'Maisi vaļā': Gombergs 'Sputņikā' rakstījis atskaites, bet neesot zinājis, ka kļuvis par aģentu 'Judžins'
Foto: F64/DELFI

Uzņēmējs Jevgēņijs Gombergs ir viens no aptuveni 300 Latvijas iedzīvotājiem, kuru sadarbību ar LPSR Valsts drošības komiteju (VDK) tiesa nav pierādījusi. Gombergs, kurš padomju laikā brīvprātīgi strādāja par gidu un darbojās ar ārzemju tūristu grupām, nenoliedz, ka Latvijas komjaunatnes starptautiskajam jaunatnes tūrisma birojam "Sputņik" ir iesniedzis atskaites, tomēr, kā noskaidrojās tiesvedībā, par VDK aģentu viņš kļuvis, pašam to nezinot.

Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētā aģenta kartīte liecina, ka aģents ar segvārdu "Judžins" savervēts 1976. gada 19. oktobrī. Aģentu vervējis VDK darbinieks Tereško, kurš bijis VDK 2. daļas 2. nodaļas darbinieks. VDK 2. daļas galvenais uzdevums bija pretizlūkošanas darbs, lai aizsargātu PSRS un federācijas subjektus pret ārvalstu specdienestu izlūkošanas un kaitniecisko darbību. 2. nodaļa nodarbojās ar ārzemnieku uzraudzību, norāda VDK pētnieks Indulis Zālīte. Aģenta kartīti parakstījis toreizējais 2. daļas priekšnieks Bruno Šteinbriks.

Saskaņā ar VDK kartīti savervētais "Judžins" ir 1952. gadā dzimušais Jevgēņijs Gombergs, kurš ir Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta jaunākais līdzstrādnieks. Viņa personiskās lietas numurs ir "16723". Šis pats aģenta segvārds un personiskās lietas numurs parādās trijos VDK pretizlūkošanas elektroniskās datubāzes "Delta Latvija" ("Delta") ziņojumu atreferējumos.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Ārzemniece interesējas par elektroniskajām skaitļošanas mašīnām


Pirmais ziņojums datēts ar 1983. gada jūliju. Kāda ASV pilsone, krievu valodas apguves kursu klausītāja Ļeņingradā, viesojoties Rīgā ASV studentu grupas sastāvā, kontaktējoties ar aģentu, kurš strādāja Zinātņu akadēmijas Elektroniskās un skaitļošanas tehnikas institūtā, izrādīja pastiprinātu interesi par skaitļošanas tehnikas attīstību PSRS. Viņa esot lūgusi aģentu "palīdzēt viņai apmeklēt kādu skaitļošanas centru, turklāt izturējās uzbāzīgi, centās nostiprināt kontaktus ar aģentu", teikts ziņojumā.

Tā paša gada augustā aģents "Judžins" kā tūristu grupas gids viesojies Maskavā, kur atkal saticis iepriekš minēto ASV pilsoni. Viņa turpināja uzdot jau iepriekš dzirdētos jautājumus, kā arī interesējās par aģenta biogrāfiju un izrādīja interesi par kontakta nostiprināšanu un attīstību.

Otrs datubāzē "Delta" atrodamais aģenta "Judžins" ziņojums, kas rakstīts 1984. gadā, sastāv no divām daļām. Pirmajā stāstīts par ASV tūristu grupu, kas pirms viesošanās PSRS instruēta pretpadomju garā. Otrajā daļā stāstīts, ka šīs tūristu grupas vadītājs Rīgā "pastaigas laikā jautāja aģentam, ar kādiem datoriem un kādām operētājsistēmām mēs strādājam. Uzdeva jautājumus, kā mēs ārzemēs pērkam ESM [elektroniskās skaitļošanas mašīnas]". ASV pilsonis pastāvīgi esot demonstrējis labvēlību un atsaucību, kā arī pozitīvu attieksmi pret padomju īstenību.

Trešais ziņojums rakstīts 1988. gada oktobrī. ASV pilsonis Ellshauss aģentam "Judžins" nosūtīja vēstuli, kurā piedāvāja atsūtīt viņam izsaukumu braucienam uz ASV. "Ārzemnieks vēstulē norāda, ka kontaktējās ar kādu ekskursiju vadītāju no Rīgas, kurš zina, kā "raustīt aiz aukliņām" attiecībā par braucieniem uz ārzemēm," lasāms ziņojuma atreferējumā. Vēstules autors aicina aģentu ierasties Ēri universitātē un nolasīt vairākas lekcijas.

Tiesa nav vērtējusi ziņojumu atreferējumus

Sarunā ar portālu "Delfi" Jevgēņijs Gombergs uzsvēra, ka 1999. gadā tiesa ir atzinusi, ka viņš nav apzināti sadarbojies ar VDK. To, ka viņš tiek turēts aizdomās par sadarbību ar VDK, Gombergs uzzinājis, kad 1999. gadā vēlējies kļūt par Latvijas pilsoni un iesniedzis pieteikumu naturalizācijai.

Kā liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais Rīgas Ziemeļu rajona tiesas 1999. gada 16. decembra spriedums, tiesas ieskatā Gombergs nav apzināti slepeni sadarbojies ar VDK un nav bijis arī VDK informators. Spriedumā teikts, ka tiesas rīcībā ir bijusi Gomberga aģenta kartīte, bet "bijušās LPSR VDK datubāzes rīcībā nav aģenta J. Gomberga personīgā lieta, nav ziņojumi vai citi viņa darbību raksturojošie materiāli". No sprieduma noprotams, ka tiesas rīcībā nav bijuši VDK datubāzē "Delta" atrodamie trīs aģenta "Judžins" ziņojumu atreferējumi.

Bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) vadītājs Indulis Zālīte norādīja, ka ziņojumu atreferējumu tiesas rīcībā nav bijis, iespējams, divu iemeslu dēļ: vai nu tiesa nav pieprasījusi šos ziņojumus, vai arī TSDC, gatavojot materiālus tiesai, tos nav atradis, jo 1999. gadā datubāzes "Delta" materiālos uzvārdus un segvārdus varēja meklēt tikai manuāli, pārskatot visus ziņojumu atreferējumus.

Tiesas sēdē Gombergs stāstījis, ka paralēli mācībām Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā strādājis par ārzemju tūristu grupu gidu jaunatnes tūrisma birojā "Sputņiks". Tas esot bijis sabiedrisks darbs, par kuru viņš nekādu atlīdzību nav saņēmis. "Saskaņā ar birojā "Sputņiks" pastāvošajiem noteikumiem 3 dienu laikā pēc tūristu grupu pavadīšanas bija jānodod biroja vadībai atskaite, kurā tika atspoguļots darbs ar konkrēto tūristu grupu. Viņš šīs prasības ir ievērojis un atskaites nodevis savlaicīgi," rakstīts tiesas spriedumā.

Vervētājs gribējis lielāku algu

1976. gadā ar Gombergu ticies kāds cilvēks, kurš iepazīstoties sevi dēvējis par VDK darbinieku Valēriju Tereško. Viņš interesējies par tūristiem, kurus Gombergs bija aprakstījis kādā atskaitē. "Sarunas laikā V. Tereško nav izteicis piedāvājumu sadarboties ar VDK vai sniegt papildu ziņas par kādu konkrētu faktu, cilvēku," norādīts spriedumā. Gombergs portālam "Delfi" norādīja, ka, strādājot "Sputņikā", vairākas reizes nācies atskaitīties 1. daļas kuratoriem, no kuriem neviens nav ar sevi iepazīstinājis. Tomēr bija noprotams, ka šie cilvēki strādāja VDK. Jautājumi, kurus viņi uzdeva, bijuši par Gomberga rakstītajām atskaitēm, un kuratori nav lūguši ziņot par lietām, kas nav saistītas ar "Sputņika" tūristu grupām. Savukārt aģenta kartītē minētais segvārds "Judžin" acīmredzot radies, pārveidojot Jevgēņija Gomberga vārdu, kuru viņš angliski rakstīja kā "Eugen".

Tiesas sēdē kā liecinieks pratināts arī bijušais VDK darbinieks Valērijs Tereško, kurš aģenta "Judžins" kartītē norādīts kā vervētājs. Tiesā viņš stāstījis, ka "Sputņika" gidu sniegtās atskaites izmantojis kā informācijas avotu, jo tās viņam bijušas brīvi pieejamas. Aģenta "Judžins" kartīti viņš esot aizpildījis tikai tāpēc, lai izpildītu aģentu vervēšanas plānu, no kā bija atkarīga viņa darba alga. Jevgēņija Gomberga datus viņš uzzinājis "Sputņika" sniegtajās atskaitēs, un faktiski aģenta vervēšana nav notikusi. "Pats J. Gombergs par viņa iekļaušanu aģentu tīklā netika informēts, un viņš kā aģents nekad nav ticis izmantots," spriedumā citēts Valērijs Tereško.

Tiesas sprieduma noslēgumā norādīts, ka pirmstiesas pārbaudes gaitā nebija iespējams savākt pierādījumus, kas apstiprinātu Gomberga apzinātu slepenu sadarbību ar VDK.

Atceras ziņojumā minētos notikumus

VDK datubāzē "Delta" atrodamos aģenta "Judžins" ziņojumus Gombergs iepriekš nebija redzējis un pirmoreiz ar tiem iepazinās ar portāla "Delfi" starpniecību. Divos ziņojumu atreferējumos aprakstītos notikumus viņš atceras un norāda, ka ziņojumi, iespējams, tapuši, kādam pārrakstot viņa atskaites. Ceturtdien pēc raksta publikācijas Gombergs sarunā ar "Delfi" atsauca savu iepriekš intervijā pausto viedokli, un solīja, ka atsevišķā publikācijā izklāstīs savu skatījumu uz notikušo.

Uzņēmējs Jevgēņijs Gombergs ir lielākais SIA "Teikas nami" īpašnieks (97,07%), kā arī SIA "B221" līdzīpašnieks (75%) un uzņēmuma "Kuratorija" līdzīpašnieks (25%). Gombergam pieder dažādi nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā, bet plašāku uzmanību viņš savulaik izpelnījās, atjaunojot dažādus Krievijas impērijas laika pieminekļus – Pēterim I, karavadonim Barklajam de Tolli un bijušajam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form