Viņš bija viens no retajiem, kas padomju Latvijā drīkstēja gan radio, gan televīzijā stāstīt par kapitālistisko rietumvalstu popmūziku. Arvīds Mūrnieks ir bijis gan diskors (tā padomju laikos sauca dīdžejus), gan raidījumu vadītājs, ārsts, žurnālists un, kā atklājās pērnā gada nogalē, arī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģents ar segvārdu "Viva".
Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētā aģenta kartīte liecina, ka aģents ar segvārdu "Viva" savervēts 1978. gada 23. jūnijā. Kartītē veiktie ieraksti liecina, ka savervētais ir 1957. gadā dzimušais Mārupes iedzīvotājs Arvīds Mūrnieks, kurš vervēšanas brīdī bijis Rīgas Medicīnas institūta students. Vervēšanu veicis VDK 5. daļas 1. nodaļas darbinieks Arvils Mazais.
VDK 5. daļa bija radīta cīņai ar ideoloģisko diversiju, bet 1. nodaļas galvenais uzdevums bija ideoloģiskā pretizlūkošana ārzemēs. Tās galvenie objekti – latviešu emigrantu centri, norāda VDK mantojuma pētnieks Indulis Zālīte. Aģenta "Viva" kartīti ir parakstījis toreizējais VDK 5. daļas priekšnieks Frīdrihs Straube-Strauss.
Nedēļas laikā Mūrnieks tā arī neatrada laiku, lai varētu portālam "Delfi" sniegt savu viedokli par viņa sadarbību ar VDK un konkrētajiem ziņojumiem, kā arī atteicās no intervijas "Delfi TV" studijā. Sākumā Mūrnieks aizbildinājās, ka top grāmata par viņa "mūzikā aizvadīto laiku" un līgums ar izdevēju liedz izpaust informāciju, kura pārklājas ar grāmatā aprakstīto. Pēc tam Mūrnieks vēlējās tikties ar "Delfi" galveno redaktoru Ingu Bērziņu. Neoficiālā sarunā Mūrnieks Bērziņam sniedza izvērstu skaidrojumu par to, kas un kāpēc noticis laikā, kad norisinājās "Vivas" ziņojumos aprakstītie notikumi. Tomēr uz atkārtotu aicinājumu savu viedokli paust arī publiski Mūrnieks reaģēja, vairākas dienas solot atbildi vēlāk. Portāls "Delfi" ir nosūtījis Mūrniekam visus aģenta "Viva" ziņojumus, kas bija atrodami datubāzē "Delta", un joprojām gaida viņa atbildi.
