Valsts prezidenta amata potenciālais kandidāts Egils Levits uzskata, ka ebreju kopienas īpašumu atgriešana Latvijā ir pabeigta, bet to aktualizē spiediens no ārvalstīm. Tā viņš skaidroja intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu".

"Es joprojām uzskatu, ka restitūcijas [īpašumu atgriešanas -red.] laiks ir beidzies. Bet šis jautājums ir jāizšķir valdībai. Tas ir ārpolitisks jautājums. Uz mums ir zināms spiediens no mūsu stratēģiskajiem partneriem. Noteikti no ASV puses ir zināma vēlme to darīt," savu pozīciju iezīmēja Levits.

Viņa viedoklis gan esot nemainīgs – vienkārši atdot īpašumus nebūtu pareizi. Tā vietā, iespējams, Latvija varētu sekot Lietuvas piemēram, kur izveidots fonds kultūras un vēstures pasākumu atbalstam.

Jāpiebilst, ka 12. Saeimas darba laikā ebreju kopienām tika atgriezti pieci nekustamie īpašumi, kaut ebreju kopienas pārstāvji bija lūguši pat 275 īpašumu atgriešanu. Holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija ir viens no pieciem jautājumiem, par kuriem pašreizējā Saeimā valdošā koalīcija savā sadarbības līgumā paredzējusi tiesības balsot atšķirīgi.

Lūgts vērtēt, vai antisemītisms Latvijā ir problēma, Levits atzina, ka tas, viņaprāt, pastāv "gruntsūdens līmenī". "Es domāju, ka ir viena daļa sabiedrības, kura mazinās, bet kurai ir tādi tumsonīgi priekšstati par pasaules sazvērestībām. Bet tādi ir arī citās valstīs. To var redzēt arī "Delfi" komentāros. Es to neuztveru personīgi. Es esmu latvietis, tāpat kā citi latvieši," skaidroja jurists.

Personīgu saikni ar ebreju kultūru viņš neizjūtot. Levits ir dzimis Rīgā, 1955.gadā Ingeborgas un Jonasa Levita ģimenē. 1972. gadā ģimene emigrēja pateicoties nelielam atkusnim Padomju Savienības un Rietumvalstu attiecībās, kura laikā ebreju izcelsmes ģimenēm ļāva repatriēties uz Izraēlu. Kā intervijā norādīja Levits, viņa ģimene gan nav devusies uz Izraēlu, bet apmetusies Vācijā, jo tur dzīvojuši radinieki no mātes puses. "Es esmu dzimis jauktajā ģimenē, kā daudzi latvieši. Visi mana tēva radi tika nogalināti holokaustā un mana māte un mana vecāmāte, un vecvecmāte tika izsūtītas 1944. gada 25.martā. Šajā ziņā mana ģimene atspoguļo Latvijas vēsturi," stāsta Levits.

1940. gada 21. augusta, nu jau padomju varas okupētās, Latvijas Valdības vēstnesī lasāms paziņojums, ka "Jonass Levits iecelts par pilnvarnieku uzņēmumam "Dāvids Muške" Rīgā, Antonijas ielā 7". Egils Levits skaidro, ka viņa tēvs par pagātni runājis maz, bet, cik viņam zināms, tēvs strādājis par inženieri Muškes uzņēmumā un bijis draugos ar īpašnieku. Tas viņam lūdzis uzņemties pilnvarnieka pienākumus, lai pasargātos no iespējas, ka pār uzņēmumu kontroli pārņem kāds iebraucējs no Padomju Savienības. Pēc pārliecības Jonas Levits bijis stingrs antikomunists. "Mans tēvs mani audzināja ļoti pretpadomju garā. Es, protams, viņam labprāt pajautātu tuvāk, bet es teiktu tā – mans tēvs ir miris un liksim viņam mieru," norāda Levits.

Jāpiebilst, ka Levits pēc izglītības ir politologs un jurists un šobrīd strādā par tiesnesi Eiropas Savienības tiesā. Par viņa kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam 15. aprīlī vienojās valdošās koalīcijas vairākums.

Šī būs pirmā reize, kad Valsts prezidents tiek ievēlēts atklātās vēlēšanās. Oficiālā Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšana sāksies 9. maijā, bet vēlēšanas notiks maija beigās vai jūnija sākumā. Nākamais četrus gadus ilgais Valsts prezidenta amata termiņš sāksies 8. jūlijā.

Pilnu intervijas ierakstu meklējiet šeit.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ebreju īpašumi Egils Levits Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form