"Es centos panākt, lai šo kongresu izmantotu kā forumu latviešu politisko mērķu formulēšanai," par Somijā 1989. gadā notikušo Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atminas Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš bija viens no kongresa rīkotājiem. Par kongresa sagatavošanas darbiem izvērstu ziņojumu čekai sniedzis aģents ar segvārdu "Artist", kura kartīte nav atrodama pērn publiskotajā LPSR VDK darbības beigu posmā aktuālo aģentu kartotēkā. "Delfi" aptaujāja vairākus "Artist" ziņojumos minētos cilvēkus, kuri izteica vairākas versijas, kas slēpjas zem šī segvārda, tomēr droša apstiprinājuma kādai no tām nav.

Kā iepriekš vēstīts, Levits datubāzes "Delta Latvija" dokumentos minēts vairākkārt, atreferējot ziņojumus laikā no 1978. līdz 1988. gadam.

Ar 1988. gada oktobri datētā ziņojuma avots ir aģents "Artist" ar personīgās lietas numuru 1336. Viņš darbojies LPSR VDK 1. daļas 4. nodaļas labā. 1. daļa nodarbojusies ar ārējo izlūkošanu, bet tās 4. nodaļa pievērsusies politiskajiem jautājumiem.

Totalitārisma seku pētnieks Indulis Zālīte portālam "Delfi" norādīja, ka kopš astoņdesmito gadu sākuma VDK Ārējās izlūkošanas daļas aģenti tika reģistrēti atsevišķi, tādēļ to kārtas numuri nesaskan ar pretizlūkošanas aģentu numerāciju un vervēšanas uzskaiti. "Artist" lietas numurs liecinot, ka aģents savervēts astoņdesmito gadu beigās.

Datubāzē "Delta Latvija" atrodami vairāki aģenta "Artist" ziņojumu atreferējumi par dažādām personām. Visos gadījumos dokumentos kā atbildīgais VDK operatīvais darbinieks minēts virsnieks Tarasjuks.

"Delfi" publicē "Artist" ziņojuma atreferējumu, kurā minēts Levits un tā tulkojumu latviešu valodā, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek".

Kurš bija aģents: Levitam nav versiju, Mjartānam divas

Aģents "Artist" čekai sniedzis vairākus izvērstus ziņojumus par Vācijā esošo latviešu trimdas organizāciju un aktīvistu plāniem. Levits pieminēts ziņojumā, kurā detalizēti aprakstīts 1988. gadā Bonnā ievēlētās 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa Rīcības komitejas sastāvs un lomu sadalījums tajā. Levits un vēlākais Sorosa fonda vadītājs Latvijā Andris Aukmanis ziņojumā minēti kā Rīcības komitejas konsultanti politiskajos jautājumos. Turpat uzskaitīti arī apspriešanai kongresā izvirzītie pamatjautājumi – starpnacionālie konflikti Latvijā un to risināšanas iespējas, Latvijas pagātnes vispusīga izpēte, LPSR galvenās ekoloģiskās problēmas un citi. Tāpat norādīts, ka kongresa dalībniekiem tikšot piedāvāts braukt uz Latviju un plaši informēt iedzīvotājus par emigrācijas prasībām.

Levits intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atminējās, ka šis kongress bijis īpašs ar to, ka tobrīd slēgtās LPSR robežas jau pavērušās un kongresa rīkotāji izmantojuši iespēju uz to uzaicināt visu Latvijas Tautas frontes vadību un citus aktīvistus, lai brīvā formā diskutētu par Latvijas nākotni. Par priekšdarbiem, lai tas varētu notikt, spriests "Artist" ziņojumā aprakstītajā sanāksmē Bonnā. "Es centos panākt, lai šo kongresu izmantotu kā forumu latviešu politisko mērķu formulēšanai," skaidro Levits.

Kas varētu būt aģents "Artist", Valsts prezidents nevarēja identificēt. Viņš pieļāva, ka šī persona ziņas par notikumiem varēja iegūt dažādos veidos – gan pati esot klāt, gan par to vēlāk izlasot kādā trimdas laikrakstā vai arī iegūstot sanāksmes protokolu.

"Delfi" uzrunāja arī virkni citu šajā "Artist" ziņojumā minēto personu. Tālaika "Radio Brīvā Eiropa" latviešu redakcijas vadītājs, vēlāk jau neatkarīgās Latvijas aizsardzības ministrs Jānis Arveds Trapāns atzina, ka "Artist" ziņojuma saturs visumā ir pareizs, bet tajā netrūkst neprecizitāšu. "Par dažiem jautājumiem viņa ziņojums ir vispārējs, tātad noklausīts no vēlākām pārrunām vai sarunām ar Rīcības komitejas darbiniekiem. Ziņojumā minēts, ka Trapāns, Kadeģis un Gobiņš iesaistīti konferences rīkotāju grupā. Tā nebija. "Brīvā Eiropa" ziņoja par plānoto konferenci. Sabīne Beca un Valdis Labinskis bija sakarnieki ar redakciju Minhenē. Uz Somiju devās mūsu korespondents," atminas Trapāns.

Savukārt Anna Muhka, kura ziņojumā pieminēta kā viena no Rīcības komitejas loceklēm, "Delfi" norādīja – spriežot pēc tajā pieļautajām neprecizitātēm, "Artist" nevarētu būt bijis trimdas organizāciju loceklis, kurš pārzina procesus no iekšienes.

Tikmēr Dainis Mjartāns, kurš ziņojumā minēts kā viens no atbildīgajiem par kongresa programmas sagatavošanu, portālam "Delfi" pastāstīja, ka jau savulaik pētījis datubāzē "Delta Latvija" iekļautās ziņas par sevi un tādējādi "izskaitļojis" divus iespējamos čekas ziņotājus, kuri varētu būt aģents "Artist". Viens no tiem bijis kāds ne pārāk pazīstams izbijis operdziedātājs, kurš no Latvijas bija pārcēlies uz Vāciju, bet otrs – kāds Latvijā joprojām strādājošs uzņēmējs. Tomēr, ņemot vērā, ka šīm aizdomām nav tiešu pierādījumu, Mjartāns atzina, ka nosaukt šīs personas būtu nekorekti.

Jāpiebilst, ka pats Vispasaules latviešu jaunatnes kongress 1989. gadā veiksmīgi noritēja Haiko muižā netālu no Helsinkiem un aptuveni trešdaļa no tā 449 dalībniekiem ieradās no Latvijas. Kongresa noslēgumā presei tika prezentēts memorands, kas pieprasīja atzīt, ka Hitlera–Staļina pakts ir nelikumīgs un nav spēkā no parakstīšanas brīža.

Trapāns: šādus cilvēkus dēvē par "low-level agents"

Līdzās ziņojumam, kurā minēts Levits, aģents "Artist" vēstījis arī par citām trimdas latviešu aktivitātēm Vācijā, tostarp par Trapāna, Jāņa Gobiņa un Andra Kadeģa Minsterē izveidotu "Infoloģistikas biroju". Tā mērķis bija apkopot ziņas par tiem latviešu emigrantiem, kuri vēlas nodibināt tirdzniecības sakarus ar LPSR. "Vienlaikus emigrantiem oficiāli ir paziņots, ka tas tiek darīts, lai atvieglotu partneru meklēšanu LPSR. Patiesībā tas tiek darīts, lai varētu kontrolēt visus kontaktus, uzskaitot to biežumu. Tas tiek darīts tagadējās emigrantu stratēģijas ietvaros – kontrolēt procesus, lai "krievi" neiegūtu modernākās tehnoloģijas," teikts "Artist" ziņojuma atreferējumā.

"Delfi" publicē arī šī ziņojuma atreferējumu, kā arī tā tulkojumu latviešu valodā, ko nodrošina "Skrivanek".

Gan Gobiņš, gan Kadeģis ir miris, bet Trapāns sarakstē ar "Delfi" norādīja, ka arī šis ziņojums ir aptuvens un kļūdains. "Uzņēmumu "Infologistik" 1986. gadā dibināja Jānis Gobiņš. Kadeģim un man bija zināma, kaut ierobežota, līdzdalība. Gobiņš bija lielās vācu firmas "Siemens" Minhenē datoru eksperts. "Infologistik" birojs atradās Minhenē, nekāda Minsteres biroja nebija. Ziņojuma otrā daļa ir politisku aizdomu un apgalvojumu savārstījums. "Infologistik" nedz darbojās, nedz arī spētu darboties, lai "emigrantu stratēģija" aizliegtu "krieviem" (respektīvi, Padomju Savienībai) iegūt modernāko datoru tehniku. Tāpat nebija nekādu slepenu nolūku, ne vajadzības reģistrēt padomju pilsoņu ierašanos VFR. Savā ziņojumā "Artist" "Infologistik" darbību cenšas iztēlot kā konspiratīvu, ko viņš spējis atmaskot. Nereti aģentu ziņojumos šādi pārspīlējumi parādās," norāda Trapāns.

Viņš uzsver, ka, trūkstot aģenta kartītei, nav iespējams precīzi pateikt, kas tieši bijis "Artist", – prātā nākot aptuveni pieci kandidāti. Tomēr viņš nav augstās domās par šī aģenta darba kvalitāti: "Izlūkdienesti šāda līmeņa ziņotājus dēvē par "low-level agents" [zema ranga aģenti – red.]. To var attiecināt uz tādiem, kas darbojas kā Padomju Savienības, tā citu valstu dienestos. Savos ziņojumos viņi mēdz iekļaut politiski pārspīlētus apgalvojumus, nepārbaudītas ziņas, lai izceltu savas spējas un veiksmi."

Rubesa par aģentu runjusi ar "Bundesnachrichtendienst"


Iespējams, vistiešākās ziņas par "Artist" personību saistās ar vēl citu viņa ziņojumu – tajā vēstīts par tobrīd Vācijā dzīvojošo Baibu Rubesu. Pie viņas esot vērsies kāds VFR specdienesta darbinieks un interesējies par "LPSR pārstāvi", ar kuru, kā viņš izteicās, "ir tikusies Rubesa"".

"Delfi" publicē arī šī ziņojuma atreferējumus, kā arī to tulkojumus latviešu valodā, ko nodrošina "Skrivanek".

Rubesa sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka šo epizodi atceras labi – viņa tolaik uzturējusi kontaktus ar daudziem latviešiem gan no trimdas, gan LPSR, tādēļ nav bijusi pārsteigta, ka ar laiku par to sākuši interesēties arī VFR specdienesti. To, ka viņu uzrunājušais tik tiešām ir VFR ārējās izlūkošanas dienesta "Bundesnachrichtendienst" pārstāvis, Rubesa pārbaudījusi ar sava toreizējā darba devēja "Volkswagen" starpniecību. Turklāt saskarsme ar rietumvalstu specdienestiem viņas ģimenei nav bijis nekāds jaunums – arī senāk, septiņdesmitajos gados, līdzīgu interesi izrādījusi Kanādas Jātnieku policija, kas pilda līdzīgas funkcijas kā Latvijas Satversmes aizsardzības birojs.

Viņa atminas, ka vācietis konkrētāk interesējies par diviem latviešiem – viens bijis kāds dzejnieks un politiķis no LPSR, otrs – odiozs uzņēmējs. Par šo sarunu Rubesa vēlāk pastāstījusi ļoti ierobežotam cilvēku lokam. No abiem, par kuriem VFR izlūks interesējies, Rubesa tikšanos atstāstījusi tikai uzņēmējam: "Es viņam arī teicu – man par tevi prasīja."

Tādēļ īpaši interesants šķiet tālākais aģenta "Artist" ziņojuma teksts: "Domājot par VFR specdienestu interesi par viņas personu, Rubesa aģentam "Artist" paziņoja, ka ir iespējami divi varianti: Latvijas pārstāvi kontrolēja specdienesti, tika noklausīts telefons viņa dzīvesvietā, tāpēc par paredzēto tikšanos uzzināja specdienesti, vai Latvijas pārstāvis par vēlēšanos tikties ar Rubesu ir pastāstījis kādam no VFR dzīvojošajiem latviešu emigrantiem un tas ir nodevis viņu, lai sagādātu nepatikšanas, jo VFR emigrantu starpā ir daudz Rubesas ģimenes nelabvēļu."

"Artist" ziņojuma noslēdzošo daļu Rubesa gan noraida kā paša aģenta sadomātu: "Pieļauju, ka šie apgalvojumi ir aģenta piedzejoti. Esmu droša, ka par telefonu noklausīšanos neieminējos, nedz arī par nepatikšanu sēšanu. Proti, Vācijas iestādēm bija zināms, kādus Latvijas PSR pilsoņus es pazinu, jo itin daudziem latviešiem sagādāju ielūgumus, lai viņi varētu dabūt vīzas Vācijas apmeklējumam. Iespējams, pats aģents bija norūpējies par telefonu noklausīšanos un VFR specdienestu secinājumiem par viņa kontaktiem. Mobilie telefoni tad jau nebija izplatīti."

Jāpiebilst, ka saskaņā ar vairāku "Artist" ziņojumos minēto personu teikto, šis uzņēmējs bijis klāt arī Bonnā, kad vēlēta emigrācijas jaunatnes kongresa rīcības komiteja. Ko tieši viņš tur darījis, šie cilvēki gan neatcerējās.

"Delfi" sazinājās arī ar Rubesas nosaukto uzņēmēju, bet uz jautājumu, vai viņš bijis aģents "Artist", atbilde bija noliedzoša. Ņemot vērā, ka portālam "Delfi" no citiem avotiem neizdevās iegūt pienācīgus apstiprinājumus, ka šī persona tik tiešām bijusi aģents "Artist", redakcijā tika izlemts šīs personas vārdu, vismaz šobrīd, nepubliskot.

Pilnu intervijas ar Egilu Levitu ierakstu skatieties šeit.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" šogad ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Egils Levits Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form