Kādā 1986. gada jūlija dienā LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģents "Lejiņš" savā pastkastītē atrod dīvainu vēstuli – tajā kāds Zbigņevs Vladislavs "atmasko krievu darbību Latvijā" un sūdzas, ka ieslodzīts psihiatriskajā slimnīcā. "Lejiņš" nepazīst ne adresātu, ne nosūtītāju un nodod vēstuli čekistiem. Viņi savukārt kā tās īsto autoru sazīmē kādu Jāni Kraini – "šizofrēniķi", par kuru ziņas vāc jau vairāk nekā desmit gadus. Arhitekts Jānis Dripe, kura vārds lasāms aģenta "Lejiņš" kartītē, noliedz, ka būtu šādu vēstuli saņēmis vai nodevis VDK. Faktu, ka nācies ar čekistiem komunicēt, Dripe gan atzīst. Viņš arī nav vienīgais prominentais latviešu arhitekts, kura uzvārds lasāms "čekas maisos". Padomju represīvo psihiatriju pētījušais vēsturnieks Uldis Krēsliņš savukārt atzīst – Kraiņa gadījums izskatās pēc tipiska, jo psihiatrija itin bieži izmantota, lai vērstos pret padomju varai netīkamu cilvēku.
2018. gada decembrī pavērtajos "čekas maisos" jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajā LPSR VDK aģentūras kartotēkā atrodama aģenta "Lejiņš" kartīte ar personīgās lietas numuru 22046, kurā lasāms 1953. gadā dzimušā Jāņa Dripes vārds. Kartītē norādīts, ka viņš savervēts 1985. gadā, kad ieņēmis Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietnieka amatu. "Lejiņš" savervēts darbam LPSR VDK 5. daļas 2. nodaļā, kas saskaņā ar LNA tīmekļvietnē atrodamo struktūrshēmu "cīnījusies pret ideoloģisko diversiju" radošās inteliģences rindās. Savukārt VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodams viens aģenta "Lejiņš" ar šādu numuru ziņojuma atreferējums, kas datēts ar 1986. gada augustu.

Portāls "Delfi" publicē ziņojumu, kāds tas krievu valodā pieejams datubāzē "Delta", tā tulkojumu latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.