1988. gada rudenī viesojoties Latvijā, Egils Levits apzinājies, ka LPSR VDK jeb čeka viņu izseko un novēro, tomēr tolaik viņš neesot varējis iztēloties, ka starp ziņotājiem varētu būt arī viņa tuvākie sarunbiedri, Latvijas Tautas frontes (LTF) aktīvisti, – tā Latvijas Valsts prezidents atzina intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu". Par Levita braucienu uz Siguldu 1988. gada rudenī čekai ziņojis aģents "Karmen". Prezidents pieļauj, ka aiz šī segvārda varētu slēpties kāds no tā laika sarunbiedriem, viens no viņiem pieļauj citu versiju, bet konkrētāk aģentu identificēt pagaidām nav izdevies.

Kā iepriekš jau klāstīts, Levits datubāzes "Delta Latvija" dokumentos minēts vairākkārt, atreferējot ziņojumus laikā no 1978. līdz 1988. gadam.

Ziņojuma, kas datēts ar 1988. gada decembri, avots ir aģents "Karmen" ar personīgās lietas numuru 22942. Viņš darbojies LPSR VDK 3. daļas, kas nodarbojusies ar pretizlūkošanu iekšlietu sistēmā, labā. Datubāzes dokumentos kā atbildīgais VDK operatīvais darbinieks minēts 3. daļas virsnieks Šabanovs. Taču "Karmen" kartīte nav atrodama pērn decembrī publiskotajos čekas maisos, par viņu nav arī ierakstu Latvijas Nacionālā arhīva publiskotajos VDK aģentūras reģistrācijas žurnālos – tie apraujas ar aģentu "Martin", kura lietas numurs ir 22935 un kurš reģistrēts 1987. gada janvārī. No tā var secināt, ka aģents "Karmen" savervēts īsi pēc tam. Datubāzē "Delta Latvija" ir atrodami vairāki aģenta "Karmen" ziņojumu atreferējumi.

"Delfi" publicē čekas savākto Levita dosjē, kurā, sadalot trīs daļās, iekļauts arī "Karmen" ziņojuma atreferējums, kā arī šī dosjē tulkojumu latviešu valodā, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek".

Grūtups dāvanā piesauc Latvijas neatkarību

Ja aģentu "Heino" un "Artist" ziņojumos Levits bijis tikai viens starp daudziem, par ko sniegtas ziņas, tad aģenta "Karmen" ziņojums veltīts galvenokārt tieši viņam. Tajā vēstīts par to, kā Levits 1988. gada novembrī viesojies Siguldā, kur ticies ar LTF vietējās nodaļas domes locekļiem – advokātu Andri Grūtupu, Siguldas tiesas priekšsēdētāju Valdemāru Šubrovski un Siguldas kultūras nama direktoru Māri Namnieku. "VFR Bundestāga Juridiskās nodaļas konsultants E. Levits, aktīvs ELJA (Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība – red.) funkcionārs, kurš šā gada 15.–21. novembrī uzturējās republikā kā individuālais tūrists, sarunā ar advokātu A. Grūtupu interesējās par juristu biedrību, kas pašlaik veidojas Latvijā, par latviešu emigrantu iespējām būt pārstāvētiem tajā," vēstīts "Karmen" ziņojuma atreferējumā.

Levits intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka šāda saruna tik tiešām notikusi, jo viņš interesējies par šo biedrību un ticies arī ar tās vadību. Brauciena uz Siguldu laikā notikušas vairākas sarunas un tikšanās, kurās piedalījušies gan ziņojumā minētie, gan arī vietējās milicijas priekšnieka vietnieks un tautfrontietis Ivars Redisons. Visspilgtākās atmiņas saistoties ar viesošanos Grūtupa mājās, piedaloties arī advokāta dzīvesbiedrei. Namatēvs todien viesim uzdāvinājis 1913. gadā izdoto Leona Petražicka grāmatas "Psiholoģiskā tiesību teorija" tulkojumu ar zīmīgu ierakstu: "Egilam Levitam īsi pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas, 1988. gada 17. novembrī."

Levits uzsvēra, ka tolaik apzinājies, ka tiek izsekots un novērots, tomēr, runājot ar ziņojumā minētajiem cilvēkiem, LTF aktīvistiem, neesot varējis iedomāties, ka kāds no viņiem varētu būt čekas ziņotājs. "Šobrīd man ir ļoti grūti pateikt. Acīmredzot viens no klātesošajiem bija rakstījis šo ziņojumu," atzina Levits.

Šubrovskis: "Likās svarīgi, ka mūs ievēro"

Kā zināms, advokāts Grūtups miris 2014. gadā. "Delfi" aptaujāja gan pārējās ziņojumā pieminētās personas, gan tās, kuras bija klāt, bet netika pieminētas. Izvērstāko atmiņu stāstu sniedza Šubrovskis, kurš tolaik bija ne tikai Siguldas tiesas priekšsēdētājs, bet arī LTF nodaļas vadītājs. Tikšanos ar Levitu organizējis Grūtups, un tā notikusi turpat Siguldas tiesas telpās. "Es, Grūtups, Namnieks kopā ar Levitu izstaigājām nelielo Siguldas tiesu, es klāstīju, cik mēs labi strādājām ar LPSR likumiem, Levits, atceros, klausījās un smaidīja, nedaudz skārām tiesu varas neatkarības tēmu. (..) Atceros iepazīšanos un pirmos iespaidus, valoda nomierinoša, ar nelielu rietumniecisku akcentu, tā man likās. Manuprāt, salīdzinot ar to dienu, Levits vizuāli nav īpaši mainījies, ja nu kļuvis nedaudz "blondāks"," bijušais tiesnesis dalās atmiņās.

Stingras dienaskārtības šai sanāksmei nav bijis. "Nolēmām, ka runāsim, tad jau redzēs. Zinājām, ka Levits ir jurists, strādā Bundestāgā, Vācijas Federatīvajā Republikā. Man tas bija pagodinoši, tas bija pirmais Rietumu augstas raudzes jurists, ar ko man bija iespēja kontaktēties nepastarpināti. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es atceros šo tikšanos," norāda Šubrovskis.

Pēc ekskursijas viņi iemalkojuši arī kafiju un sprieduši gan par LTF, gan Latvijas juristu aktivitātēm, bet Levits stāstījis par to, kā LTF aktivitātēm seko līdzi Rietumos. "Atceros to tādēļ, ka tolaik tas man likās svarīgi un kaut kādā mērā nomierināja, ka mūs ievēro, ka mēs neesam gluži vieni un aizmirsti," skaidro Šubrovskis.

Levita viesošanās nekādā veidā neesot slēpta. "Tolaik man bija "tikai" 45 gadi, pārējie vēl jaunāki, mēs jutāmies visai pārdroši un neslēpāmies, bija Atmoda," norāda Šubrovskis.

Runājot par to, kas varētu būt bijis "Karmen", Šubrovskis atzīst – vadot Siguldas tiesu, viņš pazinis visus vietējos VDK kuratorus, tomēr aģentu "Karmen" atšifrēt nespējot.

Namnieks vizīti neatceras, Redisons: "Neesmu ne rakstījis, ne stāstījis"

Bijušais Siguldas kultūras nama vadītājs Namnieks portālam "Delfi" norādīja, ka tikšanos ar Levitu neatminoties. Ar abiem pārējiem "Karmen" ziņojumā pieminētajiem kungiem viņš kontaktējies tikai LTF ietvaros un čekas interesi par sevi nekad neesot izjutis.

Mazrunīgs bija arī Redisons, e-pastā portālam "Delfi" norādot, ka kopš ziņojumā aprakstītajiem notikumiem pagājuši jau 30 gadi. Viņš atzina, ka bijis klāt Levita viesošanās laikā Grūtupa mājā Inčukalnā, un pieļāva, ka tās laikā pārrunāta arī Juristu biedrības tapšana, kas gan notikusi mēnesi vēlāk – 1988. gada 17. decembrī.

"Zinu droši, ka es neesmu nekam un ne par vienu kaut ko rakstījis un stāstījis par šo tikšanos. Man grūti iedomāties, ka kāds no tiem, kas bija aicināti advokāta Grūtupa mājās, būtu izpaudis runāto citiem," raksta Redisons.

Redisons portālam "Delfi" arī atsūtīja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra 1997. gadā izsniegtu uzziņu, ka centra rīcībā nav dokumentu, kas liecinātu, ka viņš varētu būt bijis VDK informators. "Kas ir aģents "Karmen", man nav versiju," viņš konstatē.

Darbu iekšlietu sistēmā Redisons pameta 1989. gadā, kad tika ievēlēts Siguldas pašvaldībā.

Arī Brigita Grūtupa portālam "Delfi" norādīja, ka Levita viesošanos savās mājās neatminas. Viņa gan atzina, ka tolaik pie Grūtupiem viesojušies daudzi Latvijā populāri cilvēki, tādēļ, iespējams, šis gadījums vienkārši izkritis no prāta.

Vai tā bija noklausīšanās?

Par to, kā VDK varēja uzzināt par Levita vizīti un tās gaitā pārrunāto, Šubrovskim viennozīmīga skaidrojuma nav, taču viņš pieļauj, ka Siguldas tiesu nama telpās varēja būt noklausīšanās ierīces.

Līdzīgu versiju par tikšanos pie Grūtupa izsaka Redisons: "Pieļauju, ka VDK dienestiem ir bijis jāatskaitās, ka tie kontrolē situāciju Latvijā un spēj izsekot bundestāga konsultanta uzturēšanos 15.–.21. novembrī 1988. gadā, tāpēc izgatavots ieraksts."

Tomēr jānorāda, ka versiju par noklausīšanās ierīcēm liek apšaubīt fakts, ka datubāzē "Delta Latvija" gadījumos, kad ziņu avots ir ārējā noklausīšanās vai izsekošana, tas tā arī norādīts, savukārt konkrēti aģenti piesaukti tad, ja ziņu avots bijis konkrēts cilvēks, ziņojumu atšifrējumos saīsinājumā pieminot atsauci uz aģentūras ziņojumu (agenturnoje soobšeņije – krievu val.) ar konkrētu numuru. Tas redzams arī "Karmen" ziņojuma gadījumā.

Attiecībā uz iespējamo aģenta identitāti būtiski arī norādīt, ka saskaņā ar LPSR VDK iekšējo nolikumu tiesu darbiniekus vervēt par ziņotājiem un iekļaut aģentūrā čekai bija aizliegts.

Citos aģenta "Karmen" ziņojumu atreferējumos, kas atrodami "Delta Latvija", vēstīts par latviešu juristu aktivitātēm ārzemēs, kā arī par kādas LTF domes sēdes norisi.

Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" šogad ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Egils Levits Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form