Foto: DELFI

Valsts kontroles revīzijās secinātais nereti sadusmo revidēto iestāžu vadību – revidentiem tiek pārmesta nozares specifikas nepārzināšana un pārmērīga kalpošana likuma burtam. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" šos pārmetumus atspēkoja, uzsverot – par valsts un pašvaldības naudas izšķērdēšanu, arī par nevērību ir jāatbild.

Tādēļ Valsts kontrole pārsūdzējusi Ģenerālprokuratūras pērnā gada nogalē pieņemto lēmumu izbeigt kriminālprocesu par valsts galvojuma piešķiršanu nu jau vairākas maksātnespējas piedzīvojušajam "Liepājas metalurgam".

Tāpat, Valsts kontroliere brīdināja, ka nemainoties Valsts robežsardzes vadības attieksmei, gaidāmajos Latvijas un Baltkrievijas robežas joslas izbūves darbos, draud notikt tādas pašas nelikumības, kādas jau notikušas izbūvējot Latvijas un Krievijas robežu. Valsts kontrole aplēsusi, ka šajā projektā nelikumīgi iztērēti vairāk nekā septiņi miljoni eiro.

Krūmiņas otrais pilnvaru termiņš beigies nākamā gada janvārī. Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņa atklāja, ka pēc pilnvaru termiņa beigām noteikti strādās, taču konkrētu nākotnes plānu viņai vēl nav. Valsts kontroliere atzina, ka neizslēdz iespēju iesaistīties politikā.

Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.

Revīziju iemesls – arī iedzīvotāju sūdzības


Valsts kontrolē izveidotā plānoto revīziju apstiprināšanas kārtība izslēdz revidentu subjektivitāti attieksmē pret revidējamām vienībām, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa atklāja, ka, atbilstoši Valsts kontroles Ētikas kodeksam, revidentiem ir jāinformē iestādes vadība par gadījumiem, kad pastāv interešu konflikta risks. Pēdējo septiņu gadu laikā bijuši 10-15 gadījumi, kad iespējama interešu konflikta dēļ revidents atstādināts no revīzijas veikšanas, lēsa valsts kontroliere.

Plānojot revīzijas tiek ņemti vērā dažādi apsvērumi, tostarp Valsts kontrolē saņemtās iedzīvotāju sūdzības. Tā bijis, piemēram, Garkalnes gadījumā, kad reaģējot uz iedzīvotāju vēstulēm, Valsts kontrole pašvaldībā atklāja daudzus pārkāpumus. Revidenti secinājuši, ka dažādi atvieglojumi iedzīvotājiem un komersantiem piešķirti, nenosakot skaidrus kritērijus, bet ar kapitālsabiedrībām noslēgto līgumu izpilde netiek pienācīgi uzraudzīta.

Atklājies arī, ka 2017. un 2018. gadā pašvaldības administrācijas darbiniekiem piemaksās izmaksāti vairāk nekā 217 tūkstoši eiro, bet degvielas kompensācijās izmaksāti aptuveni 215 tūkstoši eiro. Valsts kontroles aplēses liecina, ka dažu gadu laikā Garkalnes dome bez tiesiska pamatojuma un neekonomiski iztērējusi vismaz 4,6 miljonus eiro.

Par kodolreaktora demontāžai paredzētu naudu pērk kvadraciklus


Pērnruden Valsts kontrole publiskoja visai kritisku ziņojumu par 2018. gada valsts un pašvaldību budžeta izpildi, brīdinot, ka gadījumā, ja, revidējot 2019. gada budžeta izpildi, atklāsies jauni trūkumi vai nebūs vērojams progress ieilgušo trūkumu novēršanā, "Valsts kontrole var būt spiesta sniegt negatīvu atzinumu vai atteikties sniegt atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu".

Krūmiņa intervijā uzsvēra, ka galvenie pārmetumi bijuši saistīti nevis ar zem upēm un ezeriem esošās zemes uzskaiti, kā to vēl oktobrī intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" apgalvoja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, bet gan par to, kā tiek tērēta budžeta prioritātēm atvēlētā nauda. Proti, Valsts kontroles revidenti, pārbaudot, kā iztērēti 30,6 miljoni eiro, kas 2018. gada budžetā bija atvēlēti dažādām jaunām prioritātēm, konstatējuši, ka teju trešdaļa no šīs summas jeb 9,346 miljoni eiro nav iztērēti mērķiem, kam tie sākotnēji tikuši atvēlēti.

Tāpat Valsts kontrole šajā revīzijā vērsusi uzmanību uz faktu, ka arī prioritāro pasākumu pieteikumu izvērtēšanas process nav caurskatāms, jo 40% no visiem valdības atbalstītajiem pasākumiem nemaz nav bijuši pieteikti normatīvajos aktos noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas kārtībā. Tādējādi par vairāk nekā 66 miljonu eiro sadali ir vienojušies politiķi, kas piedalījās tā laika valdošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupā.

Kā vienu no piemēriem, kad valsts budžeta nauda iztērēta citiem mērķiem, Krūmiņa minēja gadījumu, kad Salaspils kodolreaktora demontāžai sākotnēji paredzētais finansējums ticis izmantots gan kvadraciklu iegādei, gan filmu veidošanai. "Jā, šī nauda nav nozagta. Tā ir izlietota lietām, kas, iespējams, ir vajadzīgas. Tas, par ko mēs runājām ar Kariņa kungu, ka tajā mirklī, kad, īstenojot šo budžetu redzam, ka varbūt šos reaktora demontāžas darbus kaut kādu iemeslu nav iespējams īstenot, neatstājam to resursu attiecīgai ministrijai šādām vajadzībām, bet "atgriežam atpakaļ" kopējai izlemšanai. Varbūt, ka mums valstī ir daudz svarīgākas prioritātes, kam tā nauda ir vajadzīga," klāstīja valsts kontroliere.

Pēta medmāsu un ārstu algas 'Stradiņos'

Par mediķu atalgojuma sistēmas trūkumiem plašākus secinājumus Valsts kontrole izdarīs pēc tam, kad būs pabeigusi revīziju vienā no lielākajām Latvijas slimnīcām – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, šonedēļ intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa. "Mēs skatāmies, kāda tad ir šī reālā situācija ar atlīdzību, kāda vispār šī atlīdzības sistēma ir izveidota un kā notiek visa šo pielikumu nonākšana pie pareiziem adresātiem," viņa teica.

Kā zināms, valsts budžeta veidošanas laikā Veselības ministrija lūdza 2020. gada valsts budžetā atvēlēt 119 miljonus eiro mediķu algu palielināšanai atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajam, ka 2019., 2020. un 2021. gadā veselības aprūpes darbinieku algas ik gadu jāpalielina par 20%. Tomēr valdība šim mērķim atvēlējusi tikai pusi no prasītās summas, kā arī nolēmusi, ka medmāsu un ārstu-rezidentu atalgojums jāpalielina par 20%, bet ārstu – par 10%. Uz Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, taču tā arī nepiešķirto atalgojuma palielinājumu pērnvasar publiskotā revīzijā par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē bija atsaukusies arī Valsts kontrole. Revīzijas dokumentā tā bija norādījusi, ka situācija ir kritiska.

"Mēs esam snieguši ieteikumus (Veselības ministrijai – red.) un sagaidot ieteikumu iesniegšanas termiņu sagaidām informāciju par tām darbībām, kas ir veiktas. Termiņi vēl nav pienākuši, bet tad mēs arī vērtēsim," sacīja Krūmiņa.

Atlaišanas mēģinājumu nevērtē, bet bez grēka ģenerālprokurors neesot

Pagājušā gada pavasarī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neatbilst nevainojamas reputācijas prasībai, kas likumā izvirzīta šī amata ieņēmējam. Vēlāk pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma, Augstākajā tiesā tika ierosināta pārbaude, kas noslēdzās septembrī, tiesnesei Marikai Senkānei konstatējot, ka deputātu izvirzītie argumenti nav pietiekošs pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Starp deputātu argumentiem bija arī Valsts kontroles revīzijā konstatētie pārkāpumi ģenerālprokuratūrā, piemēram, fakts, ka atsevišķiem prokuroriem par dalību komisijās un darba grupās maksātas divas dažādas piemaksas, kas sasniegušas pat 60% no mēnešalgas. Tiesnese gan secināja, ka tas nenorāda uz tīšu Kalnmeiera veiktu likumpārkāpumu, bet gan uz "kompetentu institūciju augsta ranga profesionāļu atšķirīgā likuma interpretācija, kam par iemeslu, savukārt, ir neskaidrs un atšķirīgi interpretējams normatīvais regulējums".

Krūmiņa norādīja, ka viņa nesniedz vērtējumu par to, vai Kalnmeieru bija jāatlaiž, tomēr vismaz daļa tiesneses secinājumu viņai šķita apšaubāmi, piemēram, atsauces uz neskaidriem likumiem kā attaisnojumu nelikumīgām prēmijām. "Tā ir ļoti nepareiza domāšana. Kas tad ir tā mistiskā valsts, kur kādam institūcijas vadītājam visu atnesīs uz paplātes? Man šķiet, ka institūcijas vadītājs, redz, ka normatīvais akts viņam kaut ko neļauj darīt vai ir nepietiekami precīzs, nu kurš vēl labāk zina par šo problēmu kā viņš? Viņam ir jāvēršas Ministru Kabinetā vai Saeimā, lai šo jautājumu risinātu," norādīja Krūmiņa, piebilstot, ka šajā gadījumā nav redzami pat centieni to darīt.

"Ja mēs runājam, piemēram, par to pašu Kontroles dienestu (tagad Finanšu izmeklēšanas dienests – red.), tas bija ģenerālprokurora pārraudzībā. Manā uztverē pārraudzība nozīmē, ka tiek sekots līdzi tam, vai tiek izdarīti un sasniegti tie mērķi, kas ir jāizdara dienestam. Un mēs ļoti labi zinam, ar ko mūsu valstij ir rezultējies tas, ka šī darbība nav bijusi pietiekami aktīva. Un, ja mēs redzam, to ko mēs savulaik revīzijā arī skatījāmies, Kontroles dienesta vadītājs bija ticis diezgan bagātīgi prēmēts katru gadu. Un tad jautājums, par ko? Jo šos lēmumus jau pieņēma tas, kas pārraudzīja," norādīja Krūmiņa, atsaucoties uz faktu, ka Kontroles dienesta mērķis bija cīņa ar naudas atmazgāšanu, bet Latvijas sliktie panākumi šajā jomā mūsu valstij šobrīd draud ar nonākšanu "valstu - naudas atmazgātāju" pelēkajā sarakstā.

Krūmiņa nepiekrīt, ka Ušakovs Rīgai bijis ‘krietns un čakls saimnieks’

Rīgas dome un tās kapitālsabiedrības pēdējos gados vairākkārt kļuvušas par Valsts kontroles kritikas mērķi tajās konstatēto nelikumību dēļ. Uz vienu no šīm revīzijām atsaucās arī pašvaldību ministrs Juris Pūce (AP) pagājušā gada pavasarī pieņemtajā lēmumā par Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) atstādināšanu.

Krūmiņa atturējās vērtēt, vai Ušakova atstādināšana bija juridiski pamatota, bet uzsvēra, ka "viss apjoms, ko mēs savulaik bijām ziņojuši par to, kas notiek Rīgas domē, par pārkāpumiem un to, ka neseko rīcība – nu, viņš bija ļoti liela viela pārdomām, vai tā var turpināt tālāk?"

Pats Ušakovs pēc atstādināšanas intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uz jautājumu, vai bijis krietns, godīgs un čakls saimnieks "Rīgas satiksmei", atbildēja "vairāk jā, nekā nē". Krūmiņa norādīja, ka neuzskata, ka tā ir taisnība. Viņa uzsvēra, ka Ušakovam bijis jānodrošina, lai domes uzņēmumi darbojas atbilstoši labas pārvaldības principiem, bet pēc katras Valsts kontroles revīzijas kādā no šiem uzņēmumiem, tika konstatēts liels skaits pārkāpumu, un rīcība to novēršanai nesekoja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!