Kontroles dienests šobrīd nodarbojas ar banku riska profilēšanu un mēģina nodefinēt, uz kurām bankām koncentrēties.
"Esam noprofilējuši un vienlaikus sapratuši, ka mums ir jāveido tāda kārtība, kas būtu piemērota arī situācijai, kad mainās noguldījumu apmēri. Riska profils neveidojas tikai no ziņojumiem, informācijas no ārvalstīm un pašām bankām, to ietekmē arī policijas pieprasījumi. Svarīgi ir tas, cik konkrētā banka ir liela, un "ABLV Bank" bija viena no lielākajām bankām Latvijā. Mēs nedrīkstam domāt tikai par esošo situāciju," skaidro Znotiņa.
Turklāt runa neiet tikai par lielajām bankām. "Esam runājuši par riska profiliem, un dažas no bankām Latvijā ir īpaši aizdomīgas. Mēs arī neslēpjam, ka tās īpaši vērojam," atzīst Znotiņa.
Uz Dombura iebildi, ka Latvijā ir padsmit bankas, un lūgumu nosaukt precīzāku skaitli, Znotiņa atbild: "Vismaz četras."
Jāatgādina, ka Znotiņa ir zvērināta advokāte, Kontroles dienesta vadītājas amatā, nomainot priekšteci Viesturu Burkānu, viņa stājas šā gada 1. jūnijā.
Jau ziņots, ka februāra vidū Latviju satricināja divi skandāli finanšu sfērā, iegūstot ļoti plašu rezonansi visā pasaulē – ASV paziņojums par sankcijām pret "ABLV Bank" un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana aizdomās par kukuļņemšanu. Tam sekoja "ABLV Bank" darbības apturēšana un lēmums par pašlikvidāciju.
Tāpat šā gada augustā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojums noteica, ka Latvijai nu ir piemērots pastiprināts kontroles režīms. Ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
