Jau ziņots, ka saskaņā ar Tiesu Administrācijas sniegto informāciju, kopš 2016. gada par izvairīšanos no nodokļu nomaksas notiesāti 294 cilvēki, bet vairāk nekā pusei no viņiem piespriests nosacīts sods. No tiem, kuri saņēmuši reālu sodu, gandrīz visiem tas bijis vai nu naudas sods, vai piespiedu darbs – aiz restēm nonākuši tikai vienpadsmit krāpnieki.
Jaunzeme atzina, ka arī viņu šī statistika neiepriecina, taču tiesu prakse līdz šim bijusi – ja process ievilcies ilgāk par pieciem gadiem, notiesātajiem tiek piespriesti tikai nosacīti cietumsodi. Viņa gan cerot, ka šī prakse varētu mainīties, jo pirms neilga laika Augstākā tiesa (AT) vienu šādu maigu spriedumu atcēlusi. "Es nevēlētos norādīt, kas tiesai darāms, vienkārši te ir fakti, kurus mēs redzam," viņa teica.
Vairākkārt tiesātā persona 'D'
Vēlāk VID portālam "Delfi" precizēja, ka intervijā Jaunzeme runājusi par kādu 21. maijā pieņemtu AT Senāta Krimināllietu departamenta lēmumu. Saskaņā ar anonimizēto tiesas lēmumu sākotnēji šajā lietā Liepājas tiesa kādu personu "D" notiesāja par krāpšanu lielā apmērā, un piesprieda vienu gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu, valsts labā piedzenot kompensāciju vairāk nekā 269 tūkstošu eiro apmērā. Vēlāk Kurzemes apgabaltiesa apsūdzības pantu mainīja pret maigāku – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā – un piesprieda "D" vienu gadu un divus mēnešus nosacīta cietumsoda. Pamatojot soda apjomu, apgabaltiesa atsaucās arī uz faktu, ka lieta nav iztiesāta saprātīgā termiņā.
AT Senāts šajā pavasarī spriedumu atcēla. Tiesa gan, ne iztiesāšanas termiņa dēļ, kā varēja noprast no Jaunzemes teiktā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu", bet gan tādēļ, ka, lemjot par nosacītu sodu, apgabaltiesa nebija pienācīgi izvērtējusi vainīgā personību un citus apstākļus. AT aizrādīja – pamats nosacītai notiesāšanai var būt pārliecība, ka vainīgais jaunus noziegumus nepastrādās un, ja tiesai šāda pārliecība ir, spriedumā tā ir jāpamato.
Jāpiebilst, ka prokurors, apstrīdot šo spriedumu AT, bija norādījis, ka šis nebūt nav pirmais šāda tipa noziegums personas "D" izpildījumā. 2009. gadā viņš notiesāts par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij aptuveni 22,5 tūkstošus eiro lielus zaudējumus. Savukārt 2016. gadā – par maksātnespējas procesa kavēšanu. Pirmoreiz "D" notiesāts ar gadu ilgu nosacītu cietumsodu, otro – ar 90 stundām piespiedu darba. Prokurors aizrādīja, ka tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā šo sodāmību.
AT atzina – analizējot apsūdzētā personību, apgabaltiesa konstatējusi, ka "D" sodāmības dzēstas, bet citus apstākļus izvērtējusi tikai formāli. "Nosacīta notiesāšana nebūtu piemērojama tikai tāpēc, ka vainīgais nožēlo izdarīto, iepriekš nav sodīts vai sodāmība dzēsta," aizrādīja AT.
Vēl jo vairāk – Senāta ieskatā šādi pārlieku maigi sodi neveicina likumpaklausību citos iespējamajos noziedzniekos: "Šādas situācijas neveicina soda prevencijas uzdevumu izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas."
Tagad šī lieta atgriezta apgabaltiesā, kur iztiesāšana turpinās.
AT tendenci uz pārāk maigiem sodiem nesaskata
Jāpiebilst, ka šajā lēmumā AT atsaucas uz vairākiem analogiem lēmumiem, ko tā pieņēmusi citās lietās, piemēram, 2014. un 2015. gadā aizrādot zemākas instances tiesām par nesamērīgi maigiem nosacītiem sodiem metamfetamīna dīleriem. Arī šajos AT lēmumos lasāma līdzīga atziņa, kā jau iepriekš minētajā: "Šāda situācija neveicina soda vispārējās prevencijas uzdevuma izpildi, jo nestiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas."
AT Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis portālam "Delfi" uzskaita kopumā astoņus analogus AT lēmumus, un norāda, ka, ņemot vērā šo faktu, Jaunzemes minētais lēmums lietā pret personu "D" nav jauna judikatūra. "Augstākā tiesa nolēmumos vairākkārt ir pievērsusi uzmanību soda noteikšanas jautājumiem, akcentējot tiesas pienākumu noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu," uzsver Baumanis.
Tomēr jautāts, vai tas nozīmē, ka AT uzskata – zemākas instances tiesām tik tiešām ir tendence ļaunprātīgus nodokļu nemaksātājus sodīt nesamērīgi maigi – Baumanis norādīja, ka šādu secinājumu izdarīt nebūtu korekti. Šajā lēmumā AT analizējusi Krimināllikuma 55. panta piemērošanas principus, kas attiecas uz nosacītu sodīšanu vispārīgi, nevis konkrēti to, kā šis pants tiek piemērots ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas gadījumos.
"Lai gan arī pirms minētā nolēmuma Augstākā tiesa ir konstatējusi dažos apelācijas instances tiesas nolēmumos, ka ir pārkāpts Krimināllikuma 55. pantā noteiktais, nevar apgalvot, ka šādi pārkāpumi veido sistēmu un norāda uz tendenci, kas izceļas citu Augstākās tiesas nolēmumos konstatēto pārkāpumu klāstā," aizrāda Baumanis.
Prokurori esot rūpīgāki
Savukārt prokuratūra norāda, ka, ņemot vērā ģenerālprokurora rīkojumus, situācija ar prasītajiem sodiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pēdējos gados būtiski mainījusies. Šobrīd, jo īpaši tiek pievērsta uzmanība nodarītā kaitējuma apmēram, tam, vai kaitējums atlīdzināts, kā arī vainīgā personībai un vainu mīkstinošiem apstākļiem. Kaut arī joprojām esot atsevišķi gadījumi, kad prokurors ir bijis pārāk pielaidīgs, prasot nosacītu sodu gadījumā, kad tiesa piespriedusi reālu, lielākajā daļā gadījumu esot otrādi. "Apkopojot informāciju par spriedumiem, tiesas (ne visos, bet vairumā gadījumu) ir tās, kas nepievērš īpašu uzmanību nodarītajam kaitējuma apmēram, tā neatlīdzināšanai, līdz ar ko pilnībā nenodrošinot arī vienu no soda mērķiem – atturēt citus no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas," skaidro prokuratūrā.
Jaunzemes intervijā piesaukto AT lēmumu prokuratūra vērtē kā pozitīvu signālu. Tomēr tās vērtējumā noderīgāk būtu, ja AT veiktu apkopojumu konkrēti par sodiem ļaunprātīgajiem nodokļu nemaksātājiem – uz šādiem apkopojumiem prokurori var atsaukties savās debašu runās, bet tiesas – spriedumos.
AT gan portālam "Delfi" norādīja, ka šādu apkopojumu vai pētījumu šobrīd tiesa neplāno.
