'Maisi vaļā': datubāzē 22 aģenta 'Nikolajs Pētersons' ziņojumi; Lakučs arvien noliedz apzinātu sadarbību ar VDK
Foto: DELFI

“Unikāls gadījums,” tā lietu par Normunda Lakuča sadarbību ar bijušās PSRS Valsts drošības komiteju sauc kādreizējais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte. Šis ir vienīgais gadījums, kad aģenta kartīte tā dēvētajos čekas maisos nav atrodama, bet aģenta apzināta un slepena sadarbošanās ar VDK tiesā apstiprināta, pamatojoties uz to, ka aģentu identificējuši ziņojumos minētie cietušie. Neraugoties uz to, ka Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru kādreizējā premjera Guntara Krasta bijušais biznesa partneris atzīts par VDK aģentu “Nikolajs Pētersons” spēkā atstājusi Augstākā tiesa, Lakučs vēl arvien turpina uzstāt, ka nav apzināti un slepeni sadarbojies ar VDK. Šo versiju viņš uzturēja spēkā arī šā gada martā notikušajā intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu”.
Intervija notika nedēļā, kad Latvijā Covid-19 dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija, tādēļ tās publiskošana tika atlikta.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā aģenta "Nikolajs Pētersons" ziņojumos minēto cilvēku skaitu un ilgstošo tiesvedību lietā par sadarbības fakta konstatēšanu, šajā rakstā aprakstīti Reabilitācijas un specdienestu prokuratūras centieni tiesā pierādīt, ka "Nikolajs Pētersons" ir Normunds Lakučs, kā arī viņa paša centieni pierādīt pretējo. Šīs nedēļas gaitā atsevišķā publikācijā, kas papildināta ar nemontētiem videofragmentiem no intervijas, kuros Lakučs komentē konkrētas epizodes, "Delfi" aprakstīs "Nikolaja Pētersona" ziņojumus par nacionāli noskaņotiem jauniešiem 80. gados. Trešajā publikācijā vēstīsim par aģenta "Nikolajs Pētersons" lomu VDK aktivitātēs pret tolaik jauno mācītāju Ēriku Jēkabsonu, kas vēlāk kļuva pazīstams kā politiķis, kā arī publicēsim pilnu martā notikušās intervijas ierakstu.

Bijušās VDK elektroniskajā datu bāzē "Delta" atrodami vairāk nekā 20 aģenta "Nikolajs Pētersons" ziņojumi. Aģenta kartīte nav saglabājusies, taču viņa identitāte un personiskās lietas numurs "19078" ir fiksēts VDK izslēgtās aģentūras reģistrācijas žurnālā. Attiecīgais ieraksts datēts ar 1989. gada 18. februāri. Savukārt VDK aģentu reģistrācijas žurnālā ieraksts par aģenta "Nikolaja Pētersona" reģistrāciju izdarīts 1981. gada 20. janvārī. Žurnālā norādīts, ka aģentu savervējis Juris Sproģis no VDK 5. daļas 7. nodaļas. Lakučs intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda pārliecību, ka šie ieraksti vēl nepierāda viņa sadarbošanās faktu.


Bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte, kuram "Delfi TV ar Jāni Domburu" lūdza komentēt, cik ticami ir Lakuča izklāstītie apsvērumi, skaidro: "Reģistrācijas žurnālā par dokumentu – reģistrācijas kartītes, darba lietas un personīgās lietas vāki un veidlapas – saņemšanu parasti parakstījās struktūrvienības slepenās lietvedības lietvedis vai darbinieks, kuram šāda funkcijas bija uzdota, nevis operatīvais darbinieks. Tāpēc Jura Sproģa paraksta žurnālā nav. Var salīdzināt, piemēram, kādā laika posmā 5.daļā reģistrēto aģentu ierakstus un konstatēt, ka paraksti par dokumentu saņemšanu ir vienādi, kaut gan norādītie vervētāji dažādi. Tas pats attiecas uz citām VDK daļām, par ko viegli var pārliecināties LNA publicētajos digitālajos dokumentos."

Savukārt komentējot Lakuča versiju, ka izslēgto aģentu reģistrācijas žurnālā ieraksts, kurš apliecina aģenta "Nikolajs Pētersons" identitāti varētu būt ierakstīts vēlāk, jo žurnāls "nav noslēgts", Zālīte uzsver: " Tiesa, tas žurnāls nav pabeigts, jo 80.gadu beigās mainījās slepenās lietvedības noteikumi. Šim žurnālam bija jābūt uz Krieviju izvesto dokumentu kolekcijā un reģistrācija jāturpina tur. Ja ir runa par ierakstu arhīva lietu žurnāla 90.lapā, tad tajā nav atzīmes par darba lietu iznīcināšanu, bet tās ir atrodamas aģentūras reģistrācijas žurnālu 46.sējuma 84.lapā."

Bijušie līdzgaitnieki publisko aizdomas

Lakučs,1980. gados kādu laiku ieņēma vadošu amatu Latvijas PSR Komjaunatnes komitejas Sagādes daļā, taču, saskaņā ar laikabiedru liecībām, paralēli nodarbojies ar tolaik neatļauto video biznesu.1990. gados viņš pievērsās komercdarbībai. Viņa biznesa partneri SIA "R.A.N.G.", kas nodarbojās ar muitas procedūrām, bija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vadošie politiķi Guntars Krasts un Roberts Zīle. Deviņdesmito gadu nogalē tolaik par "tēvzemiešu" pelēko kardinālu dēvētais Lakučs iemantoja ietekmīga cilvēka reputāciju, kļūstot par "Latvijas Gāzes", "Ventspils naftas" un Privatizācijas aģentūras padomes locekli, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes locekli. Vēlāk Lakučs tika arī pie "Latvenergo" valsts pilnvarnieka amata.

Tieši Lakuča nonākšana ietekmīgos amatos pamudināja viņa kādreizējos līdzgaitniekus no 1970. gadu beigās VDK redzeslokā nonākušās nacionāli noskaņotu jauniešu organizācijas "Zīle" publiski paziņot par savām aizdomām par Lakuča saistību ar VDK. Bijušais "Zīles" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Vanags ar lūgumu konstatēt Lakuča sadarbību ar VDK vispirms vērsās prokuratūrā. Pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs pierādījumu trūkuma dēļ atteicās ierosināt krimināllietu, Vanags vērsās tiesā ar prasību atlīdzināt 1000 latu (ap 1400 eiro) lielus zaudējumus, kas viņam nodarīti tamdēļ, ka Lakučs nodevis savus domubiedrus no "Zīles".

Tajā pašā laikā pats Lakučs vērsās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūrā ar lūgumu ierosināt pārbaudes lietu par savu iespējamo sadarbību ar VDK. Uz interviju "Delfi TV ar Jāni Domburu" Lakučs ieradās ar vairākām 2000. un 2001. gadā izsniegtām arhīva, Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras un TSCD izsniegtām izziņām, kurās apliecināts, ka dienestu rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu viņa sadarbību ar VDK.

Bijušais TSDC vadītājs Zālīte, jautāts, kādēļ 2001. gada februārī izsniegtajā izziņā norādīts, ka TSDC rīcībā nav VDK dokumentu uz Lakuča vārda, kas saturētu ziņas par viņa sadarbību ar VDK, atzīst: "Izziņu Lakučam 2001.gadā TSDC izsniedza tāpēc, ka nebija kartīšu vai citu dokumentu, pēc kuriem varētu viennozīmīgi identificēt konkrētu personu. Teorētiski varējām izsniegt izziņu "dokumentu nav, bet ir ieraksts uz kāda Normunda Lakuča vārda". Skatoties retrospektīvā, tā arī vajadzēja izdarīt."

Krasts arvien vēl šaubās

Pārbaudes lietu par Lakuča sadarbības fakta konstatēšanu Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra sāka 2001. gada 12. martā. Tad arī prokurors Kārlis Kudreņickis, izskatot pārbaudes lietas materiālus, secināja, ka laika posmā no 1981. līdz 1990. gadam Lakučs ir bijis VDK aģents ar segvārdu "Nikolajs Pētersons", un ka viņš regulāri sniedzis VDK informāciju par citām personām. Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra lietas materiālus nosūtīja Jūrmalas tiesai.

Bijušais "Zīles" līderis Dzintars Kļava, kurš Lakuču pazīst jau kopš skolas gadiem, atminas: "Jūrmalas tiesā liecināt mūs iekšā sauca pa vienam, pie tam arī tiesas sekretāre mūs apsauca, lai mēs tur savā starpā nesarunājamies, lai gan mēs tur uz liecinieku sola pārstāvējām pilnīgi dažādas frontes."

Kā liecinieks Lakuča lietā pirmās instances tiesā uzstājās arī bijušais Ministru prezidents Guntars Krasts (tolaik - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK"). Lakučs intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uzstāja, ka Krasta liecība pirmās instances tiesā bijusi viņam labvēlīga. Otrajā instancē politiķis liecināt vairs nav aicināts. "Tas ir interpretācijas jautājums," lūgts komentēt apgalvojumu par Lakučam labvēlīgu liecību, portālam "Delfi" tagad saka Krasts. Teju pirms divdesmit gadiem notikušo tiesas sēdi Jūrmalā viņš gan vairs īsti labi neatminas.

"Es daudz par to esmu domājis, vai Lakučs bija "Nikolajs Pētersons", vai nebija. Šaubas man ir vēl arvien. Lakučs zināja krietni vairāk nekā "Nikolajs Pētersons", jo mūsu sarunas par to režīmu bija daudz skarbākā valodā. Viņš zināja daudz daudz vairāk nekā man VDK pēc tam prasīja. Ja viņi būtu zinājuši visu, man laikam būtu "jāsēž"," spriež bijušais valdības vadītājs Krasts.

Jūrmalas tiesa 2001. gada 21. novembrī nosprieda, ka Lakučs nav apzināti slepeni sadarbojies ar VDK un nav bijis tās informators. Prokurors Kudreņickis šo spriedumu pārsūdzēja.

Bijušie VDK virsnieki liecina par labu Lakučam

Gan pirmajā, gan otrajā instancē lieta tika skatīta slēgtās sēdēs, taču no Rīgas apgabaltiesas sprieduma, kuru "Delfi TV ar Jāni Domburu" nodeva Lakučs, izriet, ka bijušie VDK virsnieki Juris Sproģis (kurš, saskaņā ar aģentu reģistrācijas žurnālā fiksēto ir bijis "Nikolaja Pētersona" savervētājs) un Guntis Indriksons tiesā liecinājuši, ka viņiem nekas nav zināms par aģentu "Nikolajs Pētersons". Šīs liecības tiesu nav pārliecinājušas.

Indriksons tiesā arī apgalvojis, ka "Nikolajs Pētersons" ir kādas informācijas apkopošanas lietas kodētais nosaukums. Šādu versiju arvien uztur arī pats Lakučs, kurš gan intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" nenoliedza, ka savulaik regulāri ticies ar VDK virsnieku Indriksonu dažādās kafejnīcās un allaž tikai mutiski atbildējis uz dažādiem viņa jautājumiem.

Savukārt bijušais TSCD darbinieks Voldemārs Kārlis Markuss otrās instances tiesā liecinājis, ka viņš kopā ar bijušo "Zīles" līderi Dzintaru Kļavu izpētījis visus aģentu ziņojumu datubāzē esošos ziņojumus par Kļavu, iztaujājis Kļavu par katru tajās minēto notikumu un, izanalizējot izdrukas, "viennozīmīgi secinājis", ka aģents "Nikolajs Pētersons" ir tieši Lakučs.

Rīgas apgabaltiesa 2006. gada 13. februāra spriedumā atzina, ka Lakučs ir apzināti un slepeni sadarbojies ar VDK. Lakučs apšauba, vai tiesa bijusi objektīva. Viens no argumentiem – tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, tiesnese Žaneta Vēvere, skatot kāda cita aģenta sadarbības lietu, pierādījumus vērtējusi atšķirīgi. Tiesnese no komentāriem atteicās.

Lakuča advokāts otrās instances spriedumu pārsūdzēja, kā vienu no argumentiem minot to, ka Rīgas apgabaltiesas spriedumā vispār nav vērtēts tas, ka Lakučs ir bijis cietušais speciālā, proti, likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē. Proti, uz viņa vārda vēl 1979. gada 4. janvārī sastādīta alfabētiskās uzskaites kartīte ar segvārdu "Rodeo" saistībā ar operatīvās pārbaudes lietas ieviešanu. Arhīva izziņa gan liecina, ka lieta izbeigta jau divas nedēļas vēlāk, proti, 1979. gada 17. janvārī.

Augstākās Tiesas Krimināllietu departaments, kas Lakuča sadarbības lietu skatīja kasācijas instancē, 2006. gada 25. maijā atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu. "Ar iegūtajiem, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem apelācijas instances tiesa ir pamatojusi pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamību, to, ka N.Lakučs bija VDK aģents, apzināti sadarbojās ar VDK, slepeni sniedza informāciju par citām personām. Saskaņā ar speciālā likuma 4. pantu, viena un tā pati persona var būt bijusi gan cietušais, gan VDK informators," norādīts Augstākās tiesas paziņojumā.

Nākamajā "Delfi" publikācijā, kas veltīta aģenta "Nikolajs Pētersons" darbībai, pievērsīsimies aģenta ziņojumiem par cilvēkiem, kas pauduši padomju varai naidīgus uzskatus, kā arī šo cilvēku liecībām par saviem kontaktiem ar Lakuču.

Kā zināms, saskaņā ar likumu, 2018. gada decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.


Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.


Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".


"Delfi" 2019. gadā ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.


"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.


Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.


Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.


Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz 2019. gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.
2018. gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no 2019. gada maija sākuma.

Tags

"Maisi vaļā"
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form