Jau vairākus gadus Latvijā darbojas Ārstniecības riska fonds, kurā var vērsties cilvēki, kas uzskata, ka ārstniecības procesa rezultātā viņiem ir nodarīts kaitējums. "Procedūra neparedz vainas konstatēšanu, tātad, lai pacients varētu saņemt atlīdzību no šī fonda, ir nepieciešams konstatēt, ka ir šis kaitējums – vai tas ir miokardīts vai cita veida kaitējums, un ir nepieciešams konstatēt cēlonisko sakarību starp šo vakcīnu lietošanu un kaitīgajām sekām," pirmdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" skaidroja zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja vadītājs Ronalds Rožkalns.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Kārlis Trušinskis, raksturojot Latvijā konstatētās saslimšanas ar miokardītu pēc Covid-19 vakcinācijas, atklāja, ka pacientiem bijuši dažāda smaguma simptomi, kas, iespējams, radījuši pārejošu darba nespēju, bet ne paliekošas sekas.

Rožkalns, savukārt, norādīja, ka no Ārstniecības riska fonda netiek segti pabalsti, kas saistīti ar darba nespēju. No tā var tikt segti tikai ārstniecības izdevumi un morālais kaitējums. "Jautājums nav viennozīmīgs. Pacientu tiesību likumā ir regulējums, ka šis attiecas uz jebkura veida ārstniecību. Tajā nav izslēgta zāļu lietošana un vakcinācija. Šobrīd nereti izskan no tās pašas Veselības inspekcijas, kas ir kompetenta iestāde, ka zāļu izraisītas blakusparādības, komplikācijas netiek apmaksātas no šī fonda, kas zināmā mērā ir pretrunā ar to, kas ir ierakstīts likumā," skaidroja Rožkalns.

Rožkalns diskusijā atklāja, ka pie viņa jau ir vērsušies klienti, kuriem ir bijušas aizdomas, ka vakcinācijas rezultātā viņiem nodarīts veselības kaitējums. Vismaz vienā gadījumā konkrētais blakņu gadījums vērtēts Zāļu valsts aģentūras izveidotā multidisciplinārā speciālistu komisijā.

Norma, kas paredzēja, ka gadījumos, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju dēļ nodarīts smags kaitējums dzīvībai vai veselībai, kompensācijas atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem nosaka un izmaksā Zāļu valsts aģentūra bija iekļauts Covid-19 pārvaldības likuma grozījumos, kurus šā gada jūlijā akceptēja Ministru kabinets. Tomēr likuma grozījumu izskatīšana Saeimā ir apturēta, jo tajā iekļautās normas paredzēja arī darba devējiem dot tiesības atlaist darbiniekus, kas nav ieguvuši Covid-19 pārslimošanu vai vakcinācijas faktu apliecinošos sertifikātus, kā arī paģērēja epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniedzējiem iegūt šādus sertifikātus.

Lai arī valdošo partiju politiķi pirms vairāk nekā divām nedēļām "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā solīja, ka konkrētā norma par kompensācijām tiks izņemta no strīdīgā likumprojekta un to apstiprināšanai virzīs atsevišķi, pagaidām tas nav noticis. Par Covid-19 pārvaldības likuma grozījumiem atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Jurim Rancānam (JKP) pagaidām neesot informācijas par to, kad tas varētu notikt. Viņš pieļauj, ka jautājums par kompensācijām varētu tikt risināts citā, proti, Covid-19 seku pārvarēšanas likumā, par kura virzību ir atbildīga Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju var noskatīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!