'Maisi vaļā': 'Mjačikovs' ziņo par 'pēdējo padomju disidentu'; prokuratūra pārbauda Belokoņu
Foto: DELFI

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģents "Mjačikovs" čekistiem atskaitījies par sarunu ar vienu no Atmodas laika aktīvistiem Modri Lujānu, kā rezultātā VDK pret Lujānu ierosinājusi pārbaudes lietu. Valērijs Belokoņs, kura vārds un uzvārds lasāms "Mjačikova" VDK aģenta kartītē, ar preses pārstāves starpniecību portālam "Delfi" norādīja, ka komentārus nesniegs. Jāpiebilst, ka viņa iespējamo sadarbību ar čeku prokuratūra vērtēja jau 2005. gadā, bet pārbaudes rezultāts bija neskaidrs. Tagad prokuratūra atcēlusi tolaik pieņemto lēmumu par lietas izbeigšanu, un pārbaude turpinās.

Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajā LPSR VDK aģentūras alfabētiskajā kartotēkā atrodama kartīte, kurā lasāms vārds un uzvārds Valērijs Belokoņs. Kartītē norādīts, ka aģents ar segvārdu "Mjačikov" savervēts 1987. gada 6. oktobrī. Savukārt VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodams viens aģenta ar segvārdu "Mjačikov" ziņojuma atreferējums, kas datēts ar 1987. gada 4. novembri. Kartītē un ziņojuma atreferējumā sakrīt gan aģenta segvārds "Mjačikov", gan personas lietas numurs "23306".

Portāls "Delfi" publicē ziņojumu, kāds tas krievu valodā pieejams datubāzē "Delta", tā tulkojumu latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Atklāj plānus samierināt aktīvistus


Saskaņā ar aģenta kartīti "Mjačikovs" savervēts sadarbībai ar LPSR VDK 5. daļas 6. nodaļu. LNA mājaslapā iekļautajā struktūrshēmā norādīts, ka 5. daļas uzdevums bijusi "cīņa pret ideoloģisko diversiju", bet tās 6. nodaļa šo uzdevumu veikusi ar "cionismu" saistītās jomās. Vienīgajā datubāzē "Delta" pieejamajā "Mjačikova" ziņojumā gan šis jautājumu loks nav skarts.

Pieejamais ziņojums datēts ar 1987. gada 4. novembri. Tajā atstāstīta "Mjačikova" saruna ar rūpnīcā VEF strādājošo Modri Lujānu. Šī signāla rezultātā VDK pret Lujānu ierosinājusi operatīvo pārbaudes lietu ar koda nosaukumu "Lumpēns", ar iekrāsu "pretpadomju propaganda un aģitācija", lai izmeklētu "revizionistiska rakstura izteikumus".

"Mjačikova" ziņojumā teikts, ka Lujāns viņam pastāstījis par latviešu valodā pašdarbības ceļā izdoto žurnālu "Auseklis". Lujāns "Mjačikovam" esot piedāvājis kļūt par "Ausekļa" korespondentu, skaidrojot, ka krievu tautības autora materiālu parādīšanās neļaus izteikt pārmetumus par "Ausekļa" publikāciju "nacionālistisko raksturu".

Tādā garā Lujāns "Mjačikovam" klāstījis plānus piesaistīt "Ausekļa" autoru kolektīvam arī kādu cilvēku uzvārdā Jegorenko, kurš jau tuvākajā žurnāla izdevumā izvērsti aprakstītu organizācijas "KSAL" darbību. Internetā atrodamie materiāli kā arī laikabiedru atmiņas liek secināt, ka šī persona varētu būt Sergejs Jegorjonoks, kura uzvārda rakstība dažādos avotos atšķiras. Jegorjonoks bijis aktīvists dažādās tā laika organizācijās – ievēlēts Latvija Tautas Frontes pirmajā domē, darbojies Vides aizsardzības klubā, savukārt aiz krieviskā saīsinājuma KSAL varētu slēpties neformālā apvienība "Sociāli aktīvo cilvēku klubs", kurā Jegorjonoks bijis viens no līderiem. Vairāki Jegorjonoka paziņas portālam "Delfi" norādīja, ka šis Atmodas laika aktīvists pirms aptuveni desmit gadiem pārcēlies dzīvot uz Krieviju. Ar viņu pašu sazināties neizdevās.

Tāpat Lujāns "Mjačikovam" esot stāstījis par saviem plāniem satuvināt disidentisko grupu "Helsinki-86" ar Jegorjonoka vadīto Sociāli aktīvo cilvēku klubu.

Belokoņs atturas, Lujāns smejas


Belokoņs uz portāla "Delfi" jautājumiem par šo ziņojumu atbildēja vienā teikumā ar pārstāves starpniecību: "Neskatoties uz publiski izskanējušo informāciju, Valērijs Belokoņs šo tēmu nepārzina un tāpēc šoreiz atturēsies no komentāriem." Atbilde uz atkārtotu piedāvājumu iepazīties ar "Mjačikova" ziņojuma tekstu līdz publikācijas brīdim tā arī netika saņemta.

Tikmēr "Mjačikova" ziņojuma centrālais subjekts Lujāns sākotnēji sarunā ar portālu "Delfi" pauda skepsi, ka ziņojumā aprakstītā saruna varētu būt notikusi. Tomēr pēc iepazīšanās ar ziņojuma tekstu, Lujāns savas domas mainīja: "Ir pilnīgi reāli, ka tāda saruna ir bijusi, ne tikai viena vien, jo viņš bija žurnālists un interesants cilvēks, un arī "afgānis" – dienējis Afganistānā. Kādēļ ziņoja – to es nevaru spriest."

Lujāns atminas, ka 1987. gadā bijis dažādas organizācijas apvienojošās Sabiedrisko klubu padomes sekretārs un tādēļ viņam bijis plašs kontaktu loks starp personām, kuras varēja interesēt čekistus, arī disidentiem no "Helsinki-86": "Es toreiz mēģināju noņemt no Helsinku grupas to, ka viņus taisīja par CIP aģentiem un Dievs zina kādiem grēkāžiem. Es gribēju, lai viņi aktīvāk iesaistās sabiedrisko klubu sistēmā, lai vismaz būtu savstarpējā tiešā informācijas apmaiņa, jo citādāk iznāca, ka visa informācija bija "jāēd" caur toreizējo masu mediju pasniegto."

Lujāns gan uzsver, ka tiešā veidā kādam kļūt par "Ausekļa" korespondentu viņš piedāvāt nevarēja: "Tur drīzāk varētu būt bijusi tāda ideju shēma, ka kāds no viņiem uzraksta – Jegorjonoks vai Belokoņs – un es pēc tam runāju ar "Ausekļa" [redaktoru Ivaru-red.] Žukovski."

Jāpiebilst, ka Žukovska vārds un uzvārds pats atrodams "čekas maisos". Aģenta "Pols" kartītē gan norādīts, ka viņš no čekas informatoru rindām 1980. gadā izslēgts par "dvurušņičestvo" jeb "dubultaģentību". Datubāzē "Delta" ir atrodami vairāki aģenta "Pols" ziņojumi, kas datēti arī pēc 1980. gada. Par tiem vēstīsim turpmākajās publikācijās.

Tikmēr Lujāns atturas nosodīt vai kā citādi vērtēt "Mjačikova" rīcību, ziņojot čekai par viņa aktivitātēm. Vismaz šī ziņojuma gadījumā Lujāns nejūtoties apmelots, jo tajā viņa tā laika viedokļi un darbības esot atspoguļoti korekti. No mūsdienu perspektīvas ziņojums izskatoties pat smieklīgs, bet "tanī laikā diez vai būtu bijis baigi smieklīgi", viņš atzīst. Lujāns uzskata, ka visu valstu specdienesti vāc informāciju, tikai, ja demokrātiskās valstīs tie koncentrējas uz terorisma novēršanu, tad Padomju Savienībā informācijas vākšana par varai nesimpatizējošiem cilvēkiem bijusi "normāla darbība, teorētiski".

VDK vadzis lūza ātri


Runājot par "Mjačikova" ziņojuma rezultātā VDK ierosināto operatīvo pārbaudes lietu pret sevi, Lujāns uzsver, ka tas ir tikai "viens, izrauts mozaīkas gabals": "Es neredzu visu kopainu – cik ir ziņojumi, kurš ir pirmais ziņojums bijis par mani, kad es esmu ticis VDK uzmanības lokā. Ja tas ir pirmais ziņojums, tad, protams, tas ir interesantāk. Ja tas ir kāds piektais par manu slikto uzvedību, vai politisko darbību vai pretošanās kustību, tad tas ir vienkārši viens fakts kopējā plūsmā. Dienesti jau krāj par tevi dosjē, un, kad tas vadzis pēc viņu viedokļa ir uzkrājies, tad tiek veikta darbība. Tāda juridiskā tehnoloģija."

Jāpiebilst, ka datubāzē "Delta" atrodami vairāki čekas aģentu ziņojumi, kuros minēts Lujāns. Tomēr šī datubāze nesatur visus čekas aģentu savulaik rakstītos ziņojumus.

Jebkurā gadījumā VDK vadzis lūza drīz. "Pilnu "kaifu" es izjutu 1988. gadā, kad par to plakātu man mēģināja ielipināt visu, pilnu programmu," atminas Lujāns. Runa ir par krimināllietu par "sevišķi bezkaunīgu huligānismu", kuras dēļ viņš vēlāk atsevišķās publikācijās dēvēts pat par "pēdējo padomju disidentu". Krimināllieta sākās pēc tam, kad aktīvists 14. jūnija protesta akcijā piedalījās ar plakātu, uz kura bija uzraksts "Lāsts tautu slepkavām" un Josifa Staļina, Vjačeslava Molotova un Joahima fon Ribentropa attēli, kā arī uzraksts "Nē kangariem" un Latvijas Komunistiskās partijas vadītāju attēli.

Tiesas prāva pret Lujānu tolaik izraisīja plašu rezonansi, un par spīti padomju prokuratūras un čekistu centieniem viņš tika attaisnots. Kā tolaik rakstīja "Padomju jaunatne" no Augstākās Tiesas ēkas skatītāji Lujānu iznesuši uz rokām. Tomēr arī šīs tiesvedības laikā Lujāns tiešā veidā ar čeku neesot saskāries – uz "Stūra māju" viņš saukts neesot, arī čekists, uzrādot apliecību, viņu uzrunājis nekad nav. Viņaprāt, aiz tiesas procesa stāvējuši galvenokārt padomju funkcionāri, Komunistiskās partijas nomenklatūra, ne pretizlūkošanas dienests.

Prokuratūra atceļ lēmumu un turpina pārbaudīt Belokoņu


Belokoņa iespējamo sadarbību ar VDK savulaik jau vērtēja prokuratūra, bet pārbaude tika izbeigta vēl pirmstiesas stadijā. Tagad prokuratūra šo vairāk nekā desmit gadus seno lēmumu atcēlusi un pārbaudi atsākusi.

LNA interneta vietnē publiskotajā Reabilitācijas un specdienestu lietu prokurores Baibas Bremzes nolēmumā, kas datēts ar 2004. gada 14. martu, norādīts, ka pirmstiesas pārbaude izbeigta pēc paša Belokoņa iesnieguma. Pārbaudes izbeigšanu prokurore pamato ar likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 14. panta 2. punktu.

Tomēr likuma tā laika redakcijā 14. panta 2. punkts neapraksta apstākļus, kādos lieta izbeidzama pēc pārbaudāmā iesnieguma, bet gan tikai vispārīgi raksturo pārbaudes kārtību: "Pārbaude tiek izdarīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" paredzētajām personas tiesību garantijām, un to veic ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors." "Delfi" publicē arī šo prokurores nolēmumu.

"Delfi" vērsās arī pie Belokoņa pārstāvjiem, lūdzot precizēt, kā jāsaprot šis nolēmums un kādēļ viņš lūdzis prokuratūrai šo lietu izbeigt. Tomēr atbildes netika saņemtas.

Tādēļ ar jautājumu, kā pareizi juridiski interpretējams šis lēmums, "Delfi" vērsās arī prokuratūrā. Sākotnēji bez rezultāta – prokurore Bremze amatu ir pametusi, viņas kontaktinformācija nav pieejama, un, kā norādīja prokuratūras pārstāvji, lēmumi, kas vecāki par 2011. gadu nodoti LNA glabāšanā. Savukārt, kad "Delfi" vērsās LNA ar iesniegumu, lūdzot izsniegt Belokoņa pārbaudes lietas materiālus, arhīvs atbildēja, ka "jūs interesējošā lieta patlaban neatrodas arhīvā, jo līdz 2019. gada 2. jūlijam izsniegta tiesībsargājošajai institūcijai".

"Delfi" atkārtoti vērsās prokuratūrā, lūdzot paskaidrot notiekošo un ļaut iepazīties ar lietas materiāliem. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma atbildēja, ka tas šobrīd nav iespējams, jo prokurores Bremzes pieņemtais lēmums atcelts kā nepamatots un pārbaude atsākta. "Lieta ir nosūtīta Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai pārbaudes turpināšanai un likumam atbilstoša lēmuma pieņemšanai. Šāds lēmums pieņemts, jo nav tikusi ievērota kārtība, kas noteikta likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 14. panta 12. daļas 3. punktā," skaidroja prokurore.

Kā noskaidroja "Delfi" minētais neievērotais likuma punkts skan sekojoši: "Noslēguma daļā prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK."

Virsprokurore arī precizēja, ka LNA publiskotajā dokumentā pieļauta pārrakstīšanās kļūda un lieta patiesībā izbeigta 2005. nevis 2004. gada 14. martā.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Valērijs Belokoņs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form