'Maisi vaļā': Aģents 'Otto' pārrauga čekas operāciju Zviedrijā; Kalnbērzs nekomentē
Foto: DELFI

See more

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" (Delta) pieejamai divi aģenta "Otto" ziņojumu atreferējumi. Viens ir aģenta novērojumi, viesojoties trimdas latvieša ģimenē, bet otrs ziņojums atklāj kādu epizodi – padomju zinātnieku delegācija dodas uz Zviedriju un aģents delegācijas dalībniecei palūdz nodot paciņu ārzemniekam. Laikabiedri secina, ka tā ir savulaik čekas piekopta metode – šajā konkrētajā gadījumā ar divām koncertierakstu videokasetēm no dzimtenes iegūt VDK redzeslokā nonākušā ārzemnieka uzticību. Aģenta kartītes numurs un ziņojumu numuri sakrīt - "Otto" bijis tagadējais ķirurgs un Latvijas Universitātes profesors Konstantīns Kalnbērzs.

"Deltā" atrodamo ziņojumu atreferējumi liecina, ka 1988. gada vasarā aģents "Otto" LPSR Mikrobioloģijas institūta direktorei Ritai Kukainei nodevis divas videokasetes ar koncertu ierakstiem no Latvijas, lai komandējuma laikā Zviedrijā tās nodotu Jānim Lūkinam, kuru čeka tur aizdomās par saistību ar "ienaidnieka specdienestiem" – ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP). Kukaine Lūkinu sazvanīja un sūtījumu nodeva, saņemot arī ielūgumu apciemot viņu mājās. Pēc tam ziņojumā tiek atstāstīta arī abu tikšanās. Kukaine viesojusies Lūkina mājās, un tikšanās laikā ārzemnieks interesējies par notikumiem Latvijā, iztaujājis par speciālistiem, kas atbraukuši uz Zviedriju, kā arī centies iegūt šo cilvēku raksturojumu, liecina aģenta "Otto" ziņojuma atreferējums.

Savukārt 1988. gada martā "Otto" pats bijis komandējumā Zviedrijā un viesojies trimdas latvieša Edgara Dimitera mājās. Sarunā ārzemnieks paudis patriotiskus uzskatus, pieminējis deportācijas un noslēgumā uzdāvinājis aģentam videokaseti ar sirds operāciju, kas izrādījusies "politiska filma ar VDK iestāžu darbību".

Portāla "Delfi" apkopotā informācija dod priekšstatu gan par čekas metodēm, gan trimdas latviešiem, kuri astoņdesmitajos gados bija nonākuši drošības iestādes redzeslokā. Ziņojumā minētā Rita Kukaine (09.11.1922.–29.01.2011.) ir Kalnbērza māte. Viņa bija slavena latviešu virusoloģe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, LU Goda doktore, kā arī ilggadēja LZA Mikrobioloģijas institūta direktore. Nesen publiskotajā LPSR VDK aģentūras kartotēkā ar viņas vārdu datēta kartīte nav atrodama, tomēr ir atrodama aģenta kartīte ar Konstantīna Kalnbērza vārdu. Tajā norādītie dzimšanas dati atbilst ārsta Kalnbērza personas datiem. Aģenta kartīte liecina, ka Kalnbērzs savervēts 1987. gada decembrī, viņam dots segvārds "Otto" un viņu pārraudzījusi VDK Otrā pārvalde, kura atbildēja par iekšējo drošību un pretizlūkošanu. Viņu savervējis kāds VDK darbinieks Vasjukovs.

Kalnbērzs no komentāriem "DELFI TV ar Jāni Domburu" atteicās, liekot noprast, ka zina par sava vārda atrašanos "čekas maisos", vienlaikus uzsverot, ka atturēsies no jebkādu komentāru sniegšanas par šo jautājumu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka viņš arī nav tiesājies par sadarbības fakta ar VDK konstatāciju. Kalnbērzs savu profesionālo darbību saistījis ar medicīnu, viņš ir LU Medicīnas fakultātes profesors, kā arī viens no visvairāk atzītajiem savas jomas – ķirurģija un ortopēdija – speciālistiem Latvijā.

Portāls "Delfi" publicē dokumentu, kāds tas krievu valodā pieejams datubāzē "Delta", tā tulkojumu latviski, ko nodrošināja tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Kasešu nodošana - čekas operācija?

Trimdas latvietis un politiķis Atis Lejiņš portālam "Delfi" apstiprina, ka ziņojuma atreferējumā iekļautā epizode ar divu videokasešu nodošanu esot zināma un savulaik jau pieredzēta čekas operācija.

Lejiņš secina, ka notikumi risinājušies pie Zviedrijas trimdas latviešu aprindās labi zināmā aktīvista Jāņa Lūkina. "Mēs viņu saucām par "veco Lūkinu". Viņš bija sabiedriski ļoti aktīvs, bieži uzņēma pie sevis cilvēkus no Latvijas. Bet šis stāsts ar videokasetēm ļoti izklausās pēc čekas spēlītēm – tā viņi darīja – sāka ar videokasetēm no dzimtenes, lai pielabinātos, spēlētu uz jūtām – ar nostalģiju un ilgām pēc dzimtenes, lai iegūtu cilvēka uzticību," stāsta Lejiņš.

Lejiņš uzsver, ka Lūkins bijis kārtīgs cilvēks. Pēc kara viņš ar bēgļu laivu arī vedis cilvēkus no Latvijas uz Zviedriju. Vai bijis CIP aģents? Lejiņš par to neņemas spriest, bet esot skaidrs, ka britu izlūkdienests bijis cieši saistīts ar šādām cilvēku pārvadāšanas operācijām. Lejiņš arī atgādina – Lūkina darbība un raksturiezīmes sešdesmitajos gados bija par pamatu Arvīda Griguļa literārajam darbam "Kad lietus un vēji sitas logā", kura tālas atblāzmas var saskatīt arī mūslaiku pašmāju seriālā "Sarkanais mežs".

Savukārt par otrā ziņojumā pieminēto Dimiteru ģimeni Zviedrijā Lejiņam ir maz informācijas un viņu arī izbrīna, ka ziņojuma atreferējumā uzsvērta tieši Dimitera saikne ar LSDSP Ārzemju komiteju. "Aktīvs dalībnieks - es tā neteiktu gan. Dzirdējis par viņu biju, pasīvs biedrs, viņš noteikti LSDSP atdzimšanas idejas kodolam tuvumā nebija. Dzīvoja savā nodabā, nāca uz latviešu sarīkojumiem, es pat nezināju, ka viņš ir LSDSP biedrs," sacīja Lejiņš.

Čekisti vilina ar labumiem

Zviedrijā dzīvojošais Lūkina dēls Atis Lūkins sarunā ar portālu "Delfi" gan uzsver, ka tēvs nav bijis naivs un diez vai viņu varēja tik viegli apmānīt ar pāris videokasetēm, tomēr čekas interesi ģimene esot novērojusi un bijuši dažādi mēģinājumi panākt kontaktu. "Gadiem čeka mēģināja tēvam tikt klāt. Atceros arī tādus pārstāstus, ka astoņdesmitajos gados tika mēģināts vienu otru trimdas latvieti dabūt uz Latviju. Solīja labus amatus, šoferus, automašīnas, dzīvokļus. Arī manu tēvu vilināja uz Latviju," atceras Lūkins. Viņš uzsver, tēvs līdz mūža nogalei strādājis lielā ASV lidsabiedrībā, kas noteikti arī interesējis VDK.

Viņš secina, ka "Otto" ziņojumā aprakstītajā laikposmā pats dzīvojis Anglijā. Par Ritu Kukaini vai Kalnbērzu Lūkins gan neko nezinot, tēvs šādus uzvārdus arī īpaši neesot pieminējis, tiesa, pie viņiem mājās bieži viesojušies cilvēki no Padomju Latvijas.

"Tēvs labprāt dibināja kontaktus, vāca informāciju. Pie viņa mājās nāca arī cilvēks no padomju sūtniecības Stokholmā, pūta savus stāstiņus mums," ironizē Lūkins un apstiprina – šis cilvēks bijis ilggadējais padomju laiku nomenklatūras augsta ranga darbinieks, kā arī PSRS vēstniecības Zviedrijā darbinieks Ivars Ķezbers.

Jānis Lūkins (1919–1998)

Kā trimdas laikrakstā "Brīvā Latvija" publicētā nekrologā raksta Aina Siksna: "1998. gada 9. jūnijā 79 gadu vecumā Stokholmā miris Jānis Lūkins. Latviju viņš atstāja jaunekļa gados, cik man zināms, nav cīnījies svešās armijās, bet visādos neparastos veidos iestājies par savu zemi, kļūstot par prototipu varonim Griguļa romānā "Kad lietus un vēji sitas logā"."

"Savu veiksmīgo karjeru Jānis Lūkins nobeidza kā "PanAmerican" sabiedrības Zviedrijas direktors. Šis postenis viņam deva iespēju tikties ar latviešu zinātniekiem, ārstiem un kultūras darbiniekiem no okupētās dzimtenes, kuri apmeklēja ārzemes. Jānis viņus labprāt ielūdza savās mājās un pauda tiem savus uzskatus un latvisko stāju. Ir pamats domāt, ka tas nebija bez savas nozīmes. Atmodas laikā kontakti kļuva intensīvāki, un man bija prieks dažās tikšanās reizēs būt kopā ar Latvijas ārstiem un zviedriem, kas interesējās par palīdzības darbu Latvijai. Lūkina māja ir celta pēc latviešu arhitekta meta, gaumīgi iekārtota un bagātīgi izgreznota ar latviešu mākslinieku darbiem. Jānis sekoja kultūras dzīvei Latvijā un trimdā. Viņš bija stipra un taisna rakstura cilvēks ar lielām prasībām pret sevi un citiem, savai pārliecībai sekodams, iemantojis gan draugus, gan pretiniekus. Pēc Latvijas atbrīvošanas Jānis atguva lauku mājas Vidzemē, kas tiek veidotas par paraugu apkārtnei. Viņš aktīvi darbojās Baltijas Institūtā, bija "airBaltic" aviācijas sabiedrības Stokholma–Rīga līnijas padomdevējs un allaž redzams Arlundā. Izpalīdzīgs un draudzīgs, ar mākslinieka dabu, dziļi nacionāls sava ceļa gājējs, tāds Jānis Lūkins paliks atmiņā," nekrologā raksta Aina Siksna.

Slepena vēstule

Kāds trimdas latvietis, kurš gan vēlas palikt anonīms, sarunā ar portālu "Delfi" atminas citu epizodi, kura netieši saistīta ar aģenta "Otto" ziņojumā aprakstītajiem personāžiem. Iespējams, arī VDK izspēlēta. Viņš jau septiņdesmitajos gados aktīvi darbojies Vācijas trimdas latviešu jaunatnes organizācijā un kopā ar domubiedriem mēģinājis dažādā veidā rast kontaktu ar Latviju, vākt informāciju par Latviju.

Kurus cilvēkus Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs atsūtīja uz Rietumvāciju, ar tiem arī mēģinājis tikties, runāt, izzināt par apstākļiem Latvijā. Tā astoņdesmito gadu sākumā uz Vāciju vairākas reizes braucis koris "Dzintars", lai piedalītos lielā starptautiskā koru konkursā Frankfurtes tuvumā. 40 dziedātājas, pavadošais personāls un VDK. No šī kora tad arī nācis slepens lūgums nodot kādu vēstuli Lūkinam, ko viņa laikabiedrs arī aizsūtījis uz Zviedriju. Vēstules saturs viņam nav zināms, un sarunā ar "Delfi" viņš arī neatklāj, kas tieši tolaik viņam nodevis šo vēstuli. Viņš vien norāda: "Cilvēks, kurš zinājis daudz par komunistisko partiju, bijis informēts par Latvijā notiekošo un ieņēmis samērā augstu rangu kultūras dzīves hierarhijā."

"Pēc satikšanās ar okupētās Latvijas kora "Dzintars" koristi konspiratīvos apstākļos izpildīju viņas lūgumu nogādāt kādu svarīgu slepenu informāciju Jānim Lūkinam, ko es arī izdarīju. Rezultātā ar Lūkinu tai gadā vairākkārt sarakstījāmies un izmainījāmies ar interesantām informācijām ap un par to pašu kori. "Dzintars" iepriekš bija viesojies arī Zviedrijā, kur korim bija izveidojusies draudzība ar zviedru kori "Lodola" no Gēteborgas, kurš piedalījās LPSR Dziesmu svētkos Rīgā 1980. gadā," stāsta Lūkina laikabiedrs.

"Tāpat kā es uzturēju "kontaktus" ar "Dzintara" atsevišķām kora dalībniecēm Vācijā, to pašu Zviedrijā darīja Jānis Lūkins," viņš turpina.

Foto: Koris "Dzintars" Vācijā

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā"
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form