'Maisi vaļā': mācītājs Ludviks par safabricēto lietu un VDK iefiltrēšanos: 'Bijām naivi un pārdroši'
Foto: DELFI

"Bijām naivi un pārdroši, nevēloties saskatīt apdraudējumus un informācijas noplūdi no pašu kolēģu vidus," – tā savu un domubiedru tālaika attieksmi tagad raksturo viens no kādreizējiem luterāņu baznīcas reformu kustības "Atdzimšana un atjaunošanās" līderiem mācītājs Māris Ludviks. Viņš atzīst, ka VDK iegūtā informācija bija "daudz plašāka, nekā mēs toreiz varējām iedomāties". Ludviks bija viens no represijām vistiešāk pakļautajiem baznīcas reformu kustības biedriem, kuru astoņdesmitajos gados notiesāja, un vēlāk viņam nācās emigrēt uz Kanādu. Datubāzē "Delta Latvija" atrodami vairāki ziņojumi par Ludviku, bet tagad viņš atzīst, ka čeka centusies savervēt arī viņu pašu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar šo interviju "Delfi TV ar Jāni Domburu" noslēdz publikācijas par luteriskās baznīcas un VDK attiecībām PSRS okupācijas laikā un to sekām, kā arī "Atdzimšanas un atjaunošanās" veidošanos un darbību. Šīs publikācijas aizsāka intervija ar Juri Cālīti, ko iespējams noskatīties šeit, turpinājās ar Jura Rubeņa interviju, kas lasāma šeit, un Modra Plātes interviju, kas lasāma šeit. Māris Ludviks izvēlējās atbildes uz jautājumiem sniegt sarakstes formā.

Ludviks vēl pirms kļūšanas par luterāņu mācītāju bija aktīvs Paula Kļaviņa "Gaismas akcijas" atbalstītājs, kuras ietvaros PSRS dzīvojošie vāca ziņas par represijām pret ticīgajiem un nodeva tās Rietumiem. Jau pastāvošo konfliktu ar padomju varu dēļ luterāņu Teoloģijas seminārā Ludviks mācījās nelegāli, un mācītāja amatā viņu iesvētīja Lietuvas luterāņu bīskaps Jons Kalvans (Jonas Kalvanas). Čekai paklausīgais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Ēriks Mesters Ludvikam gan nepiešķīra draudzi, kurā strādāt, un 1987. gadā Ludviks ieguva padomju varasiestāžu atļauju kopā ar ģimeni izbraukt no PSRS. Viņš pārcēlās uz dzīvi Kanādā, kur kopumā pavadīja astoņus gadus, daļu no šī laika strādādams "Atdzimšanas un atjaunošanās" atbalstītāja Jura Cālīša draudzē Toronto.

Virkne VDK datubāzē atrodamo dokumentu liecina, ka Māris Ludviks, čekas formulējumā – “aktīvs baptists”, bijis starp tiem, kurus izsekoja un par kuriem vāca informāciju jau sen, septiņdesmito gadu otrajā un astoņdesmito gadu pirmajā pusē, tomēr šī dokumentu daļa neietver konkrētu čekas aģentu segvārdus, kas būtu snieguši šīs ziņas. Šīs publikācijas tēmas ietvaros izvērstāk apskatīti astoņdesmito gadu otrās puses ziņojumi, kur minēts Ludvika vārds un konkrēti čekas aģenti, kas par viņu ziņojuši. Jautājumiem, kuri sasaucas ar VDK ievākto informāciju par Ludviku, pievienojam attiecīgos fragmentus no VDK veidotā viņa dosjē, kā arī to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek".

Ciktāl (vai pilnībā), Jūsuprāt, VDK kontrolēja LELB laikā, kad Jūs aizsākāt savas aktivitātes, un vēlāk astoņdesmitajos gados, līdz pat Jūsu emigrācijai? Ko, neskaitot informācijas vākšanu, VDK panāca vai centās panākt, izmantojot aģentus starp mācītājiem un LELB vadībā?

Man gribas domāt, ka pilnībā kontrolēt – tas nebija iespējams. Tomēr, šodien apzinoties tos resursus, kas bija VDK rīcībā, jāsaprot, ka mēs bijām gana naivi un pārdroši, nevēloties saskatīt apdraudējumus un informācijas noplūdi no pašu kolēģu vidus. Skatoties ar šodienas acīm, redzu, ka tā informācija, ko ieguva VDK, bija daudz plašāka, nekā mēs toreiz varējām iedomāties. Informācijas vākšanai un ziņotāju piesaistīšanai bija tālejoša nozīme: šķelt un vājināt LELB, iefiltrēties Baznīcā ārpus Latvijas, kā arī atbrīvoties no nevēlamiem un bīstamiem cilvēkiem, aizliedzot kalpošanas iespējas Latvijā (mans gadījums).

Nozuda ar datoriem


"Delta Latvija" atrodami ziņojumu atšifrējumi par Jūsu dalību žurnāla "Auseklis" izveidē. Ziņojumu avots ir aģents "Pols", kura kartītē ir "Ausekļa" galvenā redaktora disidenta Ivara Žukovska vārds. "Baznīcas vēsturē" Juris Rubenis rakstījis: "Tikai vēlāk noskaidrojās, ka I. Žukovskis bija VDK aģents ar segvārdu "Pols", kurš savu darbību saskaņoja ar VDK un par katru tikšanos ar garīdzniekiem rakstīja ziņojumu." Juris Cālītis saistībā ar "Ausekli" savās atmiņās intervijā Jānim Domburam tagad saka, ka Juris Rubenis jau tolaik esot licis viņam saprast, ka vērtē skeptiski gan Žukovski, gan "Helsinku-86" tālaika vadītāju Juri Vidiņu. Vai Jums tolaik, "Ausekļa" tapšanas laikā, bija aizdomas par Žukovska iespējamu saistību ar VDK, vai arī atceraties, ka tādas izteica Juris Rubenis? Vai Jums ir kādi citi komentāri kontekstā ar VDK (pret)darbību saistībā ar "Ausekli", kustību "Helsinki-86", Vidiņu?

"Ausekļa" tapšanas laikā līdz pat manai izbraukšanai no Latvijas man nebija aizdomu par Žukovska sadarbību ar VDK. Tādas aizdomas nebija arī Jurim Rubenim un pārējiem žurnāla darbiniekiem. Aizdomas radās vēlāk. Tam par iemeslu bija gan Žukovska kavēšanās ar žurnāla izdošanu, gan vēlāk, atgriežoties no Kanādas, nozušana ar trimdas latviešu dāvinātiem datoriem un citu tehniku. Manuprāt, Juris Cālītis atceras sarunas, kas notika vēlāk, kad aizdomas par Žukovski bija jau pamatotas. Kādi citi komentāri par "Ausekli" man nav īpaši palikuši atmiņā, jo vēlākie žurnāla numuri iznāca, kad es biju jau Kanādā.

Ar grupu "Helsinki-86" man (mums) bija sakari, kā arī, protams, pazinu Juri Vidiņu. Nezinu, ko te vēl vajadzētu komentēt.

VDK prasīja "konkrētus pakalpojumus"


Pauļa Kļaviņa grāmatā "Gaismas akcija" (316. lpp.) Jūs savās atmiņās saistībā ar aizturēšanu 1984. gadā rakstījāt: "Tā mani šajā izmisuma brīdī piespieda parakstīt solījumu par ziņošanu." Vai jūs parakstījāt tādu dokumentu, kurā jums tika piemērots arī segvārds, un, ja jā, tad – kāds? Kādā saistībā ar šo parakstīto solījumu bija turpmākā VDK darbinieku saziņa ar Jums – ieslodzījumā un pēc tā, līdz izbraukšanai no Latvijas 1987. gadā?

Toreiz tas bija vienīgi mans paskaidrojums, kurā es šo "solījumu" apstiprināju. Paskaidrojumu neparakstīju ar kaut kādu "segvārdu". Taču par to gan biju pārliecināts, ka nekāds ziņotājs nebūšu. Notikušais deva man laiku, un paldies Dievam un Paulim Kļaviņam, kas šo incidentu ātri un plaši atspoguļoja ārvalstu presē un radio. Tas deva man brīvību uz neilgu laiku. VDK, nevarot mani apsūdzēt, safabricēja krimināllietu, kas rezultējās ar tiesu un ieslodzījumu. Jā, VDK, man vēl esot pirmstiesas apcietinājumā, centās mani "pierunāt" sadarboties, piesolot iespēju mācīties ārzemēs. Tam šoreiz būtu bijuši vajadzīgi "konkrēti pakalpojumi" no manas puses. Tā kā šis "darījums" nenotika, mani notiesāja. Pateicoties daudzu rietumvalstu cilvēku protesta vēstulēm, mani atbrīvoja pirms termiņa. Ieslodzījumā gan ar mani vairs neviens VDK darbinieks nesazinājās. Taču, ja Jums ir šī grāmata, uz kuru atsaucāties, tad neko vairāk un skaidrāk pat tur uzrakstīto nepateikšu.


"Delta Latvija" datubāzē viens VDK ziņojumu atreferējums, kurā minēts arī Jūsu vārds, balstīts uz trīs aģentu –"Jēkaba Zālīša", "Mocarta" un "Arnolda" – ziņojumiem. "Jēkabs Zālītis" saskaņā ar kartotēku bijis Edgars Zinkevičs, pārējo divu aģentu kartītes nav publiskotas. Vai Jums ir kāds komentārs par Edgara Zinkeviča sadarbību ar VDK? Vai Jūs zināt, kas bija aģenti "Mocarts" un "Arnolds"?

Jāatzīstas, ka nevaru atcerēties tādu vārdu kā Edgars Zinkevičs. Arī aģentu vārdus "Mocarts" un "Arnolds" nezinu.

"Delta Latvija" datubāzē viens no VDK ziņojumu atreferējumiem, kurā minēts arī Jūsu vārds, balstīts uz divu aģentu – "Fēliksa" un "Alberta" – ziņojumiem. "Fēlikss" saskaņā ar kartotēku bijis Marijs Kalva, bet "Alberta" kartīte nav publiskota. Vai jums ir kāds komentārs par Marija Kalvas sadarbību ar VDK? Vai jūs zināt, kas bija aģents "Alberts"?


Nepazīstu arī tādu cilvēku kā Marijs Kalva. Iespējams, ja zinātu, kādā sakarā mans vārds ir minēts visos šajos ziņojumos, rastos kāda nojausma. Vienīgais, ko te zinu, ir "Alberts" – Armands Akmentiņš. Neatceros gan, kas man to pateica.

Novēlotā lustrācija


Kā Jūs kopumā vērtējat "čekas maisu" atvēršanu un tās rezultātus – gan sabiedrībā, gan LELB? Ciktāl ir vai nav noticis, vai notiek pašattīrīšanās vai lustrācijas process?

Mans vērtējums diez vai atšķirsies no lielākās daļas sabiedrības vērtējuma par šo procesu. Tas ir NOVĒLOTS! Un neatgriezeniski. Lielākā daļa no tiem, kuru atzīšanās varēja nest lielāku skaidrību notikumos, ir miruši. Cilvēki, kuru vārdi ir "maisos" un kartītēs, noliedz savu sadarbību ar VDK, un otrādi – atzīstas, bet kartīšu nav. Iespējams, vēsturniekiem un pētniekiem ir darbs vēl priekšā. Bet ierindas cilvēkus tas vairs neinteresē. Lustrācijas process ar uz vienas rokas skaitāmiem cilvēkiem nav noticis. Diemžēl. Vai tas būtu bijis vajadzīgs Baznīcā? Noteikti. To varēja un vajadzēja darīt LELB iekšienē. Taču, ja šodien to darītu vēl dzīvi palikušie, tam nebūtu pievienotās vērtības. Paaudzes ir nomainījušās, un šai paaudzei ir sašaurināta izpratne par tā laika situāciju Baznīcā un to, kas bija VDK.

***


Kā zināms, saskaņā ar likumu 2018. gada decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē "https://kgb.arhivi.lv" kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" 2019. un 2020. gadā ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuras ierastus dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz 2019. gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

2018. gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no 2019. gada maija sākuma.

Tags

"Maisi vaļā" Reliģija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form