'Maisi vaļā': Aģents 'Alfa' ziņo un audzina oficiantu
Foto: DELFI

See more

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodams viens aģenta ar segvārdu "Alfa" ziņojuma atreferējums, kas datēts ar 1984. gada martu. Savukārt pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicēta tagadējā ēdināšanas uzņēmuma "Lido" šefa Gunāra Ķirsona aģenta kartīte, kas apliecina, ka tieši viņam bijis segvārds "Alfa". Ķirsons portāla "Delfi" publikācijā norādīto dokumentu izvēlas komentēt rakstveidā, tā saturu pēc būtības neskarot, vien atzīstot: ja viņam likts rakstīt par kādu, tad viņš to darījis tā, lai nekaitētu cilvēkam un arī VDK tas nebūtu īpaši noderīgi.

LPSR VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ir rodams viens aģenta "Alfa" ziņojuma atreferējums. Ziņojuma atreferējumā norādītais aģenta "Alfa" personas lietas numurs, kas redzams teksta daļā "īss materiālu izklāsts", sakrīt ar to, kas redzams Ķirsona aģenta kartītē. Dokumentā vēstīts, ka tolaik populārajā "Ščecinā" kāds oficiants izrāda interesi par ārvalstu valūtu, tāpēc kontaktējas ar ārvalstniekiem, kā arī slavē Rietumu dzīvesveidu, domā par emigrēšanu un arī atļaujas paust atsevišķus politiski nenobriedušus izteikumus. Vēlāk pret šo oficiantu veikts profilaktisks pasākums, izmantojot aģentu "Alfa".

Portāls "Delfi" publicē dokumentu, kāds tas krievu valodā pieejams datubāzē "Delta", tā tulkojumu latviski, ko nodrošināja tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Portālam "Delfi", aptaujājot ziņotāja un cietušā laikabiedrus un šajā jomā strādājušos, līdz šim nav izdevies identificēt ziņojumā minēto personu, lai dotu tai iespēju paust savu viedokli par notikušo. Daži tolaik "Ščecinā" strādājušie norādīja, ka nezinās teikt, kurš tas būtu varējis būt, jo pagājis pārāk ilgs laiks kopš tā gada, turklāt piebilda, ka par "Delfi" meklēto personu vislabāk zinās pastāstīt Ķirsons, jo tieši viņš tolaik "Ščecinā" esot bijis "galvenais" – atbildējis par visu.

Pēc publiski pieejamās informācijas, Ķirsons sākotnēji bijis bārmenis restorānā "Ruse", kas, tāpat kā padomju gados labi zināmais restorāns "Ščecina", ietilpa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu trestā "Ruse", kas tika likvidēts pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Restorānā "Ščecina" Ķirsons par bārmeni sāka strādāt 1982. gadā un tur nostrādāja 10 gadus, liecina aģentūras LETA arhīva dati. Savu uzņēmumu "Lido" Ķirsons nodibināja 1991. gadā. Tagad viņš ir AS "Lido" padomes priekšsēdētājs.

Ķirsons: PSRS laikā cilvēka dzīvei nebija vērtības

Izvērtējot portāla "Delfi" piedāvātās iespējas komentēt ziņojumu, kuru redakcija viņam nosūtīja elektroniski, – vai nu intervijas formātā redakcijai, rakstiski, vai arī video formātā Jānim Domburam, Ķirsons portāla "Delfi" publikācijā norādīto dokumentu atteicās komentēt intervijas formā un to darīja tikai rakstveidā. Viņa komentāru portāls "Delfi" publicē nerediģētu.

"Jāatzīst, ka mans dzīves fons un mana ikdiena bija tāda, kas piesaistīja VDK uzmanību, – manu tēvu izsūtīja uz Sibīriju un es piedzimu tur. Tēvs piedzīvoja nodevību, taču viņš uzskatīja, ka nevajag atgriezties vēsturē un mēģināt atriebties nodevējam. Viņš uzstāja, ka mēs nezinām, kādā situācijā tika nostādīti tie cilvēki, kuri ziņoja.

Diemžēl tajā laikā cilvēka dzīvei nebija vērtības – tā bija tikai prece, ko iemainīt pret informāciju, un vienīgā iespēja patiesībā bija piedalīties šajā apmaiņā vai arī riskēt ar savu un savas ģimenes drošību, veselību. Metodes bija dažādas – kādu sodīja acīmredzami, bet varēja arī vienkārši sākt neveikties. Cilvēks zaudēja darbu vai tika pazemināts, netika augstskolā, vai vecāki nesaņēma vajadzīgo medicīnisko palīdzību. No malas izskatījās pēc melnās strīpas dzīvē, taču patiesībā tie visi varēja būt VDK organizēti pasākumi tiem, kuri nesadarbojās.

VDK mani izsauca, un man tajā laikā bija maza meita, ģimene, kas jāpasargā un jāapgādā. Izgāju ārā no kabineta ar asarām acīs un apņēmību, ka darīšu visu, lai nevienam nesabojāju dzīvi, un likšu viņiem strādāt manā labā. Ja es būtu viens, pats par sevi – varētu cīnīties par principiem un riskēt, ka tieku pazudināts.

Tajā laikā strādāju bārā "Ščecina", kuru pats biju izveidojis. Tas bija pirmais video bārs Padomju Savienībā. Pēc popularitātes pielīdzināms restorānam "Jūras pērle". Uz turieni cilvēki brauca skatīties uz dīvu Laimu Vaikuli, pie manis – skatīties video, kas tajā laikā pat bija aizliegti. Pie manis viesojās tā laika slavenības, sabiedrības krējums un prominences, un tā VDK, protams, bija interesējoša vide.

Ja lika rakstīt par kādu, tad centos to darīt tā, lai nekaitētu cilvēkam un komitejai tas nebūtu īpaši noderīgi.

Domājot par šodienas valsti, tas ir vārdiem neaprakstāmi, kādi bija apstākļi tad un tagad. Tā ir pagātne, kas ir sāpīga, kas ir pretrunīga un, protams, nepatīkama daudziem. Es esmu pateicīgs, ka Latvija ir brīva valsts, un tieši tāpēc arī es mēģinu piedalīties labākas Latvijas būvniecībā."

Profilakse – VDK īstenota iebiedēšana un vajāšana

Profilakse, kā to definējuši ilggadējie VDK mantojuma pētnieki Indulis Zālīte un Aldis Bergmanis, bija pagājušā gadsimta 50. gados ievests citādi domājošo personu iebiedēšanas un vajāšanas pasākumu komplekss.

To īstenoja padomju valsts un sabiedriskās organizācijas, lai novērstu valsts noziegumus, politiski kaitīgu rīcību un citas darbības, kas skar PSRS valsts drošības intereses. Profilakse tika veikta pirms noziedzīgās darbības uzsākšanas un tās mērķis bija "radīt audzinošu iespaidu uz politiski un morāli svārstīgiem cilvēkiem", teikts pētījumā, kas publicēts Latvijas Zinātņu akadēmijas izdotajā akadēmisko rakstu krājumā "Latvija un latvieši".

Zālīte portālam "Delfi" norādīja, ka profilakse ieviesta arī tādēļ, lai starptautiskās sabiedrības acīs uzlabotu statistiku par politieslodzīto skaitu Padomju Savienībā, veicot aktīvas darbības pret potenciālo likumpārkāpēju, pirms tas veicis kriminālsodāmu pārkāpumu un iestājusies kriminālatbildība. Līdz ar to profilakse kā preventīvs pasākums ļāvusi drošības orgāniem faktiski ietekmēt jebkuru pasākumu nerepresīvā, nereti pat slēptā, maskētā veidā.

Profilakses pasākumiem bijušas dažādas formas – audzinošas pārrunas ar aģenta starpniecību; pārrunas ar VDK darbinieku "profilaktējamās" personas darbavietā vai VDK telpās; iesaistot sabiedrību; ar masu informācijas līdzekļu starpniecību; izsakot oficiālu brīdinājumu. Pētnieki norāda, ka daudzi "profilaktētie", baidoties no iespējamām represijām, apsolīja pretvalstiskas darbības turpmāk neveikt. Nereti VDK darbinieks "profilaktējamai" personai izteica vervēšanas priekšlikumu, kas stresa apstākļos beidzās ar piekrišanu kļūt par VDK slepeno ziņotāju.

Profilakses pasākumus parasti ierosināja VDK aģenta ziņojums vai cita operatīvā informācija – telefonsarunu noklausīšanās, korespondences perlustrācija un ar speciālo tehnisko līdzekļu starpniecību iegūtās ziņas.

Zālīte norādīja, ka visstingrākais profilakses pasākums, kas varētu tikt pielīdzināts administratīvam pārkāpumam, bijusi profilakse, izsakot brīdinājumu – ka tad, ja persona turpinās attiecīgās darbības, iestāsies kriminālatbildība. Šādā gadījumā bija jābrīdina prokuratūra.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Jūras pērle Lasāmgabali Latvijas Zinātņu akadēmija Lido Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form