‘Maisi vaļā’: aģents 'Viva' ziņo par aktrisi; viņa nenojauta par 'smaidīgā Mūrnieka' darbībām
Foto: Laikraksts "Pionieris"/Delfi

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģents "Viva", kurš 1987. gadā viesojās trimdas latviešu dziesmu svētkos Minsterē, ir ziņojis ne tikai par Rietumvācijā sastaptajiem emigrantiem, bet arī par latviešu aktrisi Ninuci Leimani, kura kopā ar viņu bija devusies šajā braucienā, liecina VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodamie ziņojumi. Leimane no portāla "Delfi" pirmoreiz uzzināja, ka par viņu čekas maisos glabājas ziņojumi, un viņa sevi tajos atpazīst.

Jau vēstīts, ka datubāzē "Delta" atrodami 29 aģenta ar segvārdu "Viva" ziņojumu atreferējumi, kas datēti, sākot no 1978. gada. No vairākiem simtiem aģentu, kuru darbības pēdas "Delfi" ir caurskatījuši "Deltā", aģenta "Viva" šajā datubāzē saglabāto ziņojumu skaits ir vislielākais. Šī iemesla dēļ aģenta "Viva" darbību "Delfi" apraksta vairākās publikācijās.

Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicēta Padomju Latvijā labi pazīstamā dīdžeja un mūzikas raidījumu vadītāja Arvīda Mūrnieka kartīte, kas apliecina, ka viņš savervēts 1978. gadā un viņam piešķirts segvārds "Viva". Kartītē un ziņojumu atreferējumos sakrīt personas lietas numurs "17642", kas ļauj secināt, ka tieši Mūrnieks bijis konkrētais aģents.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Tendencioza intervija rietumniekiem

Lielākā daļa ziņojumu, kuros minēts aģents "Viva", ir rakstīti 1987. gada augustā, kad aģents LPSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (KSK) delegācijas sastāvā viesojās Rietumvācijā. Tobrīd Minsterē notika trimdas latviešu dziesmu svētki, un KSK organizētajā grupā svētkos ieradās Mūrnieks, KSK pārstāvis Ēriks Gruntšteins un Jaunatnes teātra aktrise Ninuce Leimane. Lai arī lielākajā daļā aģenta "Viva" ziņojumu ir atstāstītas sarunas ar trimdas latviešiem, divos ziņojumos "Viva" stāsta par Leimani.

Pirmais no tiem datēts ar 1987. gada 6. augustu. Ziņojuma atreferējumā lasāms, ka Jaunatnes teātra aktrise Leimane speciālas grupas sastāvā izbrauca uz ārzemēm, kur sniedza interviju radiostacijai "Brīvā Eiropa". Aģents "Viva" intervijas laikā bijis klāt un ziņo, ka Leimanes atbildes bijušas "tendenciozas, labāko Rietumu propagandas piemēru garā". "Atbildot uz ārzemnieka jautājumiem, Leimane sprieda par pie mums it kā notiekošo "rusifikācijas" procesu, par pretrunām un republikā notiekošām sadursmēm starp latviešiem un krieviem; paziņoja, ka 1987. gada 14. jūnija notikumus pie Brīvības pieminekļa uzskata par pagrieziena punktu latviešu tautas vēsturē," teikts ziņojumā.

Aģents "Viva" pēcāk noskaidrojis, ka Leimane lūgusi žurnālistu interviju "nelaist ēterā" līdz 1987. gada 21. augustam, kad viņas vīrs aizbrauks uz Zviedriju. Jau vēlāk, 1987. gada oktobrī, Rīgā aģents "Viva" runājis ar trimdas latvieti Rubesu, kura stāstījusi, ka intervija ir radījusi neizpratni radio "Brīvā Eiropa" darbiniekos, jo "tik brīvu un nepiespiestu uzstāšanos viņiem nebija izdevies iegūt ne no viena PSRS pilsoņa, kas atbraucis no Latvijas".

Bijusī Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa portālam "Delfi" atzina, ka ziņojumā minētā trimdiniece, visticamāk, ir viņa, jo tiešām tolaik bijusi Latvijā un runājusi ar Mūrnieku. Rubesa pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ir saņēmusi vairākus VDK ziņojumus, kuros viņa ir pieminēta. Baiba Rubesa šogad kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Attīstībai/Par!" saraksta.

Otrs ziņojums, kurā minēta Leimane, ir datēts ar 1987. gada jūniju. Aģents "Viva" pēc fotogrāfijas atpazinis Jaunatnes teātra aktrisi Leimani kā nacionālistiski noskaņoto republikas iedzīvotāju provokatīvās akcijas dalībnieci 14. jūnijā pie pieminekļa "Tēvzemei un brīvībai" [Brīvības pieminekļa]. Šajā dienā Rīgā notika "Helsinki-86" Liepājas filiāles organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1941. gada Latvijas pilsoņu deportācijas upurus.

Rūgtums par trimdas latviešiem

Iepazīstoties ar aģenta "Viva" ziņojumu atreferējumiem, Leimane portālam "Delfi" atzina, ka tie tiešām ir rakstīti par viņu. Viņa 1987. gada augustā viesojās Rietumvācijā, tomēr noliedz, ka tas noticis kādas specgrupas sastāvā. "Man bija draudzene Vācijas pilsētā Diseldorfā, kura aicināja ciemos. Man šķita neiespējami tikt uz Rietumiem, tomēr draudzene, kura jau iepriekš ar Kultūras sakaru komitejas starpniecību bija izsaukusi ciemos vairākus pazīstamus cilvēkus, teica, ka tas izdosies arī ar mani, turklāt labs iegansts tūrisma grupas braucienam esot Minsteres dziesmusvētki. Viņa teica, ka izsaukšot mūs kopā ar Arvīdu Mūrnieku, kurš jau sen gaida uzaicinājumu. Nekādas aizdomas smaidīgais Mūrnieks man toreiz neizraisīja, prātā nenāca, ka viņš varētu būt ziņotājs. Abi ķiķinot noklausījāmies "instruktāžu", ko mums nolasīja nezinkāds VDK vīrs pelēkā uzvalkā, pelēku šlipsi. To, ka esmu iepazinusies ar padomju cilvēka uzvedības noteikumiem Rietumos, ir vienīgais papīrs, ko čekai esmu parakstījusi. Uz Diseldorfu no Stokholmas mani satikt atbrauca vīra radi, kuri mani aizveda uz Minsteres dziesmusvētkiem," portālam "Delfi" stāsta Leimane.

Aktrise bijusi sašutusi un vīlusies, ka Minsterē trimdas latvieši arī viņu uzskatījuši par VDK aģenti, jo viņasprāt, trimdinieki sev bija iestāstījuši, ka visi, kuri no okupētās Latvijas ir tikuši uz rietumiem, ir čekas pakalpiņi.

"Jā, VDK mani mēģināja vervēt vairākas reizes, drošinot, ka mans vārds nekur neparādīsies. Čekisti man teica, ka skatuve un kinoekrāns ir ideoloģiskās frontes avangards, un man ir jāpierāda, ka esmu tiesīga tur būt. Bet gadījumā, ja nepiekritīšu, man visas durvis būs ciet un mana vieta būs nevis uz skatuves, bet gan rūpnīcā pie konveijera," atceras Leimane.

Mūrnieks liek rakstīt atskaiti

Minsterē trimdas latvieši Leimani, līdzīgi kā Mūrnieku, mēģinājuši pierunāt palikt Rietumos, bet viņa nav piekritusi: "Meierovics, manas vīramātes skolasbiedrs, brīnījās, ka atsakos. Ja bērna dēļ, tad taču arī dēlu vēlāk varēšot nogādāt pie mums, to viņš garantē. Viņš solīja parūpēties, lai arī mans vīrs, kurš jau būs atbraucis uz Zviedriju, paliek brīvajā pasaulē. Bija lieki skaidrot, ka nokļūt Rietumos no brūkošās Padomju savienības pat brīvdomātājam var vairs nebūt lielākais sapnis."

Atgriežoties Latvijā, Mūrnieks lūdzis Leimani uzrakstīt atskaiti Kultūras sakaru komitejai par Rietumvācijā pieredzēto, tomēr viņa atteikusies un arī viņam ieteikusi to nerakstīt. Pēc tam dažādos veidos, ietekmējot viņas radiniekus un draugus, VDK centās aktrisi piespiest atskaiti tomēr uzrakstīt, bet viņa tik un tā to nav darījusi.

"Kādas tam visam bija sekas? Atteikšanās sadarboties ar VDK man daudz maksājusi jau pirms satikšanās ar Mūrnieku. Uz Arvīdu neturu ļaunu prātu. Nezinu, kas viņu spieda tā sevi pazemot, iesaistoties nožēlojamās čekistu spēlītēs. Būtu labāk kazakus-razbainiekus spēlējis, un tad tur stučīt visu to, kas bez viņa jau zināms," piebilst Leimane.

Atskaites VDK plauktos

Pēc pirmās publikācijas par aģentu "Viva" Arvīds Mūrnieks portālam "Delfi" rakstiski izklāstīja savu skatījumu uz iespējamo sadarbību ar VDK, kurā viņš noliedz, ka apzināti bijis VDK aģents, un pauž uzskatu, ka ziņojumu atreferējumi ir falsificēti.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par viesošanos trimdas latviešu dziesmu svētkos Minsterē, Mūrnieks stāsta, ka līdz 1987. gadam viņam atteikti vairāki braucieni uz Rietumvāciju un ASV, vīzu daļā paskaidrojot, ka viņam nav tuvas radniecības ar kādu šajās valstīs dzīvojošu cilvēku. "Laikā, kad jau visiem bija ļauts doties uz ārzemēm, kaut pie kanibāliem, ar nosacījumu, ka ir saņemts tā saucamais "izsaukums", arī es 30 gadu vecumā pirmo reizi devos paša apmaksātā grupas braucienā uz Rietumvāciju. To organizēja Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, un tolaik es nezināju, ka tai ir saistība ar Valsts drošības komiteju. Pēc atgriešanās brauciens tika saukts jau par komandējumu, pieprasot par to rakstīt atskaiti. Kā noprotu, pēc pamatīgiem labojumiem rakstītais tika pārvērsts par lugas cienīgu ziņojumu un tas iegūlis pavisam citas iestādes plauktos," VDK datubāzē atrodamo ziņojumu atreferējumu izcelsmi skaidroja Mūrnieks.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form