Krievijas bruņotie spēki aktīvi attīsta savas spējas gan gaisā, gan ūdenī, un novērojama kaimiņvalsts militāro spēku aktivitātes Latvijas robežu tuvumā neliela eskalācija, trešdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Viņš teica, ka šobrīd gan gaisā, gan ūdenī Latvijas teritorijas tuvumā no Krievijas bruņotajiem spēkiem novērojama liela aktivitāte. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, aktivitāte ir mazliet eskalējusies. NBS komandieris skaidroja, ka notiek aktīva Krievijas bruņoto spēku attīstība, par ko liecina arī militārās mācības. Kaimiņvalsts militārie spēki trenē savas spējas gan gaisā, gan jūrā. "Ja salīdzina, 2011. gadā vispār nelidoja, bet 2015. gadā daudz lidojumu virzienā, kas atrodas uz austrumiem," teica ģenerālleitnants, piebilstot, ka Krievijas bruņotie spēki attīstījuši gan tehniku, gan lidlaukus. Arī militāros kuģus Krievijas armija attīstījusi, taču ne tik lielā mērā, jo tas esot dārgs resurss.
Latvijas aizsardzības resora lielākā uzmanība pievērsta kaimiņvalsts bruņoto spēku neadekvātai rīcībai, kas izpaužas kā neatbildēšana uz sakaru iekārtām par savu piederību, pietuvojoties Latvijas vai Baltijas valstu teritoriālajām robežām.
Vaicāts, vai Krievijas spēki tiek koncentrēti tieši Kaļiņingradas tuvumā, Kalniņš atbildēja, ka ne tikai. "Attīsta gaisa spējas un jūras spējas, bet draudu līmenis ir zems," uzsvēra NBS komandieris. Savukārt uz jautājumu, kā mainās Latvijas reakcija, ja Krievijas aktivitāte aug, Kalniņš sacīja, ka pie tā tiek aktīvi strādāts, analizējot un atstrādājot gan pašmāju, gan sabiedroto NATO plānus. "Mums ir pilnīga pārliecība, ka esam sagatavojušies jebkurai situācijai, kas varētu notikt. Nedomāju, ka Krievija, izpētot savus vingrinājumus, nonākusi pie pozitīva secinājuma," noteica NBS vadība.
Uz jautājumu, vai traucējumi mobilo sakaru tīklā Krievijas militāro mācību "Zapad" laikā varētu būt radušies saistībā ar kaimiņvalsts mācībām, Kalniņš norādīja, ka tā "ir liela varbūtība, ka tā tas notika". Skaidri to apstiprināt viņš atturējās, norādot, ka būtu jāpierāda, ka tika ieslēgtas speciālās iekārtas, kas absolūti izslēgušas mobilo sakaru tīklus. Tomēr to secināt ļauj fakts, ka mobilie sakari tika bloķēti, kā arī citas pazīmes. "Kā daudzās analītiskās sfērās mums jāsecina, ka šajā vingrinājumā tika atstrādāta elektroniskā karadarbība," noteica Kalniņš. Savukārt uz jautājumu, vai Latvija ir spējīga uz kādu pretdarbību radioelektronikā, Kalniņš noteica, ka tā ir "tieši tāda pati, kā viņi to dara", bet iespējas aizsargāt sakaru tīklus Latvijai nodrošina sabiedroto spējas. "Izmantojam sabiedrotos ar viņu spējām un attīstām savas spējas. Mums tādas spējas ir, bet nepateikšu konkrēti kaut ko," teica komandieris.
Kalniņš skaidroja, ka elektroniskajā karadarbībā jābūt specifiskai tehnikai, kas veic traucējumus vai speciālu izstarošanu, kas izved no ierindas tīklus un iekārtas. Latvijai ir agrās brīdināšanas radari, kas paredzēti novērošanai. Tomēr Latvija šajā jomā attīstoties.
