"Man draudēja nāves briesmas" - tā "DELFI TV ar Jāni Domburu" studijā dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls pamato savu versiju, kādēļ piekrita kļūt par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu un kāpēc ziņojis čekai par Cēsu mākslinieku. Atāls jau pērnruden publiski atzina, ka savulaik, atrodoties ieslodzījumā, parakstījis dokumentu par sadarbību ar VDK ar segvārdu "Nominatīvs". VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ir saglabājies viens aģenta "Nominatīvs" ziņojuma atreferējums par kādu nacionāli noskaņotu mākslinieku.

Kā liecina pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētā aģenta kartīte, aģents ar segvārdu "Nominatīvs" savervēts 1980. gada 9. aprīlī. Vervēšanu veicis VDK Cēsu rajona nodaļas vadītājs Eduards Pētersons. Kartītē lasāms, ka savervētais ir 1950. gadā dzimušais Vladimirs Šatrovskis (šobrīd viņš ir pazīstams ar pseidonīmu Valdis Atāls), bezpartejisks latvietis no Cēsīm. Aģenta "Nominatīvs" personiskās lietas numurs ir "19477".

VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodams viens aģenta ar segvārdu "Nominatīvs" ziņojuma atreferējums, kurā ir minēts Vladimira Šatrovska personiskās lietas numurs "19477". Ziņojuma atreferējums datēts ar 1983. gada 15. martu, tajā teikts, ka Cēsu rajona palīgsaimniecības "Rāmuļi" mākslinieks noformētājs Zommers lūdzis aģentu "Nominatīvs", kurš ir bijušais ekstrēmistu grupas "Tūristi" dalībnieks, palīdzēt ārzemēs publicēt viņa dzejoļus, izmantojot aģenta radniecības un draudzības sakarus. Zommeram arī piemītot "dažas nacionālistiskas tendences", lasāms ziņojuma atreferējumā.

Padomju laikos Rāmuļos atradās Rīgas elektrospuldžu rūpnīcas palīgsaimniecība, kurā tika audzēti dažādi mājlopi, noskaidroja "Delfi".

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Tiesā kopā ar dumpinieku bandu

Valdi Atālu 70. gados tiesāja kopā ar tā saucamo Zilberta bandu – puišiem, kuri vardarbīgā veidā cīnījās pret padomju varu. Vēsturnieku izpētītās VDK krimināllietas apjoms sasniedz 32 sējumus. Zilberta banda 1976.–1978. gadā nolaupīja divus cilvēkus, kā arī tika apsūdzēta Jūrmalas Valsts autoinspekcijas kontrolposteņa un Cēsu 2. astoņgadīgās skolas mācību darbnīcu noliktavas aizdedzināšanā. Tāpat bandu vainoja sliežu spridzināšanā pie Cēsīm. Vēl grupējuma plānos bija nolaupīt Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru Augustu Vosu un aizvest viņu lauksaimniecības lidmašīnā uz Zviedriju, tomēr tas nav izdevies.

Apsūdzības rakstā un tiesas spriedumā izmeklēšanas rezultāti ir aprakstīti vairāku simtu lappušu garumā. Tiesa Mārtiņam Zilbertam piesprieda 15 gadus, Arnim Kanderam – 13, Robertam Tintem – deviņus gadus, bet dzejniekam Atālam – piecus gadus. 2000. gadā grupas izveidotājs Zilberts lūdza Latvijas Republikas Augstāko tiesu viņa grupas dalībniekiem piešķirt nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu, tomēr prokurore Inta Upmace, izskatot iesniegumu un krimināllietu, konstatēja, ka Zilbertam nekādu politisku mērķu nekad nav bijis, jo viņš tikai vēlējies nestrādājot iedzīvoties naudā. Tādēļ šis lūgums noraidīts, raksta vēsturnieks Jānis Rimšāns.

Atāls parakstījies, jo baidījies no spīdzināšana

Atāls jau iepriekš intervijā LTV raidījumā "1:1" atzina, ka VDK viņu savervējusi, kad dzejnieks atradies ieslodzījuma nometnē PSRS ziemeļos Labitnangos. Parakstot sadarbības dokumentu, Atāls arī izvēlējies segvārdu "Nominatīvs".

Intervijā "DELFI TV ar Jāni Domburu" Atāls atzina, ka joprojām neizprot, kādēļ VDK Cēsu nodaļas priekšnieks Eduards Pētersons braucis vairāk nekā 5000 kilometrus uz Labitnangiem, lai savervētu vienu Atālu. "Tā bija ļoti dīvaina sakritība. Iepriekšējā dienā bija aizdedzies viens rūpniecības zonas cehs. Es biju atbildīgais par ugunsdrošību, bet tajā dienā tieši nestrādāja ugunsdzēšanas sūknis. Par laimi, iepriekšējā dienā man uzlēca ļoti augsta temperatūra, paliku dzīvojamā zonā, un cehs nodega bez manis," raidījumā stāstīja Atāls. Nākamajā dienā nometnē ieradies Pētersons, un Atāls sapratis, ka "būs jālaipo", jo tāpat vien čekas pārstāvis nebūs pie viņa tik tālu braucis.

Atāls uzskata, ka tad, ja viņš būtu atteicies parakstīt dokumentu par sadarbošanos ar VDK, ieslodzījumā viņam draudētu spīdzināšana ar izvarošanu. Viņaprāt, vervēšana cietumā nekādi nav salīdzināma ar vervēšanu ārpus ieslodzījuma vietas. "Ja es nebūtu piekritis, es parakstītu sev nāves spriedumu," sarunā ar Domburu piebilda Atāls.

Uz jautājumu, kāpēc VDK vervējusi tieši Atālu, kurš notiesātajā grupā saņēma pašu mazāko sodu un pat īsti nepazina citus grupas cilvēkus, viņš atbildēja, ka VDK, visticamāk, viņu uzskatīja par pretpadomju elementu, bet patiesos iemeslus Atāls nezina: "Es ļoti ilgi mocījos ar domām, vai tā bija sakritība, ka vienā dienā nodeg cehs, bet nākamajā uz zonu atbrauc Cēsu VDK priekšnieks." Atāls no ieslodzījuma atbrīvots pirms termiņa, un viņš nenoliedz, ka tas varētu būt saistīts ar dokumentu, kuru parakstījis par sadarbošanos ar VDK.

Mākslinieks ar dzejoļiem

Stāstot par datubāzē "Delta" atrodamo aģenta "Nominatīvs" ziņojuma atreferējumu, kurā minēts mākslinieks noformētājs Zommers, Atāls liecināja, ka ir pazinis tādu Georgu Zommeru un tiešām Cēsu VDK darbiniekiem ir atstāstījis sarunu ar viņu.

"Zommers bija čekas aģents. Turklāt viņš nerakstīja dzeju. Tā bija konkrēta provokācija. Viņš neuzrādīja man nekādus dzejoļus. Es toreiz domāju, ka viņš ir speciāli sūtīts ar savu dzeju, kuru atstāt pie manis. Un mani pēc tam ar tiem papīriem piežmiedz," "DELFI TV ar Jāni Domburu" stāstīja Atāls. Viņaprāt, bija pilnīgi neloģiski viņam piedāvāt nodot dzeju ārzemju radiem, jo Atālam patiesībā ārzemēs radu nav, turklāt viņš atradās milicijas un VDK uzraudzībā. "Es tā sēdēju un sapratu – nē, brāli, nekas nebūs. Un es viņam atbildēju: pašol...," piebilda Atāls.

Pēcāk Atāls sapratis, ka vajadzētu VDK parādīt, ka viņu aģents Zommers ir atmaskots, un nākamajā tikšanās reizē ar VDK Cēsu nodaļas darbiniekiem viņš pateicis: "Slikts darbs." "VDK cilvēki man prasīja – kāpēc tad slikts darbs? Un es viņiem atbildēju – vajadzēja tad Zommeru informēt, ka man, izņemot Latgali, citur radu nav," skaidroja Atāls. Pēc šī atgadījuma Atāls ar Zommeru vairs nav runājis par iespējamo sadarbību ar VDK un ziņošanu vienam par otru. Kā noskaidroja "Delfi", LNA publicētajās VDK aģentu kartītēs Zommera vārds nav atrodams. Arī ar viņu pašu portālam "Delfi" pagaidām nav izdevies sazināties, lai konfrontētu ar Atāla versiju.

Čekas uzraudzībā

Intervijā Atāls atklāja, ka pēc atbrīvošanas no cietuma viņam reizi mēnesī pienākusi pavēste no Cēsu VDK nodaļas, kur tad vajadzējis iet atskaitīties. "Es nedevu tādu informāciju, kas viņiem būtu baigi vajadzīga. Es arī nevarēju dot nekādu informāciju, jo es biju izolācijā. Es nedrīkstēju izbraukt no pilsētas bez VDK paraksta, nedrīkstēju kontaktēties ar dažādu grupu ļaudīm," intervijā norādīja Atāls.

Intervijā Atāls uzsvēra, ka viņa darbības nevienam cilvēkam nav nodarījušas ļaunu, turklāt viņš pasargājis jaunos dzejniekus, brīdinot par briesmām, kuras var radīt saskare ar VDK. "Viens ir taisīt karjeru, "stučījot" par otru cilvēku. Bet es šajā gadījumā pat nenožēloju, ka tajā "konclāgerī" parakstīju to papīru. Es ļoti skaidri zinu, kāds būtu rezultāts, ja neparakstītu," intervijā savu sadarbību ar VDK raksturoja Atāls.

Sarunas noslēgumā Atāls atzina, ka šobrīd Latvijā vērojams jauns konformisma vilnis: "Ja pavēro tādu Ždanoku, Rubiku, opozicionārus mūsu nacionālajai idejai, viņi pēkšņi ir deputāti Briselē. Šodien izskatās tā, ka gadījumā, ja tu esi noziedzies pret valsti, tevi aizsūta izsūtījumā uz Briseli ar labu algu. Šis jaunais konformisma paveids, šī jaunā pārdošanās nav ar neko mazāk briesmīga kā vakardien. Šis jaunais tautas nodevības vilnis ir jau legalizējies un paslēpies aiz Eiropas tolerances jeb negribēšanās paskatīties tādas mazas valsts likteņa annālēs."

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali Valdis Atāls
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form