'Maisi vaļā': LU prorektors apgalvo, ka nav aģents 'Skridla'; sola tiesāties
Foto: LETA / DELFI

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodami divi aģenta ar segvārdu "Skridla" ziņojumi. Pērn decembrī publicētajā VDK aģentu kartotēkā redzamā Latvijas Universitātes (LU) eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas prorektora Valda Segliņa aģenta kartīte liecina, ka "Skridla" ir viņa segvārds. Lai gan ziņojumos ietverto tēmu loks skar arī ģeoloģiju – jomu, kurā Segliņš ilgstoši darbojas, – viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, prorektors apgalvo, ka ne ar konkrēto kartīti, ne ar ziņojumiem viņam neesot nekāda sakara. Vienlaikus, noliedzot sadarbību ar LPSR VDK, viņš atzīst, ka profesionālās darbības sakarā sadarbojies ar PSRS VDK struktūrām.

Vienā no diviem "Deltā" iekļautajiem aģenta "Skridla" ziņojumiem ir drukas kļūda un aģents nosaukts par "Skridnu". Secinājumu, ka notikusi kļūda, ļauj izdarīt fakts, ka ziņojumā minētais aģenta personas lietas numurs sakrīt gan ar otru ziņojumu, gan ar Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā publicēto aģenta kartīti.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

'Nekaunīgie zēni' pirmajā daļā

Pirmais datubāzē "Delta" atrodamais aģenta "Skridla" ziņojuma atreferējums, kas datēts ar 1984. gadu, vēsta par ģeologu Viktoru Grāvīti, kurš bijis nacionālistiski noskaņots, reklamējis Latvijas buržuāziskā laika izdevumus, kā arī izplatījis buržuāziski nacionālu noskaņojumu kolēģu vidū. Tāpat viņš savas nacionālistiskās idejas izplatījis, strādājot ar bērniem jauno ģeologu pulciņos. Pēc aģenta vārdiem, Grāvītis esot paziņojis, ka visi valdības lēmumi ir "priekš kaķiem, lai viņi lasa un ievēro". Ģeologs esot lasījis un dzirdējis dažādu vadoņu – Ulmaņa, Staļina, Hruščova – runas, un to visu būtība bijusi viena: "Apmuļķot tautu. Jo tā ir dumjāka, jo vieglāk vadīt valsti!" Grāvītis arīdzan priecājies par ikvienu valsts neveiksmi. Ziņojuma nobeigumā minēts, ka viņš ticies ar ārzemniekiem, kam seko piebilde – "diezin vai viņiem stāsta par mūsu valsts sasniegumiem".

Segliņš norāda, ka Grāvīti pazinis ļoti labi: "Viņš bija tas, kas mani ģeoloģijā vispār ievilka." Tagadējais LU prorektors arī atminas, ka 1984. gadā, ar kuru datēts arī aģenta "Skridla" ziņojums, bija uzaicināts par vērtētāju Grāvīša rīkotajā ģeologu nometnē skolēniem. Tā notika vasarā, bet dažus mēnešus vēlāk viņu izsaukuši uz Ģeoloģijas pārvaldes pirmo daļu, jo ienākušas sūdzības par notikumiem konkrētajā nometnē – esot naktī skaļi uzvedušies, bērniem dotas kartes, kas bija slepenas, un veikti citi pārkāpumi. Segliņš sarunā "Delfi TV ar Jāni Domburu" detalizēti izklāsta šo tikšanos, taču norāda, ka cilvēki, kuri viņu iztaujāja, nav ne nosaukuši savu vārdu, ne paskaidrojuši, kādu iestādi pārstāv. LU prorektors noliedz, ka būtu teicis jebko, kas rakstīts iepriekšminētajā ziņojumā. Grāvīša vārdu sarunā viņš pieminējis ir, bet tikai tādēļ, lai sniegtu visiem jau tā labi zināmo informāciju – kurš ir nometnes rīkotājs.

Segliņš atklāj, ka saruna ar "zēniem", kā viņš pats dēvē šīs personas, tālāk ievirzījusies ar "nepieklājīgiem jautājumiem", proti, sākuši iztaujāt par viņa iepriekšējo darbību jeb laiku, kad strādāja zelta raktuvēs Krievijā. Neko par šo savu pagātnes daļu Segliņš gan nav varējis izpaust, jo esot parakstījis dokumentus, kas aizliedz runāt. Turklāt viņa iepriekšējā darbība, kas saistīta ar valsts noslēpumu, paredzēja, ka par jebkuru šādu iztaujāšanu ir jāziņo. Kā tas notika Baltijas kara apgabala štāba ēkā Rīgā, Segliņš izklāsta zemāk atrodamajā video.


Grāvīša, kurš nu jau devies mūžībā, vārds ģeologu vidū nav svešs. "Viņš bijis liels entuziasts," stāsta viens no viņa skolniekiem Oskars Stiebriņš. Rīkojis dažādas nometnes un ekspedīcijas, par ģeoloģiju bērniem stāstījis pulciņos, bet tiem, kuri uz Rīgu nevarēja atbraukt, materiālus sūtīja arī pa pastu. Stiebriņš, kurš savu dzīvi saistījis ar ģeoloģiju, Grāvīti atminas kā ļoti savdabīgu personību ar lielu degsmi. Viņš gan neatceras, vai skolotājam bija raksturīgi nacionālistiski izteicieni, jo kā puika varēja tam arī nepievērst uzmanību.

"Delfi" noskaidroja, ka ziņojumā minētā institūta "Sojuzmorinžgeologija", kurā strādāja Grāvītis, Latvijas struktūrvienība laika gaitā piedzīvojusi vairākas reformas – tagad tā pēctece ir AS "Jūras inženierģeoloģija", kas arī nodarbojas ar ģeoloģisko izpēti. Aicinājumam sarunai par darbu astoņdesmitajos gados neviens no tagadējiem darbiniekiem neatsaucās.

Nebija ne lopkopis, ne aģents

Otrs "Deltā" atrodamais aģenta "Skridla" ziņojums vēsta par 1987. gadā notikušo izstādi "Lopkopība-87", no kuras iznāca kāds ASV pilsonis, kurš tiek turēts aizdomās par sadarbību ar "ienaidnieka specdienestiem". Viņš bija kopā ar vīrieti uzvārdā Gundars un sievieti ar tādu pašu uzvārdu. Visi pēc tam devušies uz čeku veikalu, bet, kad iznākuši ārā, Gundare rokās turēja jaunu apavu kasti.

Arī ar šo ziņojumu Segliņam neesot nekāda sakara, lopkopības nozare viņam bijusi sveša, turklāt kāds cits ar pagātnes darbību saistīts aizliegums nav ļāvis pat tuvoties ārzemniekiem.

To, ka Segliņam ir aģenta kartīte, viņš uzzinājis vēl deviņdesmitajos gados, taču nav devies uz tiesu, lai pierādītu savu nevainīgumu. Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņš atklāj, ka tā rīkojies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tāpēc, ka arī pēc PSRS sabrukuma bija uzticīgs tās drošības iestāžu uzliktajiem aizliegumiem.


Segliņš sarunā atkārtoti apgalvo, ka nav bijis VDK aģents. Viņš saka, ka kādreizējais darbs zelta raktuvēs uzlika pienākumu parakstīt dažādus VDK dokumentus, taču norāda, ka sadarbība bija nevis ar vietējo LPSRS VDK, bet gan ar PSRS VDK.

Portāls "Delfi" Segliņam, tāpat kā citiem uzrunātajiem, piedāvāja trīs iespējas komentēt ziņojuma tekstu – intervijā, rakstiski vai sniedzot savu komentāru "DELFI TV ar Jāni Domburu" studijā. Viņš izvēlējās trešo variantu. Piedāvājam pilnu šīs sarunas ierakstu.



LU rektors Indriķis Muižnieks, lūgts komentēt jautājumu par aģenta "Skridla" ziņojumiem, norāda, ka nevar komentēt konkrēto gadījumu, bet gan situāciju kopumā. Jautājumi par akadēmiskās vides pārstāvju sadarbību ar VDK universitātē regulāri pārrunāti jau kopš 1992. gada. Esot secināts, ka "šajos jautājumos ir jābūt atklātībai un skaidrībai". Proti, LU darbiniekiem, kuru vārds ir atrodams dokumentos, kas norāda uz sadarbību ar VDK, ir jādefinē sava attieksme pret šo faktu. "Var atzīt sadarbību un raksturot tās saturu, kā to attiecībā pret VDK ir izdarījuši, piemēram, profesori Juris Zaķis, Ivars Lācis, Mārcis Auziņš, Leons Taivāns. Gadījumos, ja persona ir pārliecināta, ka nav apzināti slepeni sadarbojusies ar Valsts drošības komiteju, jāvēršas prokuratūrā ar lūgumu ierosināt pārbaudi, kā to darīju es, pēc kā tiesa ir konstatējusi sadarbības neesību.

Katram cilvēkam ir jāizdara sava izvēle, ko darīt ar informāciju, kas potenciāli var mest ēnu uz viņa reputāciju," norāda Muižnieks. Jānorāda, ka "Deltā" nav atrodams neviens aģenta "Juris", kas, kā liecina LNA publicētā kartīte, bija Muižnieka segvārds, ziņojums.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Indriķis Muižnieks Lasāmgabali Latvijas Universitāte Mārcis Auziņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form