadā valdība apstiprināja rīcības plānu elektroenerģijas cenas pieauguma risku ierobežošanai. Viens no šiem risinājumiem bija subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana. Šis nodoklis tiek piemērots obligātā iepirkuma sistēmā strādājošo uzņēmumu ieņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" dividendes tika novirzītas obligātā iepirkuma segšanai. Jāpiebilst, ka "Latvenergo" no obligātā iepirkuma sistēmas saņem lielāko maksājumu. Proti, 2017. gadā tam izmaksātie jaudas maksājumi par "TEC-1" un "TEC-2" kopumā veidoja 98,7 miljonus eiro, no šīs summas nomaksājot 14,8 miljonu eiro subsidētās elektroenerģijas nodokli.

Tags

Arvils Ašeradens Daniels Pavļuts Edgars Rinkēvičs Ekonomikas ministrija Juris Pūce Krišjānis Kariņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form