'Maisi vaļā': Kādēļ pāvests Jānis Pāvils II neatbrauca uz PSRS? Čekas aģenti ziņo par Vatikānu
Foto: DELFI

"Viņš vienmēr pieņēma, ka tiek izsekots, bet, iespējams, būtu bijis pārsteigts, ka tajā ir iesaistīti Latvijas Katoļu baznīcas pārstāvji," tā par sava tēva, trimdas latgaliešu vēsturnieka Leonarda Latkovska vizītēm Latvijā "Delfi" stāsta viņa meita. Latkovskis 1987. gadā viesojoties Rīgā ar vietējās baznīcas vadību apspriedis iespēju, ka PSRS varētu viesoties pāvests Jānis Pāvils II. Pieejamie LPSR Valsts Drošības Komitejas (VDK) datubāzes "Delta Latvija" dokumenti rada pamatu spriest par čekas īstenotu aktīvu ziņu vākšanu gan par priesteriem Latvijā, gan par Romas pāvesta nodomiem, apkopojot ziņas par latviešu vizītēm Vatikānā. "Delta" failos atrodams, piemēram, atreferējums par kardināla Julijana Vaivoda sarunu ar Jāni Pāvilu II, kā arī ziņas, kuru avoti saskaņā ar čekas aģentu kartotēku jeb čekas maisiem bijuši augsta līmeņa katoļu baznīcas Latvijā pārstāvji – Vilhelms Ņukšs, Jānis Cakuls, Zigfrīds Naglis. Tomēr, to cik uzticamas šīs atskaites bija, ļauj apšaubīt liecinieku atmiņas.

Šomēnes sērijas "Maisi vaļā" ietvaros vairākās publikācijās "Delfi" aplūko Romas katoļu baznīcas Latvijā saiknes ar VDK. Par kardināla Jāņa Pujata un čekas pretrunīgajām attiecībām jau vēstīts, bet tuvākajās dienās gaidāms raksts par VDK un priesteru sadursmēm un sadarbību dažādās draudzēs Latvijā, kā arī pašreizējās baznīcas vadības komentārs par tālaika rīcību. Šajā publikācijā "Delfi" pievēršas Vatikāna kontaktiem ar Latvijas priesteriem aiz "dzelzs priekškara" un čekas centieniem to kontrolēt.

Pāvesta vizīte par godu Krievzemes kristīšanai

Datubāzē "Delta Latvija" saglabāts pa vienam ziņojuma atreferējumam no aģentiem "Romualds" un "Ontons", kas abi attiecas uz vienu un to pašu notikumu – trimdas latgaliešu vēsturnieka Leonarda Latkovska juniora vizīti Rīgā 1987. gada janvārī.

"Romualda" ziņojuma atreferējumā īsi uzskaitīti katoļu baznīcas kūrijas locekļi, ar kuriem Latkovskis ticies, kā arī pieminēts, ka ceļojumā viņu pavadījusi māsa, kura "kā ticīgs cilvēks apmeklēja baznīcu". Daudz izvērstākas ziņas sniedzis "Ontons". Viņš vēstījis, ka arī pats Latkovskis katru rītu apmeklē dievkalpojumu Svētā Jēkaba katedrālē, uzskaitījis cilvēkus, ar kuriem viesis ticies, un aprakstījis pretpadomju literatūru, kuru viņš tiem nodevis. Interesantākais no uzskaitījuma šķiet kādas sarunas ar bīskapu Jāni Cakulu atstāsts: "[Latkovskis – red.] interesējās par iespēju, ka Romas pāvests varētu apmeklēt Padomju Savienību Krievzemes kristīšanas tūkstošgades svinību laikā."

Šī tūkstošgade tika atzīmēta 1988. gada 1. septembrī, bet pāvesta vizīte tā arī nenotika. "Delfi" no Romas Katoliskās Baznīca Latvijā pārstāvjiem centās noskaidrot, cik izvērsti šie plāni bijuši un kādēļ vizīte nenotika, bet konkrētu atbildi tā arī nesaņēma. Jāpiebilst, ka konkrēti Latvijā pāvests Jānis Pāvils II ieradās tikai 1993. gadā jau pēc PSRS sabrukuma.

'Maisi vaļā': Kādēļ pāvests Jānis Pāvils II neatbrauca uz PSRS? Čekas aģenti ziņo par Vatikānu
Foto: AFP/Scanpix/LETA, 1993.

Pats Latkovskis miris 2015. gadā. Viņa meita Alīsija Hamiltone "Delfi" norādīja, ka tēvs studentu grupas uz Krieviju un Latviju vedis katru gadu. "Viņš vienmēr pieņēma, ka tiek izsekots, bet, iespējams, būtu bijis pārsteigts, ka tajā ir iesaistīti Latvijas Katoļu baznīcas pārstāvji," atzina Hamiltone. Tomēr detalizētāk par šo tēva ceļojumu viņa nebija informēta. Savukārt, kura no Latkovska sešām māsām viņu pavadīja šajā ceļojumā noskaidrot neizdevās, jo neviena no viņām komentārus sniegt nevēlējās.

Aģenta "Romualds" ar personīgās lietas numuru 13854 kartītē lasāms 1970. gada 26. jūnijā savervētā Cēsu un Siguldas katoļu draudžu priestera Zigfrīda Nagļa vārds. Kartītē norādīts, ka Naglis savervēts darbam LPSR VDK 5. daļas 3. nodaļas labā. Saskaņā ar LNA mājaslapā publicēto struktūrshēmu, 5. daļa cīnījās pret ideoloģisko diversiju, bet tās 3. nodaļas uzmanības lokā bija pretpadomju organizācijas un bijušie politieslodzītie. Latkovska vizītes laikā Naglis ieņēma katoļu baznīcas Rīgas metropolijas kūrijas kanclera amatu.

Savukārt aģenta "Ontons" ar personīgās lietas numuru 20079 kartītē lasāms 1984. gada 10. augustā savervētā Latvijas Romas katoļu baznīcas apustuliskā administratora palīga Jāņa Cakula vārds. Kartītē norādīts, ka Cakuls līdzīgi kā liela daļa citu reliģisko darbinieku savervēts darbam LPSR VDK 5. daļas 4. nodaļas labā, kura uzraudzīja tieši reliģiskās organziācijas.

Jāpiebilst, ka VDK aģentūras reģistrācijas žurnāli paver mazliet savādāku ainu – persona ar šādu lietas numuru un segvārdu "Zvaigzne" savervēta jau 1982. gadā, bet 1984. gadā segvārds mainīts uz "Ontons". Aģenta "Zvaigzne" kartīte nav publicēta, bet aģenta "Ontons" kartītes otrajā pusē ir atzīme, kas datēta jau ar 1982.gadu.


Naglis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas amatu Rīgā atstājis, kļūstot par Lielvārdes draudzes prāvestu un 1997. gadā devies pensijā. Viņš miris 2002. gadā. Savukārt Cakuls augstus amatus baznīcā turpinājis ieņemt līdz 1993. gadam. Vēlāk viņš sarakstījis vairākas vēstures grāmatas par katoļticību Latvijā un kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru. Šobrīd viņš ir pensijā, bet baznīcas vadība noraidīja "Delfi" lūgumu sazināties ar Cakulu, atteikumu pamatojot ar viņa veselības stāvokli.

"Ignat" atstāsta tikai nesvarīgo


Savukārt aģenta "Ignat" ziņojums ļauj ielūkoties čekas centienos noskaidrot Vatikānā notiekošo. "Ignat" kartītē lasāms 1966. gada 24. februārī savervētā Svētās Magadalēnas draudzes vikāra, vēlāk bīskapa Vilhelma Ņukša vārds.


Šis aģents čekai vēstījis par 1986. gada ziemā notikušu LPSR priesteru grupas vizīti Vatikānā. Tās laikā viņš runājies ar "Radio Brīvā Eiropa" līdzstrādnieku Valdi Labinski, kurš "interesējās par "Brīvās Eiropas" radio pārraižu dzirdamību republikas teritorijā, lūdza padomu par radio raidījumu satura uzlabošanu, sūdzējās par to, ka Rīgā darbojas stipri radio pārraižu slāpētāji un trūkst materiālu, lai aizpildītu pusstundu ilgu pārraidi" rakstīts "Ignat" ziņojuma atreferējumā.

Labinskis "Delfi" apstiprināja, ka šāda saruna ar Ņukšu notikusi: "Bija decembris un Romā ļoti karsti. Ja pareizi atceros, satiku visus četrus tur ieradušos garīdzniekus: kardinālu Julijanu Vaivodu, bīskapu Jāni Cakulu, prāvestu Oļģertu Dalecki, un Vilhelmu Ņukšu, bet īsti izrunāties iznāca tikai ar pēdējo. Visi pārējie bija it kā aizņemti un nerunīgi un šķiet Ņukšs saņēma uzdevumu no savas priekšniecības kontaktēties ar mani, un viņš to darīja bez kompleksiem."

Ar Ņukšu Labinskis ticies vairākkārt. Ilgākā saruna bijusi vairāku stundu pastaigas laikā pa pilsētu, atkārtoti nomainot kafejnīcas. Abi runājuši gan par politisko situāciju pasaulē, gan ziņojumā minēto "Radio Brīvā Eiropa" uztveramību. "Runājām par traucētājiem lielajās pilsētās, atzīmējot, ka laukos dzirdamība ir daudz labāka," atminas Labinskis.

Tikmēr, piemēram, par kontrabandas ceļiem, kā trimdā izdotā latgaliešu un katoļu literatūra nonāk LPSR, spriests neesot. "Saruna bija izklaidējoši interesanta, tomēr informatīvais ieguvums bija niecīgs – izņemot, ka varēja iepazīties ar cilvēku, kuram tika prognozēta karjera Katoļu baznīcā padomju apstākļos. Tā vismaz mēs trimdā spriedām," skaidro Labinskis.

Kaut arī Labinskis tolaik radio darbojies ar pseidonīmu "Kazemirs Strods", fakts, ka čekai viņa identitāte bija zināma, nepārsteidz. "Redakcijā jau citu latgaliski runājošu darbinieku nebija. Vispār radio "Brīvā Eiropa" darbinieki lietoja pseidonīmus ne tik daudz, lai maskētos, bet lai pēc iespējas mazāk sagādātu nepatikšanas saviem tuviniekiem Latvijā. Protams, attiecībā uz ārštata darbiniekiem tas bija citādāk, jo daļa patiesi vēlējās slēpt savu darbību, kaut vai tādēļ, ka devās vai gribēja doties ceļojumos uz okupēto Latviju. Mums štata darbiniekiem Latvija bija tik un tā slēgta," viņš skaidro.

Arī fakts, ka Ņukšs atradies čekas maisos Labinskim neesot pārsteigums. "Trimdā mums bija zināmi trīs katoļu priesteri, kuriem esot it kā ciešs kontakts ar čeku, un viņš bija to starpā. Tagad visi trīs jau mūžībā. Tomēr mums bija arī skaidrs, ka visām redzamām personībām – un katoļu priesteri bija visi tādi – jārēķinās, ka runāšana iznāks ar čeku. Rezultātā, esi ziņotājs vai neesi, kaut kas jau būs jāpastāsta. Tādēļ arī nepārsteidza, ka Romā trīs pārējie garīdznieki no manis faktiski izvairījās, rezultātā viņiem vēlāk Rīgā nebūtu bijis ko stāstīt, izņemot, ka kāds jauns trimdas latvietis mēģinājis ar viņiem kontaktēties. Tikšanās laikā ar prāvestu Ņukšu es no vienas puses viņam negribēju neko tādu stāstīt, kas viņam varētu radīt problēmas to vēlāk neatklājot, bet no otras puses cerēju, ka viņš iegūto informāciju tomēr filtrēs par sliktu varas orgāniem," atminas Labinskis.

Viņš uzskata, ka tā tas arī noticis – "Ignat" ziņojumā sarunas saturs atspoguļots "filtrēti un daļēji maldinoši". "Ja prāvests Ņukšs mūsu sarunu daudz precīzāk būtu atstāstījis savai garīgai priekšniecībai, tad viņš būtu manās acīs ne tikai slikts čekas aģents, bet gandrīz vai labs dubultaģents," rezumē Labinskis.

Arī Trapāns saredz dubultaģentu

"Ignat" ziņojuma noslēgumā pieminēts, ka tās pašas tēmas, par ko runājis ar Labinski, aģents apspriedis arī ar citu "Radio Brīvā Eiropa" pārstāvi Jāni Trapānu. Trapāns "Delfi" gan norādīja, ka viņa sarunā ar Ņukšu par "Radio Brīvā Eiropa" gandrīz nekas neesot minēts. "Par Latvijas katoliskās baznīcas darbību un vajadzībām Ņukšs man stāstīja daudz. Viņa teikto vēlāk vērtēja katoliskās baznīcas pārstāji un organizācijas Eiropā un Amerikā. Informācija esot bijusi patiesa un derīga," norāda Trapāns.

Viņš arī piebilst – "Radio Brīvā Eiropa" bija iekļuvuši jeb iefiltrēti daudzi Padomju Savienības un Austrumeiropas valstu slepenie aģenti, krievu valodas redakcijā pat seši. Līdz ar to par Labinska sarunu ar Ņukšu čekai būtu zināms tik un tā.

"Ir aģenti un dubultaģenti. Var jau būt, ka tāds bija Ņukšs. Piegādājot informāciju VDK, ne pārāk svarīgu, viņš veica uzdevumus katoliskās baznīcas uzdevumā. Tā dēvētie dubultaģenti tādā veidā rīkojas. Kas bija Ņukšs? Kardināla aģents? Ziņotājs? To varētu secināt no citiem "Ignat" ziņojumiem, ja tādi atrodami," prāto Trapāns.

Jāpiebilst, ka Ņukšs Latvijas katoļu baznīcā kāpa pa hierarhijas kāpnēm, 1987. gadā kļūstot par Akcitānas titulārbīskapu un Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapu. 1993. gadā Romā pēc tikšanās ar pāvestu Jāni Pāvilu II Ņukšs diabēta problēmu dēļ nonāca slimnīcā un dažas dienas vēlāk mira.

Kardinālu Vaivodu čeka uzskata par "žurku"

Čekisti ievākuši ziņas arī par daudz augstāka līmeņa kontaktiem starp Latvijas un Vatikāna katoļiem - datubāzē "Delta Latvija" atrodama atskaite par 1978. gadā notikušu tolaik vēl bīskapa amatu ieņemošā Julijana Vaivoda sarunu ar Romas pāvestu Jāni Pāvilu II. Sarunā pāvests interesējies, piemēram, par to, kāda Latvijas baznīcai nepieciešama materiālā palīdzība, bet tās centrālā tēma, acīmredzot, bijis kāds padomju varas represēts garīdznieks. "[Pāvests interesējās par] no bīskapa pienākumiem atstādinātā Kazimira Duļbinska stāvokli un ko Vaivods darījis viņa tiesību atjaunošanai. Pēc atbildes pāvests lika saprast, ka ar tādu Duļbinska stāvokli nav mierā un, acīmredzot, centīsies rīkoties pats, izmantojot savas pilnvaras," teikts dokumentā.

Tā dēvētajos čekas maisos atrodama arī aģenta "Omega" kartīte – tajā izlasāms Vaivoda uzvārds. Tomēr čekas dokumenti par viņu ir pretrunīgi. Vaivods jau pirms padomju okupācijas sākuma bija kļuvis par bīskapa vietas izpildītāju Liepājā. Kaut viņa aģenta kartītē norādīts, ka aģents "Omega" savervēts jau 1948. gadā, VDK aģentūras žurnālos šis aģents reģistrēts tikai 1962. gada decembrī. Aptuveni mēnesi iepriekš, 1962. gada novembrī Rīgas metropolijas vadītājs Julijans Začests, kuram LPSR valdība liedza pildīt amatu, bija nozīmējis Vaivodu par savu ģenerālvikāru, faktisko metropolijas pārvaldītāju savā vietā. Dažus gadus vēlāk Vaivods Vatikānā tika iecelts par bīskapu, bet 1983. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu iecēla par kardinālu. "Omega" ziņojumi datubāzē "Delta" saglabājušies nav, bet aģenta personīgā lieta arhīvam nodota 1990. gada aprīlī, dažas nedēļas pirms kardināla nāves.

Svarīgi piebilst, ka atskaite par Vaivoda un pāvesta sarunu nav aģenta "Omega" ziņojuma atreferējums, bet gan VDK virsnieka rakstīta izziņa par šo tikšanos. VDK Pretizlūkošanas vārdnīcā skaidrots, ka šādas izziņas tapa divos gadījumos – pirmkārt, ja aģents informāciju kādu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt rakstiskā formā – tādā gadījumā rakstiskam aģenta ziņojumam bija jātop vēlāk. Un, otrkārt, ja VDK virsnieks lēma, ka ir lietderīgi lieki nepievērst aģenta uzmanību faktam, ka informācija čekai šķitusi svarīga.

Vēsturniece Inese Runce, kura pētījusi Vaivoda dienasgrāmatu un runājusi ar tā laika notikumu aculieciniekiem skaidro: "Katoļu garīdznieku, kuri attiecībā pret čeku "spēlēja dubultspēli" nebija daudz, bet, ja tādi vispār bija, Vaivods ir viens no viņiem. Padomju institūciju izpratne par Vaivodu bija tāda, ka viņu slepeni apsaukāja par "žurku". Pretēji tam, ko atceras parastie cilvēki, padomju institūcijām Vaivods likās ļoti nesimpātiska personība, viņam neuzticējās, visai bieži uz dažādiem braucieniem viņam sūtīja līdzi citus "stukačus", lai tie viņu pieskatītu. Vaivods tika uzskatīts par neprognozējamu un varai bīstamu cilvēku. Tas, ka Vaivods nevienam neuzticas, parādās arī viņa dienasgrāmatā."

Jāpiebilst, ka veidojot šo publikāciju "Delfi" vērsās pēc komentāra arī pie Vatikāna vēstnieka jeb apustuliskā nuncija Latvijā arhibīskapa Petara Rajiča, tomēr atbildes līdz šim nav saņemtas.

Savukārt par padomju varas iestāžu represētā bīskapa Kazimira Duļbinska likteni "Delfi" vairāk vēstīs nākamajā publikācijā.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" šogad ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Jānis Pāvils II
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form