'Maisi vaļā': Aģenta 'Čitaķeļ' ziņojums atklāj VDK interesi par reliģiskajām konfesijām
Foto: DELFI

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodams viens aģenta ar segvārdu "Čitaķeļ" ["Lasītājs" - no krievu val.] ziņojuma atreferējums, kas datēts ar 1988. gada jūliju. Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicēta tagadējā Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) arhibīskapa metropolīta Aleksandra Kudrjašova aģenta kartīte, kurā minētais aģenta personīgās lietas numurs sakrīt ar ziņojumā minēto, kas rada pamatu uzskatīt, ka abos dokumentos ir runa par vienu un to pašu aģentu.

Portāls "Delfi" mēģināja sazināties ar metropolītu un lūdza viņam komentēt dokumenta saturu, izmantojot viņa preses sekretāres Oksanas Dementjevas starpniecību, taču viņa uz portāla "Delfi" e-pastiem un telefona zvaniem ilgstoši neatbildēja.

Tāpat portāls "Delfi", iepazīstoties ar datu bāzē "Delta" pieejamo informāciju, noskaidroja, ka aģents ar segvārdu "Čitaķeļ" figurē vēl kāda ziņojuma kopsavilkumā, kas reģistrēts tajā pašā VDK daļā, kas nodarbojās ar tā dēvēto cīņu ar ideoloģisko diversiju. Šis dokuments datēts ar 1987. gada 21. martu, un tajā fiksēta kādas LPB psalmotājas rīcība, aģentam "Čitaķeļ" dodot lasīšanai reliģiska un ideoloģiska rakstura "samizdata" jeb pašpublicētu literatūru. Psalmotājas uzvārds dokumenta pirmajā daļā ir aizklāts – atstāti vien vārda un tēva vārda pirmie burti, bet otrajā daļā, kurā sniegta atsauce uz to, ka caur kādu aģentu, kura segvārds šajā daļā neparādās, tikusi veikta profilakse, minēts, ka notikusi saruna ar Šarmanovu. Ir arī profilaksi veikušā aģenta segvārds – "Čitaķeļ". Līdz ar to iespējams izdarīt pieļāvumu, ka runa ir par vienu un to pašu aģentu. Savukārt sameklēt ziņojumā minēto reliģisko dziedājumu izpildītāju portālam "Delfi" līdz šim nav izdevies.

"Delfi" arhibīskapa metropolīta komentāram piedāvāja abus dokumentus, taču lūgums tos komentēt intervijas formātā, sniegt savu komentāru rakstiski, vai arī sniegt komentāru video formātā Jānim Domburam, palika bez atbildes.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošināja tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

No "Delta" datu bāzē pieejamā ziņojuma atreferējuma izriet, ka aģentu "Čitaķeļ" vervējis un par viņa darbību aģenta statusā bijis atbildīgs Aleksandrs Iščenko, kurš bijis VDK 5. nodaļas virsnieks un kura pārraudzībā bijusi cīņa ar ideoloģisko diversiju. Tieši šim atvaļinātajam VDK apakšpulkvedim jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arhibīskaps – metropolīts uzticējis darbību ar atgūtajiem baznīcas īpašumiem.

Kā noskaidroja portāls "Delfi", tieši šis jautājums jau pirms daudziem gadiem pašā baznīcas iekšienē arī raisīja asas diskusijas par tobrīd jau par metropolītu kļuvušā Aleksandra nomaiņu, kā arī kalpoja par pamatu tam, lai aktualizētu jautājumu par kanoniskā ziņā Maskavas pārraudzībā esošās LPB pārraudzības maiņu – iespējamu pievienošanos Konstantinopolei.

Pats Kudrjašovs par priesteri iesvētīts 1982. gadā Krievijā, 1983. gadā viņš iecelts par virspriesteri un Rīgas Kristus Apskaidrošanās draudzes pārzini. Par Rīgas un visas Latvijas arhibīskapu metropolītu viņš kļuvis 1990. gada oktobrī.

LPB, jau sākot no pagājušā gadsimta 50. gadiem, Latvijā kūrēja visas reliģisko organizāciju starptautiskās delegācijas, kas ieradušās Latvijā, neatkarīgi no konfesijas. Šī tradīcija aizsākusies līdz ar tā dēvēto kustību par mieru. To savā intervijā žurnālistam Mārim Zanderam "Maisi vaļā" ciklā iezīmē arī VDK izpētes komisijas loceklis zvērināts advokāts Linards Muciņš.

Pētnieks: sadarbības sekas mūsdienās acīmredzami neizpaužas


Portāls "Delfi" sazinājās ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra APPC pētnieku, Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidātu no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Andi Kudoru, kurš savā akadēmiskajā darbībā pievērsies tieši Krievijas Pareizticīgās baznīcas līdzdalībai valsts publiskajā diplomātijā un lūdza viņu raksturot Krievijas Pareizticīgās baznīcas saikni ar Latvijas pareizticīgo baznīcu gan bijušās PSRS laikā, gan tagad un arī abu baznīcu attiecības politiskajā aspektā gan PSRS sabrukuma, gan Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas laikā.

Atzīstot, ka viņa disertācija ir par Krievijas Pareizticīgās baznīcas (KPB) līdzdalību valsts publiskajā diplomātijā, bet Latvijas Pareizticīgo baznīcu viņš pētījis mazāk, Kudors saka, ka ir pieskāries tādiem jautājumiem kā KPB darbība komunikācijā ANO un citās starptautiskajās organizācijās, PB darbība Krievijas tautiešu politikā un KPB komunikācija Krimas aneksijas un kara Donbasā laikā.

Kudors arī pauž uzskatu, ka LPB vadītājs – metropolīts Aleksandrs izturas lojāli pret Latvijas valsti. Lai gan LPB attiecību ar valsti statusu regulē speciāls likums, kāds ir arī citām tā sauktajām tradicionālajām konfesijām Latvijā, viņš šādu – tā saukto tradicionālo konfesiju statusa piešķiršanu no valsts puses neatbalsta, jo šādi tiek diskriminētas "jaunās kristīgās draudzes, kuras praksē gan bieži vien seko kristietības principiem daudz tradicionālāk un uzticamāk nekā valsts izceltās. Tā ir neliela, bet tomēr reliģijas brīvības principu neievērošana Latvijā".

Viņa vērtējumā, LPB ar likumu noteiktais statuss "dod pamatu būt pateicīgiem Latvijas valdībai", bet, tā kā metropolīts Aleksandrs mediju intervijās cenšas izvairīties no politiski jūtīgu tēmu cilāšanas, tad viņš ir pelnījis personīgu cieņu.

Tas, savukārt, attiecināms uz dažādām ar Krievijas tautiešu politiku saistītām tēmām: valoda, izglītība, pilsonība. Lai gan Aleksandram ir tiesības izteikties par politiku, gan kā Latvijas pilsonim, gan reliģiskas organizācijas vadītājam, jo Latvijā daļa pārprot baznīcas un valsts nodalīšanas principu, domājot, ka tas paredz mācītāju klusēšanu par politiskiem jautājumiem, tomēr viņš šīs tiesības neizmanto un parasti intervijās runā par garīgām lietām. Kudors pieļauj, ka LPB vadītājs to dara apzināti, lai nevairotu starpetnisko spriedzi.

"LPB mācītāju vidū ir viens otrs, kas gribētu pro-Maskaviskāku nostāju, bet Aleksandra vadībā tiek ieturēta neitralitātes politika," atzīst Kudors, piebilstot, ka Latvijā trūkst pētījumu par to, cik un vai būšana par pareizticīgo ietekmē politiskos uzskatus un nostāju iekšpolitikā un ārpolitikā, taču kopumā var teikt, ka KPB ir Kremļa maigās varas un asās varas instruments, te gan uzsverot, ka KPB un LPB nostāja un retorika publiskajā telpā atšķiras.

Maskavas patriarhāta, pie kā pieder arī LPB, emisāriem ierodoties Rīgā ir redzams, ka tie runā atbilstoši Krievijas tautiešu politikas uzstādījumiem. Vienā tādā vizītē pirms vairākiem gadiem maskavieši izplatīja Rīgā KPB galvas – patriarha Kirila grāmatu ar cilvēktiesību kritiku, saucot tās par Rietumu vērtībām, kurām jāpretojas. "Neizskatās, ka LPB galva Aleksandrs būtu sevišķi laimīgs par Maskavas patriarhāta vadības elpu, bet nenāk arī ārpusē nekādi konflikti. Domāju, ka abas puses vairāk piecieš viena otru, nekā sajūsminās," vērtē Kudors.

Viņš piebilst, ka Ukrainas baznīcas autokefālā jeb administratīvi patstāvīgā statusa piešķiršanu LPB nav komentējusi. Savukārt kanonisko teritoriju jautājums Maskavā ir ļoti sensitīvs, un, ja Aleksandrs pateiktu, ka klausa vadībai Maskavā, lai gan reālu iespēju neklausīt viņam nav, jo tad var izveidoties būtisks konflikts, tad viņš "saņemtu no latviešiem kritiku par brāļu ukraiņu nodošanu Kremļa varā". Savukārt, ja Aleksandrs teiktu, ka atbalsta ukraiņus viņu centienos aizbēgt no Maskavas patriarhāta un Kremļa, tad saņemtu "milzīgu brāzienu no Maskavas patriarha Kirila". Tieši šī iemesla dēļ LPB par Ukrainu klusēja.

Arī Kudors atzīmē, ka ir skaidrs, ka līdzīgi kā citās konfesijās, arī pareizticīgie mācītāji sadarbojās ar VDK. Pareizticīgā baznīca PSRS sevišķi izrādīja gatavību izdabāt varai, tas daļēji sakrīt ar viņu doktrīnu par paklausību laicīgajai varai. Tomēr daudzi pareizticīgie mācītāji Krievijā tika nogalināti un represēti, bet uz ASV aizbēgušie pareizticīgie nosodīja Krievijas popu izdabāšanu lieliniekiem.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form