"Tas bija kaut kas ļoti neparasts – ka Minsteres latviešu centrā ir kāds mākslinieks no Latvijas," 1978. gada vasarā Vācijā notikušo tikšanos ar izcilo latviešu gobelēnistu Rūdolfu Heimrātu atminas Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. LPSR VDK aģents "Heino" vēlāk gan par šo tikšanos sniedzis atskaiti savam čekas kuratoram. Gan Levita, gan vairāku citu avotu stāstītais ļauj secināt, ka "Heino" un Heimrāts, visdrīzāk, bijusi viena un tā pati persona.

No datubāzē "Delta Latvija" atrodamajām ziņām par Egilu Levitu "Heino" ziņojuma atreferējums ir vissenākais – ziņojums datēts ar 1978. gada augustu, aģenta personīgās lietas numurs ir 13970. Viņš darbojies LPSR VDK 2. daļas, kura nodarbojās ar pretizlūkošanu, labā. Kaut "Heino" kartīte pērn decembrī publiskotajos čekas maisos nav atrodama, par viņu veikts ieraksts LPSR VDK aģentūras reģistrācijas žurnālā. No šī ieraksta izriet, ka aģents savervēts 1970. gadā, bet sadarbību pārtraucis 1991. gada aprīlī. Ailēs par lietu arhivēšanu un iznīcināšanu minēta kā personīgā, tā darba lieta, taču spiedogā par to iznīcināšanu trūkst akta numura un datuma.

"Delfi" publicē "Delta Latvija" atrodamo aģenta "Heino" ziņojuma atreferējumu, kurā minēts Levits, tā tulkojumu latviešu valodā, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", kā arī "Heino" ierakstu LPSR VDK aģentūras reģistrācijas žurnālā.

Tikšanās ar "apstiprinātiem" ASV un VFR aģentiem

Ar 1978. gada 7. augustu datētajā aģenta "Heino" ziņojuma atreferējumā uzskaitīts, ar kādiem latviešu emigrantiem viņš kontaktējies privāta brauciena laikā uz Minsteri Rietumvācijā, kur ieradies kopā ar sievu. Uzskaitījumā bez Levita, kurš nodēvēts vienkārši par "emigrantu organizāciju aktīvistu", minēta arī virkne citu tālaika vadošu trimdas inteliģences pārstāvju, kurus čeka turklāt turējusi aizdomās par darbošanos citu valstu specdienestu labā. Piemēram, vēsturnieks Ādolfs Šilde nodēvēts par VFR specdienestu aģentu, bet trimdas latviešu Dziesmu svētku rīkotājs Arturs Cipulis – par "apstiprinātu ASV specdienestu aģentu".

Levits intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja, ka šo tikšanos ar iespējamo aģentu "Heino" atceras, jo tolaik, 1978. gadā, reti kurš cilvēks tāpat vien varēja izbraukt no Latvijas, vēl jo vairāk uz latviešu emigrantu centru Minsteri, turklāt vēl kopā ar sievu. "Tas bija kaut kas ļoti neparasts – ka Minsteres latviešu centrā ir kāds mākslinieks no Latvijas, bija tikšanās ar viņu. Viņš acīmredzot bija fiksējis visus, kas tur piedalījās," atminas Levits. Viņš spriež, ka visas pazīmes liecina – aģents "Heino" bijis izcilais latviešu gobelēnists, Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas izveidotājs un vadītājs Rūdolfs Heimrāts.

Ziņojuma atreferējumā iekļautās norādes par trimdinieku darbību citu valstu specdienestu labā Levits gan noraida kā padomju propagandas sastāvdaļu: "Amerikas, Vācijas, Zviedrijas vai kādiem citiem specdienestiem diez vai bija pārāk liela interese par latviešu trimdas organizācijām."

Līdzīgu nostāju sarunā ar portālu "Delfi" pauda arī "Heino" ziņojumā minētā Rasma Cipule: "Tas pilnīgi droši ir tikai čekas izgudrojums. Ne manam vīram Arturam, ne arī, piemēram, [ziņojumā kā ASV specdienesta aģentei minētajai – red.] Irēnei Dzenei nekad nav bijis nekādas saskares ar VFR vai ASV drošības dienestiem. Tāpēc esmu droša, ka tā tas ir arī ar pārējiem ziņojumā pieminētajiem cilvēkiem. Tas tika iestāstīts arī cilvēkiem, kuri kaut kādā sakarībā devās uz šīm valstīm, tā brīdinot viņus ar šiem cilvēkiem nesatikties."

"Dzersim par to, lai Dievs svētī Latviju"

Iespējamā aģenta "Heino" viesošanos Vācijā Cipule atceras ļoti labi. 1978. gada vasarā Cipuļu ģimene saņēmusi negaidītu zvanu no kāda baltvācieša, kurš teicis, ka pie viņa ciemojas radinieks no LPSR ar sievu, kurš ļoti vēlētos Cipuļus satikt. Tobrīd pie viņiem jau viesojies žurnālists Alberts Eglītis, un viņi uzaicinājuši uz kopīgām vakariņām arī ģimenes draugus Irēni un Ati Dzeņus. "Neatceros, vai tajā vakarā klāt bija arī Egils [Levits – red.], bet tas ir iespējams, jo viņš tobrīd studēja Hamburgā un bija mums labi pazīstams," atminas Cipule.

Kopējās vakariņas sākušās mazliet neveiklā gaisotnē – cilvēki sēdējuši ap galdu un klusējuši. "Tad pēkšņi Heimrāta kundze pacēla glāzi un teica – dzersim, lai Dievs svēti Latviju! Tas mūs atraisīja. Tad bija dzīva un interesanta saruna, viņš bija paņēmis līdzi diapozitīvus un stāstīja, ka Latvijā ir problēmas ar kodēm, kas sakož gobelēnus. Sarunas bija sirsnīgas, viņš īpaši daudz neinteresējās par to, kas pie mums notiek, bet tik atklāti stāstīja par situāciju Latvijā, ka negribas ticēt, ka bija ziņotājs," atzīst Cipule.

Beigu beigās Cipuļi viesiem piesolījuši, ka dabūs viņiem īpašu industriālo līdzekli pret kodēm, ar ko apstrādāt gobelēnus, ko nodos viņam, kad drīzumā Heimrāts pavadīs Latvijas baletu uz Kopenhāgenu. Brauciens uz Kopenhāgenu Heimrātam gan gājis secen, tādēļ līdzekli uz Latviju nogādāt izdevies tikai pēc vairākiem gadiem – kā kurjers izmantots Raimonds Pauls. "Vēlāk dabūjām zināt, ka Heimrāts smagi slimojot. Toreiz vēl baidījāmies, vai ir dabūts zināt, ka viņš pie mums bija, un tāpēc nav palaists ar baletu," stāsta Cipule.

"Es sliecos uz to, ka Heimrāts bija ziņotājs, bet nekas ļauns nevienam ar ziņošanu netika nodarīts," viņa rezumē.

Gobelēns par 1000 kronām

Datubāzē "Delta Latvija" pieejamos aģenta "Heino" ziņojumu atreferējumos pārsvarā vienkārši uzskaitīti tie cilvēki, ar kuriem "Heino" ticies savu ārzemju braucienu laikā, apspriestā detaļās neieslīgstot. Mazliet vairāk izvērsts gan ir dokuments par to, kā "Heino" pavadījis LPSR lietišķās mākslas izstādi, kas 1974. gada decembrī notikusi Padomju kultūras dienu ietvaros Stokholmā. Šajā ziņojumā uzskaitīti 16 trimdas aktīvisti, ar kuriem "Heino" saticies, norādot, ka vienam no viņiem – māksliniekam Imantam Zilbertam – aģents par 1000 kronām pārdevis arī kādu gobelēnu. Ziņojumā teikts, ka Zilberts centies viņu apstrādāt "pretpadomju garā", aizplīvurotā veidā pat piedāvājot palikt uz dzīvi Zviedrijā. Vēlāk "Heino" uzaicināts uz pasākumu Zilberta dzīvoklī kopā ar citiem trimdas inteliģences pārstāvjiem. "Minētās personas sarunā ar avotu interesējās par: radošās inteliģences situāciju LPSR, viņu uzskatiem, viņu daiļrades iespējām; konkrēti kuri no vecākās paaudzes māksliniekiem strādā Mākslas akadēmijā, kādi ir viņu dzīves un daiļrades apstākļi; uzstājīgi pierādīja Latvijā it kā esošo "rusifikāciju"," aprakstīts ziņojumā.

"Delfi" publicē arī šī aģenta "Heino" ziņojuma atreferējumu, kāds tas pieejams datubāzē "Delta Latvija", kā arī tā tulkojumu latviešu valodā, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek".

Lielākā daļa šajā ziņojumā minēto personu jau mirušas. No tiem, ar kuriem portālam "Delfi" izdevās sazināties, visplašāko atmiņu stāstu sniedza Māra Soikāne-Trapāne. "Tai ziemā Stokholmā bija Lietišķās mākslas eksponātu izstāde – un izstādes oficiālais pavadonis bija šis man visai labi pazīstamais gobelēnists. Viņš bija viens no daudzajiem okupētās Latvijas māksliniekiem, kas bija ciemojušies pie mana tēva mākslinieka Jura Soikāna Vācijā. Bet Stokholmā satiku viņu tikai pavisam īsi un ne ziņojumā pieminētajās vakariņās! Bet, kas man lika domāt, ka te tomēr varētu būt kāds sakars, ir fakts, ka ziņojumā ir minēts, ka "Heino" Zilbertam pārdevis gobelēnu par 1000 kronām! (..) Atcerējos no vienas tikšanās ar Heimrātu savu vecāku mājās, ka viņš pieminēja, ka parasti savos braucienos uz Rietumiem paņem līdzi kādu nelielu gobelēnu, jo to viegli varot pārdot kādiem vietējiem latviešiem, lai iegūtu drusku valūtas un nopirktu kādas krāsas un dzijas, un tā tālāk."

Soikāne-Trapāne atminas, ka ap šo laiku Stokholmas piepilsētā notikusi arī kāda plaša "suareja" pie turīgā mākslas kolekcionāra Mārtiņa Lasmaņa. Tajā Lasmanis lepojies, ka viņa kolekcijā tagad būšot arī Heimrāta gobelēns. Pati savām acīm šo gobelēnu viņa gan redzējusi nav, tādēļ nezina, vai tas varētu būt tas pats, ko no "Heino" iegādājies Zilberts.

Heimrāts miris 1992. gadā. Viņa dēls portālam "Delfi" norādīja, ka neko par tēva iespējamo sadarbību ar čeku nezina – šādi jautājumi ģimenē neesot apspriesti.

Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" šogad ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Egils Levits Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form