'Maisi vaļā': Aģents 'Aivars' ziņo par latviešiem Vācijā; Zagorskis: maksājiet man par interviju
Foto: DELFI

See more

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodams ziņojuma atreferējums, ko sniedzis aģents ar segvārdu "Aivars", kurā minētais laiks ir 1986. gada jūnijs un vēstīts par vizīti toreizējā Vācijas Federatīvajā Republikā (VFR) un sarunu ar kādu tās pilsoni, kurš uzdevis "provocējošus jautājumus". Šajā ziņojuma atreferējumā norādītais aģenta personīgās lietas numurs "1109" sakrīt ar to, kas redzams pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajā 1949. gada 3. septembrī dzimušā aktiera Rolanda Zagorska (Rolanda Zagorska Rolanda) aģenta kartītē.

Zagorskis pirms 10 gadiem, kad publiskajā telpā pirmo reizi parādījās informācija par viņa iespējamo saistību ar VDK, saistību ar čeku noliedza, kā arī solīja apsvērt iespēju tiesāties. Portālam "Delfi" viņš sacīja, ka tiesā nav vērsies. Arī LNA publicētajā sadaļā par tiesu spriedumiem un prokuratūras lēmumiem pārbaudes lietās par sadarbību ar VDK nav atrodamas ziņas par šādu procesu. Zagorskis atzina, ka redakcijas viņam aizsūtītais dokuments attiecas uz viņa vizīti VFR "pie tautiešiem (izlaidums Minsteres ģimnāzijā)", taču komunikācijas gaitā sava viedokļa sniegšanai izvirzīja trīs nosacījumus, kas redakcijai nebija pieņemami, līdz ar to precīzu viņa viedokli par aģenta "Aivars" ziņojuma atreferējumā minēto, kā arī Zagorska personas datu atrašanos "čekas maisos" redakcijai nav izdevies noskaidrot.

"Acis saka pavisam ko citu nekā mēle." Ko ziņo "Aivars"

Portāls "Delfi" publicē dokumentu, kāds tas krievu valodā pieejams datubāzē "Delta", tā tulkojumu latviski, ko nodrošināja tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.


Datubāzē "Delta" pieejamā ziņojuma atreferējumā stāstīts par tikšanos ar kādu VFR pilsoni "Zauriņu H." jeb Hariju Zauriņu, kurš, pēc "Deltā" pieejamā ziņojuma atreferējumā minētā, dzīvojis vienā mājā ar aģentu "Aivars" uz VFR uzaicinājušo Strazdiņu V. un viņa brāli. Aģents "Aivars" ziņojis par VFR pilsoņa uzdotajiem jautājumiem, kas novērtēti kā "provokācija" vai "zināma veida pārbaude", kā arī par sarunas partnera personību un komunikācijas stilu norādot, ka viņa sabiedrībā cilvēks jūtas iekšēji savažots, jo ir redzams, ka viņa "acis saka pavisam ko citu nekā mēle". Tāpat ziņojuma atreferējumā norādīts, ka aģenta sarunas partneris interesējies par iespēju pārcelties uz pastāvīgu dzīvi republikā, jo tas it kā esot viņa "sens sapnis".

Portālam "Delfi" līdz šim ir izdevies noskaidrot, ka ziņojuma atreferējumā minētais "Strazdiņš V.", kurš aģentu uz VFR uzaicinājis, varētu būt Vilnis Strazdiņš, kurš kopā ar brāli Māri savulaik dzīvoja Ziemeļvācijas pilsētā Gēsthahtē, kas minēta aģenta "Aivars" ziņojuma atreferējumā, un pagājušā gadsimta 80. gadu vidū viņi veidoja videofilmu par Minsteres dziesmu dienām, kas guva ievērību arī Latvijā. Hamburgas latviešu biedrībā portālam "Delfi" norādīja, ka Vilnis Strazdiņš jau ir aizsaulē, bet ar Māri Strazdiņu biedrībai komunikācija bijusi pirms aptuveni 10 gadiem. Šobrīd sazināties ar viņu biedrībai nebija iespējams, jo telefona numurs, kas pierakstīts biedrībā, vairs neesot derīgs.

Savukārt ziņojuma atreferējumā minētais "Zauriņš H." ir Harijs Zauriņš, kā tas redzams dokumenta otrajā lapā. Viņš pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā organizēja tūres no Hamburgas uz Baltiju. Hamburgas Latviešu biedrībā portāls "Delfi" noskaidroja, ka Minsteres ģimnāzijas absolventa Zauriņa, uzņēmēja, kurš pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā organizēja "Baltic Tours" tūres no Hamburgas uz Latviju, arī vairs nav starp dzīvajiem. Viņš miris 2001. gadā.

Aģents "Aivars" – ziņojums un atzīme žurnālā

Kā izriet no ziņojuma atreferējuma, tas fiksēts VDK 1. daļas 2. nodaļā. LPSR VDK 1. daļa nodarbojās ar ārējo izlūkošanu un tās pirmā nodaļa – ar nelegālo izlūkošanu. No Zagorska aģenta kartītes izriet, ka viņu 1974. gada 9. aprīlī savervējis kāds H. K. Teibe, reģistrēts segvārds "Aivars", un tā bijusi VDK 5. daļas, kas nodarbojās ar cīņu pret ideoloģisko diversiju, 2. nodaļa, kuras kompetencē bija radošā inteliģence. Kartītes sadaļā, kurā norādāmas ziņas par personas lietas virzību, 1984. gada aprīlī izdarīta atzīme "1. daļa".


Ilggadējais VDK mantojuma pētnieks Indulis Zālīte portālam "Delfi" skaidro, ka 5. daļas 2. nodaļa un 1. daļas 2. nodaļa cieši sadarbojās, jo uzdevumi bija līdzīgi. Tāpēc ir pilnīgi normāli, ka resurss "pa emigrācijas līniju un radošo inteliģenci" tiek efektīvi izmantots kopīga mērķa sasniegšanai. Viņš pieļauj iespēju, ka varētu būt bijusi kāda kopīga operācija, kopīgi objekti. Tāpat aģentu varēja pārvietot starp struktūrvienībām atbilstoši viņa operatīvajām iespējām un VDK prioritātēm, kas varēja mainīties laika gaitā. Tas notika, protams, "ar "opera" piekrišanu un saskaņojot ar pašu aģentu". Gadījies arī, ka vienas struktūrvienības darbinieks vervēja citas struktūrvienības uzdevumā, ja tai bija konkrētajā vidē labākas operatīvās pozīcijas nekā otrai. "Kopsavilkums: aģentūras darba pamatā ir efektivitāte, elastīgums, centralizēta uzdevumu plānošana un rezultātu izmantošana. Pa vidu operatīvie darbinieki, attiecīgu struktūrvienību vadītāji, kuri uzdevumus izpilda ar saviem rīcībā esošajiem līdzekļiem (aģentūras aparāts, uzticības personas, tehniskie līdzekļi, ārējās novērošanas dienests utt.)," norāda Zālīte.

Starp LNA mājaslapā publicētajiem kopumā 53 sējumiem no LPSR VDK aģentūras personas un darba lietu reģistrācijas žurnāliem, no kuriem pirmais uzsākts 1953. gada 6. martā, savukārt 53. sējuma pēdējais ieraksts datēts ar 1987. gada 12. janvāri, rodams žurnāls, kas sākts 1973. gada 20.oktobrī un noslēgts 1974. gada 12. augustā. LNA publicētajos žurnālos ir fiksēti tikai savervēto aģentu pseidonīmi un lietu numuri, taču tajos nav atrodami aģentu īstie vārdi. Iepriekšminētajā žurnālā 1974. gada 10. aprīlī izdarīts ieraksts par aģentu "Aivars" un šī aģenta lieta reģistrēta VDK 5. daļā. Konkrētā žurnāla sākuma lapā atšķirībā no vairākiem citiem žurnāliem, kuru titullapās ir norādīti VDK aģentūras personas un darba lietu numuri, par kurām izdarītas atzīmes žurnālā, šādi dati nav norādīti. Savukārt ailē, kurā norādāmi aģenta personas lietu numuri, reģistrētais numurs ir "15 387", kas nesakrīt ar Zagorska aģenta kartītē norādīto. Žurnāla ailē, kurā bija nepieciešams norādīt tā darbinieka uzvārdu un parakstu, kurš saņēmis lietu, vai arī pavadvēstules datumu un numuru, redzams arī darbinieka paraksts un datums – 10.04.74. Tāpat paraksts un iepriekšminētais datums redzams arī nākamajā ailē, kurā bija jānorāda dati par VDK kartotēkas alfabētiskās kartītes formulāra – "Forma 3" – saņemšanu.

Dati par aģenta "Aivars" lietas virzību rāda, ka 1979. gada janvārī personas lieta nodota arhīvā – tai piešķirts arhīva numurs "75 168", bet ailē, kurā bija nepieciešams reģistrēt laiku, kad arhīvā nododama aģenta darba lieta, un tās arhīva numurs, norādīts, ka šī lieta saskaņā ar 1979. gada 23. marta aktu ir iznīcināta. Žurnāla ailes, kurās bija jānorāda, kad un kuram pārsūtīta aģenta personas lieta, kā arī tas, kad iznīcināta aģenta personas lieta un kurā lietā glabājas dokumenti par lietas iznīcināšanu, nav aizpildītas.

Zālīte portālam "Delfi" saka, ka tad, ja aģenta darba lietas materiāli – parasti lietas sējumā bija apmēram 250 lapas un, kad viens sējums bija pierakstīts, uzsāka nākamo utt. – bija zaudējuši aktualitāti, tos iznīcināja vai arī kādu svarīgu dokumentu pievienoja kādam citam dokumentam un nederīgo iznīcināja. Vienmēr pirms iznīcināšanas tika veikta revīzija. Personīgā lieta gan tika glabāta līdz sadarbības beigām un ilgāk, ja nu pēc tās rastos kāda vajadzība. Viņš piebilst, ka 1990. gadā ieviesta vienkāršāka dokumentu iznīcināšanas kārtība, bet par to nav saglabājušies nekādi šo kārtību reglamentējoši dokumenti.

Zagorska kartīte un "saulains smaids"

Zagorskis portālam "Delfi" neiebilda pret to, ka viņam tiek nosūtīta aģenta "Aivars" ziņojuma atreferējuma kopija, kāda tā bija pieejama līdz maija sākumam un kurā minēto personu vārdi bija aizklāti. 3. maijā redakcija viņam nosūtīja aktualizētā "Deltā" pieejamā ziņojuma atreferējuma kopiju, kurā minēto personu vārdi ir atklāti.

Zagorskim tika piedāvātas trīs iespējas ziņojuma atreferējumu komentēt – intervijā "DELFI TV ar Jāni Domburu" Jānim Domburam, intervijas formā redakcijai, vai arī komentēt to rakstveidā. Viņš norādīja, ka "materiāls" viņam "uzvēdīja ļoti patīkamas, siltas pagātnes atmiņas", un izvēlējās to komentēt video formātā jeb "parunāt ar J. Dombura kungu". Kad ar viņu sazinājās "DELFI TV ar Jāni Domburu" raidījumu producents, lai vienotos par iespējamās intervijas laiku, Zagorskis izvirzīja trīs nosacījumus tam, lai intervija varētu notikt, – tā notiek tiešraidē, nevis, kā pārējās cikla "Maisi vaļā" intervijas, ierakstā, tā ir vismaz stundu gara, kā arī par interviju viņam tiek samaksāti "vismaz 500 eiro". Šie nosacījumi ne portāla redakcijai, ne "DELFI TV ar Jāni Domburu" nebija pieņemami. Visi raidījumi "Maisi vaļā" ciklā notiek ierakstā, lai pēc tā nepieciešamības gadījumā precizētu un nerediģētu video publicētu kopā ar tekstu. Interviju garumu nosaka intervētājs, bet par intervijām "Delfi" nemaksā.

Zagorskis jebkādā citā veidā sniegt savu komentāru vai atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kurus redakcija viņam nosūtīja, atteicās, norādot: "Manu komentāru varat saņemt vienīgi un tikai man pieņemamā formā." Viņš gan vairākkārt arī pauda, ka konkrētā tēma viņam šķiet aktuāla un iepriekšminētos "lūgumus, ierosinājumus" izteicis, "domājot par tēmu, par kuru nevar un nedrīkst runāt – "jā – nē", "balts – melns" formā", jo "tas nozīmētu infernālu atsvešināšanos, manipulāciju ar tēmu". Viņa ieskatā, tieši "DELFI TV ar Jāni Domburu" negrib vai nevar pieņemt nevienu no viņa izvirzītajiem nosacījumiem.

Pirms 10 gadiem, kad atklātībā pirmoreiz parādījās informācija par iespējamo viņa sadarbību ar VDK, viņš sadarbības faktu medijiem noliedza. Līdz šim viņš publiski nav komentējis faktu, ka 2018. gada decembrī LNA mājaslapā publicētajos "čekas maisos" rodama aģenta kartīte ar viņa personas datiem.

2010. gadā medijos izskanēja ziņas par to, ka "čekas maisos" varētu būt atrodams toreizējā Latvijas Aktieru asociācijas valdes priekšsēdētāja Zagorska vārds, jo viņš togad 10. Saeimas vēlēšanās kandidēja no tautā par "Daugavas racēju" partiju dēvētās "Latvija – Daugavai" saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Partija, kuras priekšvēlēšanu kampaņa vismaz sākotnēji tika balstīta uz parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas–Dņepras–Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam, gan 10. Saeimā neiekļuva, saņemot vismazāko balsu skaitu – 1660 jeb 0,17% balsu. Tāpat izrādījās, ka, pretēji paziņojumam, ka referenduma ierosināšanai savākti 10 000 parakstu, tā nebūt nebija.

Zagorskis 2010. gada augustā laikrakstam "Neatkarīgā" sacīja: "Es nekādā veidā nekad neesmu bijis VDK aģents." Savukārt aģentūrai LETA tolaik, noliedzot savu sadarbību ar VDK, viņš sacīja: "Esmu tīrs un saulaini smaidu." Viņš tolaik medijos stāstīja, ka savulaik četrus mēnešus iesaistījies komunistiskajā partijā, bijis tās sekretārs un "viens no pirmajiem, kurš iestājās, ka jālikvidē komunistiskā partija". Savukārt bijušās VDK zinātniskās izpētes komisijas izdoto Rakstu 4. sējumā "Lielais brālis tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras" sadaļā, kas veltīta 10. Saeimas vēlēšanām, norādīts uz paša Zagorska teikto, ka viņš četrus mēnešus bijis PSKP biedrs, četru mēnešu laikā, kad bijis Andreja Upīša LPSR Valsts Akadēmiskā drāmas teātra (tagadējā Latvijas Nacionālā teātra) PSKP pirmorganizācijas sekretārs, panācis "šūniņas" likvidēšanu. Norādīts arī, ka konkrētais jautājums vēl būs vēsturnieku uzmanības lokā.

Pēc "DELFI TV ar Jāni Domburu" producenta sarunas un Zagorska izvirzītajām prasībām, kuru rezultātā intervija video formātā kļuva neiespējama, redakcija viņam nosūtīja precizējošus jautājumus. Zagorskim tika lūgts atbildēt, vai viņš ir bijis aģents ar segvārdu "Aivars" (lietas numurs "1109", savervēts 1974. gada 9. aprīlī) un vai viņš var konkretizēt, ar kuru cilvēku un kādos apstākļos VFR bijusi saruna, kas atreferēta iepriekš viņam nosūtītajā materiālā. Elektroniskās sarakstes ar redakciju noslēgumā Zagorskis norādīja, ka sarakstē "jau ir daļēji iekodētas" viņa atbildes.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lvkļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form