Potenciālais valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits uzskata, ka Latvijas lielākā problēma ir sociālās atbildības un solidaritātes trūkums. Vienlaikus viņš domā, ka modernās valstīs vieta ir visām galvenajām politiskajām ideoloģijām, ja vien tās nepāraug radikālismā. Tā viņš norādīja intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu”.
Jautāts par to, kādu politisko ideoloģiju pārstāv, Levits skaidroja, ka, viņaprāt, 20. un 21. gadsimtā Eiropā dominē četras ideoloģijas – liberālisms, konservatīvisms, nacionālisms un sociālisms. Katrai no tām esot sava vieta. Piemēram, liberālisms esot nepieciešams, lai varētu pastāvēt demokrātija, bet nacionālisms veido valsts nacionālo identitāti. Savukārt moderns konservatīvisms ļaujot piesardzīgi izvērtēt jaunas idejas, bet sociālisms – veidot sociāli atbildīgu valsti. Levits uzskata, ka visas šīs ideoloģijas esot atbalstāmas, kamēr vien tās ir mērenas: "Es noraidu jebkuru šo ideoloģiju radikālos fundamentālistus. Radikāls konservatīvisms ir reakcionārs, radikāls sociālisms ir marksisms, radikāls liberālisms nozīmē mežonīgo kapitālismu, un arī, ko nozīmē radikāls nacionālisms, mēs zinām."
Latvijai, viņaprāt, īpaši sāpīgs esot tieši sociālās atbildības un solidaritātes jautājums. "Iespēju nevienlīdzība, sociālā atstumtība, piemēram, veselības aprūpes ziņā – tas ir viens moments, uz ko mums nākamajos gados jāliek daudz lielāka vērība," norādīja Levits.
Viņš vēlētos, lai mūsu valsts šajā ziņā vairāk līdzinās, piemēram, Skandināvijai, Šveicei vai Vācijai, jo šajās valstīs esot atrasts labs līdzsvars starp dažādām ideoloģijām.
Jāpiebilst, ka Levits pēc izglītības ir politologs un jurists un šobrīd strādā par tiesnesi Eiropas Savienības tiesā. Par viņa kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam 15. aprīlī vienojās valdošās koalīcijas vairākums. Levitam atbalstu solījuši 55 Saeimas deputāti un ievēlēšanai pietiek ar 51 balsi.
Šī būs pirmā reize, kad Valsts prezidents tiek ievēlēts atklātās vēlēšanās. Oficiālā Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšana sāksies 9. maijā, bet vēlēšanas notiks maija beigās vai jūnija sākumā. Nākamais četrus gadus ilgais Valsts prezidenta amata termiņš sāksies 8. jūlijā.
Pilnu intervijas ierakstu meklējiet šeit.