'Maisi vaļā': 'Simants' ziņo par mātes tikšanos un novēroto zinātnieku; Rūmnieks: 'Pasmieties un aizmirst'
Foto: DELFI

PSRS pilsoņa melīgi izdomājumi un ārzemnieka veikta ziņu vākšana par pretpadomju raidstaciju uztveršanu – šādi kvalificēta informācija, kas Valsts drošības komitejas (VDK) elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" atrodama, atsaucoties uz aģenta "Simants" divu ziņojumu atreferējumiem. Aģenta "Simants" kartītē lasāms rakstnieka un literatūrzinātnieka Valda Rūmnieka vārds. Viens no ziņojumos minētajiem ir pārliecināts, ka "Simants" ir Rūmnieka segvārds, bet pats Rūmnieks portālam "Delfi" lakoniski norādīja, ka nevēlas runāt par savu iespējamo saistību ar čeku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2018. gada decembrī pavērtajos "čekas maisos" jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētā aģenta kartīte liecina, ka aģents ar segvārdu "Simants" savervēts 1975. gada 25. jūlijā. Kartītē veiktie ieraksti liecina, ka savervētais ir 1951. gadā dzimušais Rīgas iedzīvotājs Valdis Rūmnieks, kurš vervēšanas brīdī bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks. Vervēšanu veicis VDK 5. daļas 2. nodaļas darbinieks Teibe. Kartīti parakstījis VDK 5. daļas vadītājs Frīdrihs Straube-Strauss. Kā liecina LPSR VDK struktūra, 5. daļa bija paredzēta cīņai pret ideoloģisko diversiju, bet 2. nodaļa – darbam ar akadēmisko inteliģenci un studējošo jaunatni.

Atzīmes aģenta kartītes otrā pusē liecina, ka aģenta darba lieta ir nodota arhīvam un tās 2. sējums ir iznīcināts. Aģenta "Simants" personiskās lietas numurs ir "16075". Šis pats aģenta segvārds un personiskās lietas numurs parādās divos VDK pretizlūkošanas elektroniskās datubāzes "Delta Latvija" ("Delta") ziņojumu atreferējumos.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģentu kartīšu attēlus.

Tūrists no Zviedrijas ciemos pie mātes

Pirmais aģenta "Simants" ziņojums datēts ar 1976. gada 18. augustu. Tajā stāstīts, ka tūrists no Zviedrijas vārdā Elmārs Jūrmala apciemoja aģenta māti, kuru pazina kopš jaunības gadiem. "Sarunā ar aģentu interesējās, vai republikā netiek traucēta radiostaciju "Brīvība" un "Brīvā Eiropa" uztveršana. Aģents atbildēja, ka tiek, bet tādas radiostacijas kā "Amerikas Balss", "BBC" netiek slāpētas. Stāstīja aģentam par Solžeņicina dzīvi ārzemēs, par viņa darbiem, par faktiem no Staļina meitas dzīves. Pēc aģenta domām, to stāstīja ar mērķi noskaidrot aģenta reakciju uz iepriekš teikto," lasāms ziņojumā.

Arhitekts un gleznotājs Elmārs Jūrmala miris Stokholmā 1995. gadā. Kā liecina trimdas preses arhīvs, Jūrmala padomju okupācijas gados vairākkārt ciemojās Latvijā un pēc tam Zviedrijas latviešiem demonstrēja filmu par Rīgā novēroto. Stokholmā dzīvojošais Māris Andrejs Jūrmala, kuram Elmārs bija tēva brālēns, portālam "Delfi" pastāstīja, ka viņš padomju gados ir sarīkojis aptuveni 30 Zviedrijas latviešu ekskursijas uz Latviju un dažās no tām braucis līdz arī Elmārs Jūrmala. Viņš toreiz nav neko minējis, ka dzimtenē būtu bijušas kādas problēmas ar VDK aģentiem, tomēr visi trimdas latvieši nojautuši, ka viņus Latvijā izseko un viesnīcā noklausās.

Laima Rūmniece bija tulkotāja un literāte, iztulkojusi ap 40 grāmatu no krievu, vācu, čehu un slovāku valodas. Mirusi 2001. gadā.

Komunisma un krievu kultūras ekspansijas kritizētājs

Otrs ziņojums rakstīts 1978. gada 22. februārī. Tajā aģents "Simants" atskaitās par sarunu ar Modri Slavu. "Slava sarunā ar avotu paziņoja, ka, viņaprāt, sociāldemokrātu kustība pasaulē ir visstiprākā, bet komunistisko partiju sistēma ar tās dogmatismu tai netiek līdzi. Pozitīvi vērtē "LSDRP ārzemju komitejas" Zviedrijā līdera Bruno Kalniņa darbību, kurš aktīvi vada ārvalstu sociāldemokrātus. Par daudzām lietām mēs zinām ļoti maz, jo informācija mums nav pieejama, īpaši informācija no emigrācijas puses. Ļoti atzinīgi vērtē emigrantu filozofiskos sacerējumus, ir apkopojis aktīva sociāldemokrāta Valda Grēviņa feļetonus. Vienīgais latviešu kultūras attīstības pamats ir folklora, un, ja tas netiks darīts, tad latviešu tauta ir nolemta iznīcībai, jo citā veidā nevar pretoties krievu kultūras ekspansijai," teikts ziņojumā.

Par Modri Slavu "Delta Latvija" atrodams atsevišķs dosjē, kurā iekļauti vairāki ieraksti un dažādu VDK aģentu ziņojumu atreferējumi. Senākais no tiem datēts pat ar 1969. gadu, un tas atspoguļo Mākslas akadēmijas studenta Modra Slavas ierašanos pie dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas, ar kuru apspriestas gan ar literāru saistītas, gan nacionālas tēmas, kā arī Slava piedāvājis Belševicai materiālu palīdzību pretpadomju romāna rakstīšanas laikā.

Vēlākos ierakstos, septiņdesmito gadu otrajā pusē, aprakstīta arī kratīšana pie Slavas mājās, profilaktiskā saruna ar viņu un pret viņu uzsāktā novērošana. Vairāki ziņojumi par Modri Slavu un viņa nacionālistiskajiem uzskatiem un iecerēm tolaik iekļauti operatīvās novērošanas lietā, un starp tiem ir arī no aģenta "Simants" saņemtais ziņojums.

Modris Slava, biedrības "Latvijas Viedas sadraudzība" vadītājs, kurš no portāla "Delfi" saņēma šos VDK dokumentus, sarunā ar "Delfi" norādīja, ka bija zinājis par šiem ziņojumiem, bet nebija tos lasījis.

"Es ne visu atceros precīzi, tomēr tajos ziņojumos viss ir tendenciozi pārspīlēts. Piemēram, es neapsolīju Vizmai Belševicai viņu sponsorēt, jo pats biju nabadzīgs, bet apsvēru iespēju organizēt atbalstu viņas darba laikā, savācot ziedojumus gan Latvijā, gan ārzemēs, jo man daži sakari ar emigrantiem bija. Turklāt runa nebija par kaut kādu pretpadomju romānu. Tad atkal – man mājās esot nacionālistiski sacerējumi. Man bija diezgan daudz Latvijas laikā izdotu grāmatu un žurnālu. Ja visu to var saukt par nacionālistiskiem sacerējumiem... Melots jau nav, bet īsta patiesība arī nav. Par Simanta ziņojumā minētajiem sociāldemokrātiem: es neteicu, ka sociāldemokrātija ir vislielākais spēks pasaulē, bet tikai to, ka no "sociķiem" Latvijā baidās vairāk nekā no nacistiem, un tas tā arī bija," stāsta Slava, kurš ir pārliecināts, ka aģents "Simants" bijis Valdis Rūmnieks.

Kā iespējamās VDK aģentu ziņojumu sekas Slava min viņa atlaišanu no darba Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā: "Es toreiz biju diezgan perspektīvs jaunais mākslas zinātnieks, tādēļ nevarēju saprast, kādēļ atlaida mani. Biju jau nolicis visus zinātņu kandidāta eksāmenus, strādāju pie disertācijas par baroka laika glezniecību Latvijā, un pēkšņi – bāc! Tā arī vairs darbu mākslas zinātņu nozarē neatradu, darīju ko citu. Vai tas bija šo ziņojumu rezultāts, to es nezinu. Mani atlaida it kā štatu samazināšanas dēļ." Valdi Rūmnieku viņš sauc par karjeristu, par kuru viņam bijušas aizdomas jau padomju laikos. Pēc neatkarības atgūšanas Slava ar viņu nav runājis.

Rūmnieks: "Tas viss ir sen aizgājis"

Rakstnieks Valdis Rūmnieks sarunā ar portālu "Delfi" lakoniski atbildēja, ka nevēlas runāt par savu iespējamo sadarbību ar VDK. "Tas viss ir sen aizgājis. Es balstos teicienā "Pasmieties un aizmirst" un nevēlos par to runāt," sacīja Rūmnieks.

1951. gadā dzimušais Valdis Rūmnieks ir gan rakstnieks, gan dramaturgs un literatūrzinātnieks. Rūmnieks no 1998. gada līdz 2003. gadam bija Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, bet no 2002. gada 5. marta līdz 2010. gada 3. februārim Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. 2002. gadā viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Rūmnieks ir rakstījis stāstus, dzejoļus un pasakas bērniem, kā arī sacerējis un apkopojis dažādus jokus. Kopā ar dramaturgu un režisoru Andreju Miglu viņš sarakstījis sešus romānus. Rūmnieks ir sastādījis Aleksandra Čaka "Kopotus rakstus" un citus izdevumus, bijis "Aleksandra Čaka gadagrāmatas" zinātniskais redaktors. Tāpat Rūmnieks trīs gadus rakstījis scenārijus svētdienas vakaru bērnu raidījumam "Vakariņa pasakas".

Kā zināms, saskaņā ar likumu 2018. gada decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē "https://kgb.arhivi.lv" kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" 2019. un 2020. gadā ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuras ierastus dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz 2019. gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

2018. gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no 2019. gada maija sākuma.

Tags

"Maisi vaļā" Latvijas Rakstnieku savienība Čekas maisi Latvijas Zinātņu akadēmija Valdis Rūmnieks Vizma Belševica
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form