Latviskais gēns un nacionālā identitāte

Uz jautājumu par to, kas tad īsti ir Dziesmu un Deju svētku tradīcija, par kuras saglabāšanu nereti tiek runāts, Vanags atbild, ka tā ir latviskā identitāte, kas radās 1873. gadā. Dziedāšana esot viens no instrumentiem, kas cilvēkus saved kopā, taču "nacionālā identitāte ir pats svarīgākais, bez tās nekas nebūtu".

Dziesmu un Deju svētki aizsākās ar vīru koriem, taču šobrīd vīru koru skaits ir krietni samazinājies. Tas gan nenozīmējot to, ka tradīcijas netiek pārmantotas: "Atgriezīsimies pie vēstures, dziedāšana vīru koros ir faktiski pārņemta no Vācijas. Tai laikā tā bija tāda dvēseles gara izpausme, dzerot kopā alu, uzdziedāt. Socializācija lielā mērā. Katastrofālā vīru koru samazināšanās sākās ar mūsu jaunās ekonomikas darbību, kura pamatīgi iespaidoja ģimenes budžetus, vīri atrada iespējas piestrādāt un nenākt uz koriem." Vanags teic, ka tagad gan esot vērojams uzrāviens, proti, vīru koriem arvien vairāk pievienojas jaunieši.

Skatoties deju griezumā, esot grūti spriest, kas ir tā tradīcija, kuru noteikti jāsaglabā, spriež Purviņš. "Tur apakšā ir tāda neizskaidrojama lieta kā latviskais gēns. Latvietis pēc būtības ir viensētnieks, viņš dzīvo savā viensētā, un tad pāris reizes gadā satiekas visi kopā uz svētkiem, talkām, un tad ir šī kopā dziedāšana, kopā dejošana."

Savukārt Juhņēviča teic, ka tradīcijas saglabāšani organizatoru rokās ir nemitīgi stāstīt cilvēkiem un neaizmirst šīs mākslinieku pieminētās lietas.

Tags

Dziesmu svētki Dziesmu svētki 2018 Ivars Cinkuss Romāns Vanags UNESCO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form