'Maisi vaļā': Čekas vervētie 'rozentāļos' – Začests: 'Nenoliedzu', Ābols: 'Piekritu, bet neziņoju'
Foto: DELFI

Brīdī, kad gaisā jau virmo neatkarības vēsmas, 1989. gada februārī, Valsts drošības komitejā nonāk aģenta "Gusts" informācija par Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas skolotāju, kurš lolojot nodomu aizbēgt uz ASV. Ziņotāja aģenta kartītē fiksēts skolas direktora vārds, taču apziņotais skolotājs jau iepriekš pats piekritis sadarboties ar čekistiem. Neilgi pēc tam, kad čekā fiksēta informācija par bēgšanas nodomu, gan direktors Andris Začests, gan skolotājs Valdis Ābols dodas uz ASV apmaiņas braucienā ar pašmāju skolēnu delegāciju, un skolotājs nekur neaizbēg. Abi tagad uzsver – ar čeku apzināti nav sadarbojušies, kā arī nekādas būtiskas ziņas neesot snieguši.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2018. gada decembrī pavērtajos "čekas maisos" jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajā LPSR VDK aģentūras kartotēkā atrodama aģenta "Gusts" kartīte ar personīgās lietas numuru 15357, kurā lasāms 1950. gadā dzimušā Andra Začesta vārds. Astoņdesmito gadu otrajā pusē viņš bija "rozentāļu" direktors, tagad - profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas katedras vadītājs. Kartītē norādīts, ka viņš savervēts jau 1974. gada 22. martā, kad bijis vēl students. "Gusts" savervēts darbam LPSR VDK 5. daļas 2. nodaļā, kas saskaņā ar LNA tīmekļvietnē atrodamo struktūrshēmu "cīnījusies pret ideoloģisko diversiju" radošās inteliģences rindās. Viņa vervētājs - VDK 5. daļas priekšnieka vietnieks Māris Dreijers. Savukārt VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodams viens aģenta "Gusts", ar to pašu personīgās lietas numuru, sniegtās informācijas atreferējums, kas datēta ar 1989. gada 20. februāri. Šis atreferējums arī attiecināts uz 5.daļas 2.nodaļu, bet kā atbildīgais virsnieks fiksēts Bernotas.

Portāls "Delfi" publicē informāciju, kas klasificēta kā "Signāls", kāda tā krievu valodā pieejams datubāzē "Delta", tā tulkojumu latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Kā noskaidroja portāls "Delfi", ziņojuma atreferējumā minētais "Ābols" ir publicists Valdis Ābols - tobrīd angļu valodas skolotājs Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Skolā viņš sācis strādāt 1986. gadā un togad Jūrmalā arī norisinājusies Čatokvas konference, kurā tikās sabiedrības pārstāvji no ASV un PSRS. Pasākums pulcēja ap diviem tūkstošiem dalībnieku un uzjundīja pavisam jaunas vēsmas Padomju Savienības politikā, kā arī tiek saistīts ar Trešās atmodas aizsākumiem.

Periodika.lv, foto: U.Briežkalns

"Konference notika Dzintaru koncertzālē, un tajā piedalījās ap 200 cilvēkiem no ASV, tikpat pretī arī no padomju puses. Amerikāņu delegācijā bija arī Rita Auerbaha, mākslas skolotāja, kura gribēja apskatīt kādu vietējo skolu. Viņu atveda uz "rozīšiem" un es kā angļu valodas skolotājs tad arī tiku piesaistīts viņas ekskursijā pa skolu. Mums izveidojās labs personisks kontakts; kad viņa aizbrauca, mēs turpinājām sarakstīties. Kaut kādā brīdī viņai radās ideja sarīkot skolēnu apmaiņas braucienus starp mūsu un viņas skolu Bufalo. 1988. gadā Rita atbrauca vēlreiz, bet 1989. gada aprīlī astoņi "rozīšu" skolēni, skolas direktors Andris Začests un es devāmies trīs nedēļu garā braucienā uz ASV," intervijā portālam "Delfi" stāsta Ābols.

"Mēs dzīvojām ģimenēs, ceļojām. Tobrīd neviens jau vairs īsti nebaidījās, runāja ko gribēja. Ja es tiešām ko tādu tiku teicis, tad tas noteikti bija domāts kā joks, jo kur gan es būtu mucis, tikko pirms pusgada biju apprecējies. Tā paša gada augustā skolēni no ASV bija apmaiņas braucienā pie mums," stāsta Ābols, ironizējot par čekas aģenta ziņojumā paustajām bažām par viņa vēlmi aizbēgt uz ASV.

Ābols sarunā ar "Delfi" arī vairākkārt uzver, ka tobrīd nekādu interesi no čekas nav izjutis. Ne pirms ceļojuma, ne arī atgriežoties mājās, neviens par braucienu neko neesot viņam taujājis vai interesējies.

Savervēts


Tiesa, čekistu redzeslokā viņš tomēr bija nonācis jau iepriekš.

"Šķiet, tas bija 1988. gadā. Mani skolā pasauca pie telefona, zvanot no Kultūras sakaru komitejas, gribot aprunāties. Domāju, ka viņi vēlas runāt par braucienu uz ASV, kas tobrīd jau tika plānots, un komiteja tajā bija iesaistīta. Teicu, lai atnāk pie manis uz skolu, vai arī es varu aiziet pie viņiem – kā labāk. Tad balss otrā galā teica, ka nē – labāk būtu satikties parkā pie Barklaja de Tolli pieminekļa. Tajā brīdī es sapratu, ar ko man darīšana. Būtu uzreiz vajadzējis atteikties, bet ziņkāre ņēma virsroku – vienkārši gribējās redzēt, kādi izskatās tie mītiskie čekisti un ko viņi no manis grib. Es tajā laikā aktīvi darbojos Vides aizsardzības klubā, dziedāju brīvdomīgajā folkgrupā "Akcents", tāpēc nodomāju – ahā, nu arī par mani ieinteresējušies," atceras Ābols.

Tikšanās izvērtusies daudz smagāka nekā bija gaidīts.

"Čekists aizveda mani uz viesnīcu "Metropole", tur viņiem bija sava istaba – šķiet, pirmajā stāvā. Sākumā bija tāda vispārīga papļāpāšana par šo un par to, bet tad viņš izteica sadarbības piedāvājumu. Tā kā es apgrozos mākslinieku aprindās, viņi būtu ieinteresēti, ja es viņus regulāri informētu, ko tie mākslinieki savā starpā runā. Jāatzīstas, tas bija ļoti negaidīti – es biju gatavojies pavisam uz ko citu. Es atteicos un gribēju iet prom, bet viņš turpināja mani presingot. Tas vilkās ilgi, un beigās tas spiediens uzkāpa tik augstu, ka es biju gatavs parakstīt vienalga ko, lai tikai tiktu no turienes ārā. Piekritu pat izvēlēties segvārdu ("Gunārs"), jo tāpat zināju, ka neko viņiem neziņošu," sarunā atklāj Ābols.

Savu vārdu nekādos publiskotajos dokumentos viņš neesot redzējis un arī portāls "Delfi" pārliecinājās, ka "Delta" nav atrodama informācija, ka jebkurš no aģentiem ar segvārdu "Gunārs" būtu ziņojis par jebko saistībā ar radošajām aprindām.

Pēc šīs sarunas sekojuši jauni uzaicinājumi tikties, kurus Ābols esot ignorējis. "Cerēju, ka viņi atšūsies, bet pēc kāda trešā vai ceturtā zvana sapratu, ka tik vienkārši nebūs. Domāju – labi, aiziešu vēlreiz un pateikšu skaidrā tekstā, ka esmu pārdomājis."

Nākamā saruna notikusi viesnīcā "Latvija", un tajā piedalījies arī kāds augstākstāvošs VDK virsnieks. "Viņš bija ļoti nikns, kliedza, mēģināja iebiedēt," stāsta Ābols. Ar ko šī saruna beigusies, viņš neatceras, tāpat arī sava vervētāja un viņa priekšnieka vārdus. Atgriezies skolā, viņš par savu tikšanos izstāstījis kolēģim skolotājam Edgaram Vērpem. Vērpe ieteicis viņam visu izstāstīt direktoram Andrim Začestam un lūgt, lai viņš aprunājas ar skolas VDK kuratoru – ka Ābols negrib ar viņiem sadarboties.

"Aprēķins bija darīt viņiem zināmu, ka esmu visu izstāstījis, un ar to likt viņiem saprast, ka man nevar uzticēties. Tas laikam nostrādāja, jo pēc tās reizes man pārstāja zvanīt," atceras Ābols.

Ziņas par laikabiedriem


Tikmēr Začests portālam "Delfi" nevēlējās komentēt tā laika notikumus. Viņš nenoliedz, ka atvērtajos "čekas maisos" lasāms viņa vārds. Maisu atvēršana gan esot par vēlu un pats process nekorekts, bet vienalga - "nevēlos neko komentēt, neko jau arī nenoliedzu, sadarbības fakts ir redzams," sacīja Začests.

"Ilgs laiks pagājis, tie bija citi laiki. Es neko sliktu nedarīju, tikai pa laikam devu raksturojumus saviem laika biedriem, mākslas ļaudīm. Rakstura īpašības. Biju ļoti atturīgs," vien atzina Začests.

Viņš arī īsajā sarunā apstiprināja, ka viņa sarunu biedrs bijis VDK 5. daļas 2. nodaļas darbinieks Arnis Jumītis. Savukārt aģenta "Gusts" informācijas atreferējums liecina, ka šo aģenta signālu fiksējis 2. nodaļas darbinieks Steponas Bernotas – mūslaikos uzņēmējs, kurš ilgāku laiku bija saistīts ar tranzītbiznesu, viņš bija akciju sabiedrības "Baltijas tranzīta serviss" valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis.

Kā zināms, saskaņā ar likumu, 2018. gada decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" 2019. un 2020. gadā ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz 2019. gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.
2018. gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no 2019. gada maija sākuma.

Tags

"Maisi vaļā" Jaņa Rozentāla mākslas vidusskola Lasāmgabali Latvijas Mākslas akadēmija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form