'Maisi vaļā': Aģents 'Viva' nespēj atšķirt dvīņubrāļus un ziņo par abiem
Foto: F64/DELFI

"Viņš man un manai ģimenei nekādu kaitējumu nav nodarījis," saka Oskars Kaminskis, kurš kopā ar brāli astoņdesmitajos gados vēlējās pamest Padomju Latviju un pārcelties uz dzīvi ASV pie mātes. Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģents “Viva” jeb Arvīds Mūrnieks vienā no saviem ziņojumiem stāstījis par dvīņubrāļiem, kuri vēlas pamest dzimteni un baidās no dienesta padomju armijā.

VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodami 29 aģenta ar segvārdu "Viva" ziņojumu atreferējumi, kas datēti, sākot no 1978. gada. No vairākiem simtiem aģentu, kuru darbības pēdas "Delfi" ir caurskatījuši "Deltā", aģenta "Viva" šajā datubāzē saglabāto ziņojumu skaits ir vislielākais. Šī iemesla dēļ aģenta "Viva" darbību "Delfi" apraksta vairākās publikācijās.

Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicēta Padomju Latvijā labi pazīstamā dīdžeja un mūzikas raidījumu vadītāja Arvīda Mūrnieka kartīte, kas apliecina, ka viņš savervēts 1978. gadā un viņam piešķirts segvārds "Viva". Kartītē un ziņojumu atreferējumos sakrīt personas lietas numurs "17642", kas ļauj secināt, ka tieši Mūrnieks bijis konkrētais aģents.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Ziņo par trimdas sabiedrībā zināmiem dvīņiem


Vienā no ziņojumu atreferējumiem aģents "Viva" stāsta par dvīņubrāļiem Kaminskiem. 1987. gada martā pie viņa atnācis viens no dvīņubrāļiem, bet aģents nav spējis atšķirt, kurš – Oskars vai Viesturs Kaminskis. Neatpazītais dvīņubrālis aģentam pastāstījis, ka viņiem un viņu ģimenes locekļiem atkal ir atsūtīti izsaukumi izbraukšanai uz pastāvīgu dzīvi ASV. "Brāļi domā pabeigt mācības Rīgas Medicīnas institūtā, kur ir teicamnieki, un iesniegt dokumentus izbraukšanai uz ārzemēm. Brāļi baidās, ka viņus var iesaukt dienestā padomju armijā. Izsaukumu atsūtīja viņu māte Velmere L., kura 1979. gadā privāti izbrauca pie slimā tēva uz ASV un dzimtenē neatgriezās," lasāms ziņojuma atreferējumā.

'Maisi vaļā': Aģents 'Viva' nespēj atšķirt dvīņubrāļus un ziņo par abiem
Foto: Attēls no laikraksta "Laiks"

Kā liecina publikācijas trimdas presē, brāļu Kaminsku stāsts plaši izskanējis rietumvalstīs un par viņu brīvu izceļošanu uz ASV notika demonstrācijas gan Anglijā, gan ASV, Austrālijā, Kanādā un Vācijā. 1982. gadā ASV iznākošais laikraksts "Laiks" apraksta, kā dvīņu māte Lolita Velmere nonāca ASV: "Ciemojoties pie slimā tēva, Velmerei izbeigusies vīza, un, negribēdama atstāt slimo tēvu, viņa lūgusi no padomju valdības vīzas pagarinājumu, bet, kad tas nav dots, izšķīrusies palikt ASV. Velmerei okupētajā Latvijā palikuši divi dēli – 18 g.v. dvīņi Oskars un Viesturs Kaminski no pirmās laulības – un otrās laulības vīrs, kas arī ir ārsts un strādā par mācībspēku. [..] ASV valdība jau devusi ieceļošanas atļauju arī viņas dēliem, kas arī atteikušies no Padomju Savienības pavalstniecības, bet padomju valdība tos arvien vēl neizlaiž, pārkāpdama cilvēka tiesības par dzīvesvietas izvēli un par ģimenes apvienošanu. "Jo vairāk padomju valdība mani nicinās, jo vairāk es stāstīšu par tās pārkāpumiem pret cilvēka tiesībām," pasvītroja ārste Lolita Velmere, uzsvērdama, ka viņas situāciju radījusi pati padomju valdība."

Kaminskis: Mūrnieks ir ziņojis nebūtisko


"Jūs gribat teikt, ka par mani viņš pat ir uzrakstījis ziņojumu?" sarunā ar portālu "Delfi" smejas Oskars Kaminskis, kurš atzīst, ka tiešām Arvīdu Mūrnieku ir pazinis un ziņojuma atreferējumā minētā saruna varētu būt notikusi. "Man nav nekādu sliktu atmiņu par viņu. Arvīds, protams, bija tāds patoloģiski draudzīgs. Bet tagad, uzzinot, ka viņš ir bijis VDK aģents, paliek tā jocīgi," stāsta Kaminskis.

Viņš neuzskata, ka aģenta "Viva" ziņojums būtu varējis nodarīt ļaunumu viņa ģimenei, jo ziņojumā minētos faktus – to, ka brāļi ir saņēmuši izsaukumu uz ASV, bet viņu māte tur atrodas kopš 1979. gada, – VDK jau zināja tāpat, bez Mūrnieka ziņojuma. "Iespējams, viņš bija no tiem, kuri saprata, ka kaut kas ir jāziņo, un tad Arvīds ziņoja nebūtiskus faktus, kas neko nemaina šo cilvēku liktenī. Tas, ka viņš ziņo to, ko čeka jau sen zina, ir nedaudz smieklīgi. Ja Mūrnieks būtu ziņojis ko citu, kas pasliktinātu mūsu situāciju, tas gan nebūtu forši," uzskata Kaminskis. Arī ziņojumā minēto, ka brāļi baidās no iesaukuma padomju armijā, viņš neuzskata par kaut ko būtisku, jo tobrīd visi puiši no tā baidījās, jo negribēja nonākt dienestā Afganistānā.

Padomju vara uz ASV tā arī nepalaida


Ar Arvīdu Mūrnieku brāļi Kaminski iepazinušies skolas laikā, kad Mūrnieks draudzējies ar viņu klasesbiedreni, komponista Raimonda Paula meitu Aneti. "Mūs interesēja mūzika, un Mūrnieks mums gādāja ierakstus. Tā arī sadraudzējāmies," atminas Kaminskis. Padomju laikā brāļi Kaminski nav nojautuši, ka Mūrnieks varētu būt VDK aģents. "Mums nebija nekādu aizdomu, viņš mācēja radīt uzticību. Iespējams, ar Mūrnieku ir tāda lieta – viņš ļoti vēlējās tikt uz ārzemēm un tādēļ centās izkalpoties. Bet izkalpoties tādā veidā, ka nevienam īpaši pāri viņš nenodara. Es nezinu par citiem ziņojumiem, bet, runājot par mums, tas tā izskatās," piebilst Kaminskis.

Izbraukt uz ASV un satikt savu māti abiem brāļiem izdevās tikai 1990. gada nogalē. Gan Oskars, gan viņa brālis Viesturs šobrīd dzīvo Latvijā, savukārt viņu māte Lolita Velmere joprojām mīt ASV, bet viņa plāno pārcelties atpakaļ uz dzimteni. "Diemžēl visas trimdas latviešu akcijas neko nedeva, un mūs tik un tā nelaida prom no PSRS. Es arī negribēju kļūt par tādu traku disidentu, nokļūt cietumā uz brīdi, un varbūt tad es tiktu prom. Bet uz to es nebiju gatavs. Vēl pirms Mūrnieka ziņojuma mūs ar brāli izsauca uz Rīgas Vīzu daļu, kur čekisti mums skaidri pateica – mūs nekur prom nelaidīs. Un, ja atgriezīsies mūsu mamma, viņu tūlīt ieliks cietumā. Es uzreiz par to paziņoju mammai, un, protams, viņa nolēma nebraukt uz Latviju," atceras Oskars Kaminskis.

Mūrnieka versija


Pēc pirmās publikācijas par aģentu "Viva" Arvīds Mūrnieks portālam "Delfi" rakstiski izklāstīja savu skatījumu uz iespējamo sadarbību ar VDK, un viņš noliedz, ka apzināti bijis VDK aģents, kā arī pauž uzskatu, ka ziņojumu atreferējumi ir falsificēti.

Mūrnieks uzsver, ka nekad nav bijis ne Stūra mājā (VDK ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61), ne tās darbiniekiem piedāvājis savu sadarbību: "Esmu pārliecināts, ka daudzos tā saucamajos "ziņojumos" ir iestrādāta no vēstulēm zagta informācija, kas papildināta ar dažādu nepatiesu informāciju, tāpat arī sarunu fiksācija – daļēji stāstītā atstāstījuma pieraksts ar papildinājumiem, kuri man ir sveši. Lielākā daļa tā saukto "ziņojumu" radušies tādā kā "kluso telefonu" spēlē, sadzirdētais atstāstījumā pārveidots, interpretēts un pierakstīts, pievienojot it kā reālus faktus. To ir darījis kāds, kurš ir beidzis politiskas skolas un labi pārzina komunistu leksiku, izmantojot vārdus, kādi man ir sveši."

Kā iespējamo aģenta "Viva" ziņojumu autoru Mūrnieks tur aizdomās kādu vārdā nenosauktu "radio darbinieku", kurš padomju laikos vēlējies iepazīties ar Mūrniekam zināmiem ārzemēs dzīvojošiem un te atbraukušiem latviešiem. Šis cilvēks arī vēlējās ik pa laikam satikties, lai "parunātu par dzīvi". "Mēs runājām ne tikai par mūziku, bet par visu notiekošo, arī politiku. Viņš teica, ka sakarā ar manu tam laikam neraksturīgo darbību radio, lai nesanāktu nepatikšanas, viņam par mani esot jāatskaitās vadībai. Es nevarēju iedomājies, ka no vienkāršām sarunām var radīt stāstu, to papildināt ar izdomājumiem un nodot to tālāk kā patiesību," stāsta Mūrnieks.

Viņaprāt, arī par pašu Mūrnieku VDK ir vācis informāciju, bet pseidonīmu "Viva" pēc vajadzības ir "apdzīvojuši" vairāki ļaudis.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

Tags

"Maisi vaļā" Čekas maisi Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form