'Maisi vaļā': Aģenta 'Nominatīvs' ziņojumā minētais mākslinieks Atālu sūdzēšot tiesā
Foto: DELFI

“Tie nav pat meli, tie ir murgi,” saka Georgs Zommers, kuru dziesminieks Valdis Atāls “DELFI TV ar Jāni Domburu” studijā nosauca par čekas aģentu. Zommers apgalvo, ka Atāla apgalvojumi ir nepatiesi, un gatavojas tiesā sniegt prasību par goda un cieņas aizskaršanu. Atāls iepriekš intervijā portālam “Delfi” taisnojās, ka par bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu ar segvārdu “Nominatīvs” kļuvis, jo ieslodzījumā baidījies par savu dzīvību, savukārt ziņojums par Georgu Zommeru tapis, jo Atāls vēlējies iegāzt Zommeru, kurš, viņaprāt, arī ir bijis VDK aģents.

Pēc Valda Atāla intervijas "DELFI TV ar Jāni Domburu" studijā ar portālu "Delfi" sazinājās viņa minētais Georgs Zommers, kurš vēlējās paust savu viedokli par izskanējušajiem apgalvojumiem. Ar Atālu Zommers iepazinies Cēsīs pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. "Es gan nezinu, par kuru cilvēku jūs šobrīd runājat – Atālu, Šatrovski vai "Nominatīvu"," sarunā ar portālu "Delfi" ironizē Zommers, norādot, ka dziesminiekam ir vairākas personības. Atālu tolaik viņš raksturo kā talantīgu jaunieti, kuram viss padevās, bet ne visu viņš izdarīja līdz galam. "Nebija tā, ka mēs pa Cēsīm apkampušies staigājām, bet reizumis satikāmies. Un tad viņš pēkšņi pazuda. Savukārt, kad Atāls atgriezās no cietuma, tad mums bija tāds biežāks kontakts," stāsta Zommers.

"Aizdomas un intuīcija jau sen liecināja, ka viņš varētu būt čekas aģents. Par to mani brīdināja arī daži draugi. Interesanti, ka pēc 1983. gada, kad viņš iznāca no cietuma, Atāls man bija kā piesiets, staigāja visu laiku līdzi," atceras Zommers. Cēsīs Atāla paziņas tolaik viņam bija iedevuši iesauku "Glumakovs", ņemot vērā Atāla tieksmes "iespraukties visās kompānijās un būt par baigo draugu".

Aģents "Nominatīvs" grib iegāzt mākslinieku


"Delfi" jau rakstīja, ka pērn decembrī pavērtajos "čekas maisos" jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā ir publicēta aģenta kartīte, kas liecina, ka aģents ar segvārdu "Nominatīvs" savervēts 1980. gada 9. aprīlī. Vervēšanu veicis VDK Cēsu rajona nodaļas vadītājs Eduards Pētersons. Kartītē lasāms, ka savervētais ir 1950. gadā dzimušais Vladimirs Šatrovskis (tagad pazīstams ar pseidonīmu Valdis Atāls), bezpartejisks latvietis no Cēsīm. Aģenta "Nominatīvs" personiskās lietas numurs ir "19477".

VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodams viens aģenta ar segvārdu "Nominatīvs" ziņojuma atreferējums, kurā ir minēts Vladimira Šatrovska personiskās lietas numurs "19477". Ziņojums datēts ar 1983. gada 15. martu, tajā teikts, ka Cēsu rajona palīgsaimniecības "Rāmuļi" mākslinieks noformētājs Zommers lūdzis aģentu "Nominatīvs", kurš ir bijušais ekstrēmistu grupas "Tūristi" dalībnieks, palīdzēt ārzemēs publicēt viņa dzejoļus, izmantojot aģenta radniecības un draudzības sakarus. Māksliniekam noformētājam, kura vārds ziņojuma atreferējumā pagaidām ir aizklāts, arī piemītot "dažas nacionālistiskas tendences", lasāms ziņojumā.


"DELFI TV ar Jāni Domburu" studijā Valdis Atāls apgalvoja, ka ziņojumu par Zommeru rakstījis, lai viņu iegāztu, viņaprāt, Zommers pats bijis VDK aģents: "Zommers bija čekas aģents. Turklāt viņš nerakstīja dzeju. Tā bija konkrēta provokācija. Viņš neuzrādīja man nekādus dzejoļus. Es toreiz domāju, ka viņš ir speciāli sūtīts ar savu dzeju, kuru atstāt pie manis. Un mani pēc tam ar tiem papīriem piežmiedz."

Belševicas dzejoļi un ietekmīgs sievastēvs

"Es nekad neesmu strādājis Rāmuļos, pat nekad neesmu tajā pusē bijis, tie ir murgi, sakropļotas iztēles auglis," sarunā ar portālu "Delfi" uzsver Zommers. Ziņojumā minētajā laikā viņš strādājis par mākslinieku dekoratoru Cēsu universālveikalā, kā arī uz līguma pamata darbojies vēl vairākās citās vietās. Ziņojuma atreferējumā minētais stāsts par Zommera dzejoļiem, kurus viņš it kā ar Atāla palīdzību vēlējies publicēt ārzemēs, radies šādi: "Es "pa blatu" biju dabūjis vairākus Vizmas Belševicas dzejoļu krājuma "Gadu gredzeni" eksemplārus, kas vēlāk tika aizliegts. Vienu no grāmatām iedevu arī Atālam un kādā sarunā ar viņu ieminējos, ka būtu labi, ja šo krājumu nopublicētu ārzemēs. Es pats neesmu dzejnieks un nekad neesmu dzeju rakstījis," skaidro Zommers. Šī saruna, iespējams, notikusi kafejnīcā "Lauma" Cēsīs, kur pulcējusies vietējā radošā inteliģence.

Kā iespējamo iemeslu, kādēļ Atāls par viņu rakstījis ziņojumu, Zommers min to, ka, viņaprāt, tā nedaudz bijusi atriebība par to, ka Zommera sievastēvs bija augsta līmeņa partijas darbinieks un attiecīgi Zommers varējis atļauties "taisīt ziepes" pret padomju varu. "Es bezkaunīgi atļāvos toreiz darīt visādas blēņas, jo zināju – ja būs pa traku, sievastēvs mani pavilks ārā. Ar to droši vien es radīju "Nominatīvam" aizdomas – kā es to varu atļauties?!" piebilda Zommers. Pēc aģenta "Nominatīvs" ziņojuma Zommeram nekādas tiešas sekas nav radušās, tomēr viņš jutis, ka atrodas "zem VDK lupas".

Zommers ir izlasījis arī Atāla grāmatu "Elles debesis", kurā stāstīts par dziesminieka gaitām ieslodzījumā. "Tajā grāmatā nekas nav skaidrs, es to salīdzinu ar Šveiku un Jūnasu Jūnasonu, tāds rēcamgabals. Man šķiet, ka patiesībai tur atbilst tikai daži momenti," uzskata Zommers, piebilstot, ka neko no Atāla apgalvotā nevar pārbaudīt, jo lielākā daļa grāmatā minēto cilvēku ir jau aizsaulē. Viņš stāstu par Atāla atrašanos cietumā un vervēšanu ir dzirdējis vairākās versijās, un Atāls katru reizi šo stāstu draugiem stāstījis citā variācijā.

Lai lapai nebūtu kauns uz kapa nokrist


Georgs Zommers intervijā portālam "Delfi" atzīst, ka arī viņu VDK ir aizturējusi, bet viņš nekad nav kļuvis par čekas aģentu un rakstījis ziņojumus. "Tas notika 1973. gadā, kāds Raunā bija uzvilcis Latvijas karogu, bet aizdomās turēja mani, jo es tobrīd Raunas kolhozam no sarkanas drēbes veidoju planšetes, kuras gruntēju baltas. Čekisti nodīrāja visas planšetes, izkratīja manu darbnīcu. Nakti pavadīju Cēsu čekas pagrabā, no rīta mani izlaida ārā. No Cēsu čekas priekšnieka Eduarda Pētersona nesekoja nekādi piedāvājumi, ne arī kaut kas bija jāparaksta. Jūs varat meklēt jebkādos čekas arhīvos, kaut vai Maskavā, jūs nekur manu vārdu neatradīsiet," skaidro Zommers.

"Ir noticis bezprecedenta gadījums. Bijušais čekists 28 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas taisa denunciāciju. Par mani! Un tas nav tā, ka viņš būtu aizgājis uz kādu drošības iestādi un to slepeni stāstījis, bet gan masu medijos, atklātā tekstā," sašutis ir Zommers. "Es to lietu tā neatstāšu. Man ir pieci bērni, par Atāla interviju pie Dombura man pateica viens no viņiem. Bērniem tas bija ļoti sāpīgi, ar tādām lietām nejoko. Es negribētu, lai pēc tam būtu lapai kauns uz mana kapa nokrist. Man pēc šīs intervijas ir zvanījuši vairāki cilvēki un lūguši, lai es kaut ko daru pret. Tādēļ es plānoju vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Tas ir neizbēgami," sarunā ar portālu "Delfi" uzsvēra Zommers.

Pēc intervijas "DELFI TV ar Jāni Domburu" studijā Zommers ar Atālu nav runājis un negrasās to darīt: "Ir grūti, kad pretī sēž trīs radījumi. Es nezinu, ar kuru no viņiem runāt. Es netaisos šķelties un ar katru mēģināt komunicēt – ar "Nominatīvu" tā, ar Atālu tā, bet ar Šatrovski šitā."

Atāls sarunā ar "Delfi" teica, ka neatkāpjas no saviem iepriekš teiktajiem vārdiem: "Lai tad viņš iznes to visu placī un skaidrojas. Lai stāsta, kāpēc pēc ziņojuma nebija nekādas rīcības no VDK puses. Kāpēc viņš man nāca stāstīt par Belševicu, kuru es nepazinu, un man turklāt nebija radu ārzemēs, lai viņas dzeju tur sūtītu. Lai pastāsta par savu pazīšanos ar Cēsu čekistu Aivaru Kronbergu, ar kuru viņš dzēra kopā. Lai viņš sūdz mani tiesā un atbild par to visu."

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali Valdis Atāls Vizma Belševica
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form