"Visi starmeši ir vairāk vai mazāk vienā virzienā, un līdz ar to, līdzko nomainīsies prezidents, arī reputācijas problēma būtiski mazināsies," jautāts par Latvijas Bankas (LB) reputācijas atjaunošanu, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica LB prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Kazāks. Kopš Eiropas tiesa viņu atjaunoja amatā Rimšēvičs pārstāvējis banku dažādos publiskos pasākumos kā preses konferencēs, tomēr bankas padomei neesot tiesību šīs viņa izpausmes ierobežot, atzina Kazāks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviču 2018. gada februārī aizturēja aizdomās par kukuļošanu, un šobrīd viņš sēdies uz apsūdzēto sola krimināllietā par 250 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu. Rimšēvičam un otram apsūdzētajam – uzņēmējam Mārim Martinsonam inkriminē arī naudas atmazgāšanu.

Kaut pēc aizturēšanas Saeima aicināja Rimšēviču atkāpties no LB prezidenta amata, viņš to nedarīja un tā vietā Eiropas tiesā apstrīdēja sev noteikto aizliegumu pildīt amata pienākumus. Šajā tiesā viņš uzvarēja – februārī tiesa lēma, ka Rimšēvičs jāatjauno amatā. Pēc aizturēšanas viņam gan tika atņemta pielaide valsts noslēpumam, un daļu pienākumu Rimšēvičs nevar pildīt, tomēr pārstāv LB Eiropas Centrālās bankas padomes sēdēs Frankfurtē un preses konferencēs.

Kazāks atzina, ka LB reputācija līdz ar Rimšēviča aizturēšanu piedzīvojusi triecienu, un viņa atjaunošana amatā to vēl pasliktinājusi. "Ja mēs skatāmies uz kopējo, viennozīmīgi redzam, ka kopš 2018. gada februāra bankas reputācija ir būtiski mazinājusies, pēc tam mēģina nākt atpakaļ, banka strādā uz reputācijas atjaunošanu, bet tad, kad Rimšēviča kungu 2019. gada februārī Eiropas tiesa atjauno amatā, tad mēs redzam, atkal reputācija nokrīt," skaidroja Kazāks.

Jautāts, kādēļ tad kopš atjaunošanas amatā tieši Rimšēvičs nevis kāds cits bankas padomes loceklis pārstāv banku publiskos pasākumos, Kazāks atzina, ka padome nedrīkst ierobežot prezidenta rīcību, jo tas būtu prettiesiski. Tomēr par spīti atjaunošanai amatā Rimšēvičs esot norobežots no tādām "informācijas plūsmām", kas skar finanšu stabilitāti un atsevišķu banku stāvokli. Prokuratūra šo kārtību esot novērtējusi atzinīgi.

Kazāks arī uzsvēra, ka neviens apsūdzības elements nav vērsts pret LB kā institūciju, bet gan tikai pret tās prezidentu. Intervijas laikā viņš vairākkārt norobežojās no Rimšēviča, piemēram, uzsvēra, ka viņu redzējumi par to kā bankai jāattīstās esot ļoti atšķirīgi.

Kazāks par LB padomes locekli kļuva 2018. gada vasarā, bet pirms tam vairāk nekā desmit gadus viņš bija "Swedbank Latvija" galvenais ekonomists. Jautāts, ko pats pēdējā gada laikā paspējis izdarīt LB reputācijas atjaunošanai, Kazāks uzskaitīja virkni darbu, kas, viņaprāt, to veicina, piemēram, bankas Liepājas filiāles slēgšana, tomēr kā pirmo faktoru reputācijas uzlabošanai Kazāks minēja drīzo Rimšēviča aiziešanu.

Rimšēvičs 1992. gadā kļuva par LB valdes priekšsēdētāju, bet kopš 2001. gada viņš ir bankas prezidents. Pašreizējais, trešais pēc kārtas, Rimšēviča pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Kazāks šobrīd ir vienīgais kandidāts, kurš izvirzīts amatam. Atbalstu viņam paudušas visas piecas valdošās koalīcijas partijas un daļa Saeimas opozīcijas.

Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.

Tags

Latvijas Banka

Comment Form