"Latvijas Dzelzceļa" vadība šobrīd strādā pie vairākiem investīciju projektu pārskatīšanas scenārijiem, turklāt kompānijai būs jāsamazina strādājošo skaits, ceturtdien intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš atzīst, ka kompānijas finansiālā situācija šobrīd ir pasliktinājusies tiktāl, ka tā nespēj pilnā apmērā īstenot vērienīgā dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmo kārtu, kas ir lielākais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekts šajā plānošanas periodā.

"Mēs tagad meklējam risinājumu, ko šajā situācijā darīt," skaidrojot iemeslus, kādēļ kavējas saskaņot Eiropas Investīciju bankai adresēto vēstuli par šīs bankas iesaisti dzelzceļa elektrifikācijas projekta finansēšanā, sacīja ministrs. "Šajā vēstulē bija mēģinājums ierakstīt valdības garantijas attiecībā pret dzelzceļa nozarē notiekošo," norādīja Linkaits.

Atbilstoši līgumam, kas aizvadītā gada oktobrī noslēgts ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, vērienīgā dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmajā kārtā bija plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Projekts, kura īstenošanā bija plānots ieguldīt gandrīz 319 miljonus eiro Kohēzijas fonda līdzekļu, jāpabeidz līdz 2023. gada beigām. Jau pērnruden "Latvijas Dzelzceļš" sācis projektu "sašaurināt" - oktobrī uzņēmuma Investīciju komiteja ieteikusi pārtraukt iepriekš izsludināto iepirkumu par Daugavpils Šķirošanas stacijas būvniecību. Neilgi pēc tam attiecīgu lēmumu pieņēmusi arī "Latvijas Dzelzceļa" valde.

Satiksmes ministrs Linkaits "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja: "Mums būs jāpārskata faktiski visi lielie investīciju projekti "Latvijas Dzelzceļā". Jautāts par pašreizējo finansiālo situāciju uzņēmumā, Linkaits teica: "Koncerns kopumā ir noslēdzis gadu ar ļoti minimālu peļņu, bet lielākā daļa no šīs peļņas ir meitassabiedrību dividendes un uzkrājumi. Līdz ar to, var teikt, ka pamatdarbība ir negatīva."

Tādēļ "Latvijas Dzelzceļa" vadībai uzdots ne tikai pārskatīt uzņēmuma investīciju plānus, bet arīdzan vērtēt citus izmaksu samazināšanas scenārijus, tostarp darbinieku skaita samazināšanu. "Mans lūgums bija sākt ar administrāciju, lai "Latvijas Dzelzceļa" darbinieki redz, ka tiek taupīts no augšas," uzsvēra ministrs.

"Latvijas Dzelzceļš" šobrīd nekomentē nedz iespējamo darbinieku skaita samazināšanu, nedz plānus pārskatīt investīcijas. "Patlaban tiek pārskatīti procesi un funkcijas, un informācija par šī procesa rezultātiem tiks sniegta pēc tā noslēgšanās un lēmumu pieņemšanas," tik lakonisku uz "Delfi" jautājumiem par "Latvijas Dzelzceļa" izmaksu optimizācijas plāniem sniedza uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

"Latvijas Dzelzceļa" darbības rādītāji vēl nav publicēti, taču šonedēļ publiskotie Latvijas lielo ostu darbības rādītāji liecina, ka Rīgas brīvostā pārkrauto kravu kopapjoms 2019. gadā ir samazinājies par 10,1%. Ogļu pārkraušanas apjoms Rīgas brīvostā pērn samazinājies pat par 27,2%. Ventspils brīvostā pārkrauto kravu kopapjoms 2019. gadā gan nedaudz pieaudzis, taču aizvadītā gada otrajā pusē tas sācis samazināties. Decembrī Ventspils ostas termināļos pārkrauto kravu apjoms krities par 36.8%. Linkaits intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" gan izteicās, ka tas diez vai saistīts ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja 9. decembra lēmumu vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils Brīvostas pārvaldi. Ventspils uzņēmēji lēšot, ka sankciju dēļ no ienākšanas Ventspils ostā decembrī atteikušies vien "pāris kuģi".

Pilnu interviju ar satiksmes ministru var noskatīties šeit.

Tags

Tālis Linkaits Ventspils Brīvosta

Comment Form