Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" (Delta) atrodamā informācija rāda, ka ar segvārdu "Gita" ar čeku sadarbojies tolaik Rīgas Medicīnas institūta students, vēlāk ārsts, Daugavpils slimnīcas vadītājs un politiķis Aivars Zdanovskis. "Delta" atrodamā ziņojuma atreferējums liecina, ka 1984. gadā aģents informējis par kādu nacionālistiski noskaņotu studentu, šobrīd ārstu anesteziologu Juri Aprupu.

Šajā ziņojuma atreferējumā norādītais aģenta personīgās lietas numurs "19643" sakrīt ar to, kas redzams pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajā 1963. gada 9. jūnijā dzimušā Zdanovska aģenta kartītē.

Turpinot portāla "Delfi" pētniecisko rakstu un interviju sēriju "Maisi vaļā" studijā pie Jāņa Dombura viesojās Aprups, savukārt Zdanovskis no komentāriem atteicās. Sarunā ar portālu "Delfi" Zdanovskis vien apstiprināja, ka zina par sava vārda atrašanos VDK kartotēkā, vienlaikus uzsverot, ka nevēlas šo jautājumu komentēt. "Tas bija cits laiks, bet tagad to komentē tie, kas tajā nemaz nav dzīvojuši un strādājuši," norādīja Daugavpils Domes priekšsēdētāja vietnieks Zdanovskis.

Portāls "Delfi" publicē dokumentu, kāds tas krievu valodā pieejams datubāzē "Delta", tā tulkojumu latviski, ko nodrošināja tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Četri draugi no Latgales

"Es biju no Latgales, mūs iemitināja kopmītnēs, visi četri bijām studenti no Latgales. Vienā istabiņā dzīvojām. Kopmītņu dzīve ir raiba, nāk ciemiņi, draudzības, saieti. Zdanovskis dzīvoja pāris istabiņas blakām. Aivars bija mans tuvākais draugs, sēdējām vienā solā no pirmā kursa un preparējām vardes. Man grūti iedomāties, kā šis cilvēks varēja ziņot par mūsu izdarībām, man neienāca prātā. Absolūti nebija nekādu aizdomu," raidījumā atzina Aprups.

Viņam esot grūti iedomāties, ka kāds ziņojis, īpaši tobrīd tuvākais draugs, ar kuru viņi kopā gājuši no kopmītnēm uz mācību iestādi, kopā braukuši uz mācībām slimnīcās.

Zdanovska aģenta kartīte rāda, ka viņš savervēts 1982. gadā, būdams pirmā kursa students. Aģentu vervējis bijušās LPSR Valsts drošības komitejas 5. daļas darbinieks. Kā liecina LPSR VDK struktūra, 5. daļa bija paredzēta cīņai pret ideoloģisko diversiju.

Aprups tagad pieļauj – biedrs tolaik ļoti gribējis būt par bērnu ķirurgu un tad bijis tāds laiks, grūti bijis tikt par ķirurgu, "nedarot citas blakus darīšanas", tāpēc Aprupam šķiet, ka viņa sadarbība ar VDK bijusi karjeras dēļ.

Nepietiekami sēro par Andropovu

1984. gada februāris Padomju Latvijā nāca ar sērām, jo tikai pēc 15 mēnešu valdīšanas mūžībā devās Padomju Savienības Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs Jurijs Andropovs. Sēras bija jāievēro arī studentu kopmītnē, tomēr Aprupa istabiņā noskaņojums reiz bijis jautrs.

"Bija izsludinātas sēras, bet mēs, kopmītnes dzīve, mēs spēlējām magnetofonu, skanēja mūzika. Bija sūdzētāji, un ienāca kopmītnes komendante un Medicīnas institūta pārstāvis. Sacīja – skaļa mūzika ir aizliegta, nomira Andropovs, mēs jūs četrus aicinām uz dekanātu," atceras Aprups.

Viņš esot ievests atsevišķā istabā, kurā jau atradies tā laika 6. kursa students Vilnis Lietuvietis, kurš uzreiz prasījis: "Vai jūs bijāt tas, kurš dedzināja PSRS karogu?" "Es saku, ka neko nededzināju. Viņš – jūs klausījāties mūziku, mēs jūs varam atskaitīt no medicīnas institūta par tādiem pārkāpumiem. Viņš man arī teica: "Vai jūs gribētu būt par ziņotāju un ziņot par visām lietām, kas notiek kopmītnēs?"" tā laika notikumus atminas Aprups.

"Es teicu – nē, un viņš nomierinājās, mani palaida," atzīst ārsts, pieļaujot, ka, iespējams, tobrīd palīdzējusi arī viņa dalība un loma vietējā universitātes pašdarbības kolektīvā. Tiesa, pēc šīs profilaktiskās sarunas Aprups sācis piedomāt, ko runā publiski, ieslēdzis pašcenzūru: "Ņēmu vērā un pievaldījos, pa labi un kreisi nerunāju."

Viņš vērtē, ka pamanīt sistēmisku čekas darbu tolaik nevarēja, jo neviens skaidri acīs jau nepateica. Iespējams, cilvēki gājuši uz to apzināti, "ja es nodošu otru, tikšu pa karjeras kāpnēm, būšu tuvāk priekšniecībai", pieļauj Aprups.

Lai gan nav 100% pārliecības, šī sistēma, iespējams, ir saglabājusies arī līdz mūsdienām, pieļauj ārsts.

Zdanovski nenosoda

Par sava tolaiku biedra rīcību Aprups nav apvainojies. "Lai panāktu savu augsto amatu, viņam bija jānodarbojas ar netīrām lietām. Es viņu nenosodu, toreiz bija tāds laiks, ja to vajadzēja viņam darīt, bija spiests darīt, tas bija tas laikmets," sacīja Aprups.

Kontaktus ar Zdanovski viņš arī neuzturot, vienreiz Daugavpilī satikušies un tikai sasveicinājušies. Taujāts, vai tagad gribētu par šo jautājumu parunāties, Aprups norāda: "Ja viņam būtu kas sakāms, iespējams, ka derētu."

Līdzīgu nostāju aprīlī "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā pauda arī etnomuzikologs un Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels, par kuru savulaik ziņoja trīs aģenti. Runāšana ir labāka, nekā norakšana un sadedzināšana, spriež Muktupāvels, jo uzskata, ka dzīvojam kristīgā kultūrā un jābūt "grēksūdzes momentam."

Pilna intervija ar Muktupāvelu aplūkojama šeit.

Uzziņa: Aivars Zdanovskis

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Zdanovskis 1987. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu. 2005. gadā viņš kļuvis par SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes locekli, partijas "Latgales Gaisma" priekšsēdētāja vietnieku, kā arī iesaistījies zemessardzē un uzsācis ārsta privātpraksi. 2005. gadā viņš arī ievēlēts par Daugavpils domes deputātu. Savukārt 2017. gadā Zdanovskis kandidējis Daugavpils domes vēlēšanās no "Mūsu Partija" saraksta un patlaban ir Domes priekšsēdētāja vietnieks.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lvkļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Jānis Domburs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form