Lai gan, mazākumtautību skolās pārejot uz mācībām latviešu valodā, pastāv riski, tomēr esošā situācija nevar turpināties, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
"Mums ir apmēram 20-22% jauniešu, kam latviešu valodas zināšanas ir nekādas vai vājas. Ir ļoti grūti būt lojālam pret valsti, kuru tu būtībā nespēj pazīt, jo tev ir grūtības ar viņu komunicēt valodas prasmes dēļ, tu neesi tajā informācijas telpā. Bet neviens jau nedzīvo vakuumā, tātad nāk cita informācijas telpa, kas lielā mērā nāk no Kremļa angažētiem medijiem," viņš teica.
"Tā kā man nav lojalometra, tad es runāju par apsvērumiem, kas mani mudina novērtēt šo skaitu. Un valodas nezināšana ir ļoti liels riska faktors. Par pieaugušajiem procents ir lielāks, bet pirmspensijas vecuma vai pensijas vecuma cilvēkiem, kas ir ļoti liels īpatsvars, nav mūsu mērķis iemācīt viņiem latviešu valodu augstākajā līmenī," skaidroja ministrs.
Uz jautājumu, vai Šadurskis apzinās, ka, ņemot vērā protestus, ko izraisīja latviešu valodas ieviešana krievu skolās pirms 13 gadiem, arī tagad pastāv drošības risks, viņš atbildēja: "Pirms padsmit gadiem protesti bija ļoti masīvi, pārsvarā, es teiktu, politiski motivēti. Toreiz izvēlējāmies to modeli, kas deva pozitīvu grūdienu, bet bija tehniski realizējams, jo toreiz liela daļa pedagogu ļoti vāji zināja latviešu valodu. Monitorings notiek katru gadu, un mēs redzam, ka valodas prasmes jaunatnes vidū uzlabojas."
Viņš gan atzina, ka fakts, ka reforma uzmanības centrā novietojusi Tatjanu Ždanoku un viņas domubiedrus, "ir risks". Tomēr viņš minēja arī piemērus, kur kādā skolā regulāri "izēd" latviešu valodas skolotāju un vājos rezultātus latviešu valodas eksāmenā attaisno ar skolotāja trūkumu. Šajā skolā "bērni vienkārši tiek audzināti pretvalstiski".
Tomēr "ir ļoti lieli riski, ja arī nedara neko". "Protams, ka es konsultējos arī ar tām struktūrām, kas valstī atbild par risku prevenciju," teica politiķis, atsakoties atklāt šo institūciju teikto.
"Ziniet, kas ir vislielākais risks? Vakarā iet gulēt, jo lielākā daļa cilvēku nomirst gultā," izteicās ministrs.
Saskaņā ar Šadurska teikto "Vienotības' valdes atbalsts reformai bija vienprātīgs. Tāpat to atbalstījusi arī "Nacionālā apvienība".
Šadurskis iepriekš paudis, ka esošā sistēma būtu ideāla, tomēr tā nestrādā. "Normatīvais regulējums diemžēl ļauj skolām šmaukties. Kad inspektors atnāk uz skolu, kur priekšmets tiek mācīts bilingvāli, viņam saka – jā jūs atnācāt šodien un tieši šodien mums ir krieviski."
Ministrs noraidīja versiju, ka šī valodas reforma aizsākta, lai celtu "Vienotības" reitingus. Viņš gan pieļāva, ka partija politiski varētu būt ieguvēja.
"Ir bezgala naivi iedomāties, ka jaunieši, kas mācās atsevišķi, pēc tam kā pieaugušie dzīvos laimē, saskaņā un viņiem būs vienādas vērtības," teica Šadurskis.
Atbildot uz "Saskaņas" līdera Nila Ušakova iebildumiem, ka pat tad, ja skolotājs labi zina latviešu valodu, viņš ne vienmēr ir spējīgs tajā pasniegt, ministrs atzina, ka "tie ir pareizi argumenti un šajā ziņā Ušakovam ir taisnība, bet mums ir risinājums". Skolotājiem tiks piedāvāti latviešu valodas un sava priekšmeta pasniegšanas metodikas kursi.
Ministrs atzīst, ka pārejas periods būs sarežģīts. Lai arī koalīcijas partneriem varētu būt savi ierosinājumi attiecībā uz reformu, tomēr Šadurskis apgalvo, ka nākamnedēļ valdībā iesniedzamajā informatīvajā ziņojumā par gaidāmo reformu plānu "katram teikumam būs argumenti".
Pilnu interviju ar Kārli Šadurski iespējams noskatīties šeit:
