embedded_article_video:53240719
Kopš aizvadītā gada rudens Latvijā Covid-19 izplatības ierobežošanas vārdā ir ieviesti daudzi ierobežojumi – nenotiek masu pasākumi, skatītājiem slēgti teātri un koncertzāles, lielākā daļa skolēnu mācās attālināti. Ierobežojumu pamatotībai un tam, kā notiek to pārskatīšana diskusijā “Covid-19 ierobežojumi un atvieglojumi – veselība, tiesības, politika: par un pret” piektdien pievērsās “Delfi TV ar Jāni Domburu”.

Diskusijas dalībnieki – Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, Saeimas deputāts Gatis Eglītis, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tiesībsargs Juris Jansons un epidemioloģijas eksperts Ģirts Briģis (Rīgas Stradiņa universitāte) diskutēja par to, cik pamatoti ir piešķirt priekšrocības cilvēkiem, kas ir pārslimojuši Covid-19 vai vakcinēti pret šo infekciju.

Diskutējot par ierobežojumu samazināšanu un atcelšanu, Briģis atklāja, kādēļ no epidemioloģiskās drošības viedokļa par nepamatotu uzskatāms valdības lēmums mazumtirdzniecības “atvēršanu” sākt ar mazajiem veikaliem. Diskusijas gaitā arī atklājās, ka šonedēļ ar dažu stundu starpību valdība un Saeima pieņēmušas savstarpēji pretrunīgus lēmumus par priekšnosacījumiem, kurus ievērojot individuālo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, kosmetologi varēs atsākt darbu no 1. jūnija.

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:

Dūrītis un Eglītis vērtēja to, kā pēdējās nedēļās valdībā un parlamentā notiek ar Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu saistīto jautājumu apspriešana, ko šis process liecina par savstarpējo uzticību un kam tajā būtu jāuzņemas vadošā loma – 03:38.

RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Briģis atklāja, kāda ir politiķu attieksme pret ekspertu ieteikumiem. Savukārt tiesībsargs Jansons pauda savu redzējumu par to, kas mainījies valdības komunikācijā, tostarp arī atsaucoties uz ekspertiem – 08:17 un 11:19.

Citskovskis uzstāja, ka tā dēvētais luksofora princips arvien ir spēkā, taču paralēlie procesi rada milzīgu sajukumu – 14:03.

Dūrītis pauda pārliecību, ka Saeimas lēmumu atļaut vakcinētiem vai Covid-19 pārslimojušiem faniem Pasaules hokeja čempionātu vērot klātienē diktējusi vēlme “izpatikt” sabiedrībai, bet Briģis skaidroja, kas ir epidemioloģiski pamatoti izņēmumi – 19:47 un 22:15.

Tiesībsargs Jansons vērtē, vai lēmums, ka hokeja čempionāta spēles klātienē varēs baudīt pret Covid-19 vakcinētie vai šo slimību izslimojušie, bet ne cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu, uzskatāms par diskriminējošu – 25:08.

Eglītis pamato, kādēļ Jaunā konservatīvā partija vispirms iestājās par skatītāju klātbūtni hokeja čempionāta spēlēs, bet ne teātru un koncertu “atvēršanu” skatītājiem – 30:29.

Briģis dalījās iespaidos par to, cik skrupulozi ēdināšanas bizness ievēro nosacījumus apmeklētājiem atvērtajās terasēs – 39:19.

Izskan prognozes, kad apmeklētāji atkal varēs ieturēt maltītes iekštelpās – 42:50.

Diskutējot par iespēju izmantot negatīvus Covid-19 testus dažādu privilēģiju saņemšanai, Dūrītis atgādināja, ka Latvijā jau bijuši slimības uzliesmojumi, kas izcēlušies situācijā, kur visi klātesošie bijuši testēti – 51:28.

Briģis raksturoja “dramatisko spiedienu”, ko eksperti un ierēdņi izjūtot piekāpties sabiedrības vēlmei pēc ierobežojumu atmaigšanas – 59:40.

Dūrītis pauda pārliecību, ka piekāpšanās šim spiedienam pagarinājusi “plato fāzi”, kad Covid-19 izplatība Latvijā ir augsta un nekrīt – 01:06:45.

Citskovskim nācās skaidroties, kādēļ viņa vadītā par “sistēmiskiem” jautājumiem atbildīgā darba grupa izskatījusi arī kādas privātas sabiedrisko attiecību kompānijas plānus rīkot lielveikala “Alfa” jubilejas pasākumu – 01:12:38.

Diskusijas noslēgumā viesi dalījās pārdomās, ko turpmāk būtu jādara ar joprojām spēkā esošo, bet daudzkārt pārkāpto “luksofora” principu pandēmijas ierobežošanai – 01:23:52.

Briģis pauda viedokli, kam būtu jānotiek, lai Covid-19 mēs varētu sākt uztvert kā jebkuru citu infekcijas slimību – 01:35:16.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!