Tie, kas atzīsies sadarbībā ar Valsts drošības komiteju (VDK) un atklāti izstāstīs savu stāstu – pret tiem būs lielāka cieņa. Sabiedrība to pieņems un pašam arī būs vieglāk, ekskluzīvā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja ārsts, politiķis un kādreizējais cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki-86" vadītājs Juris Galerijs Vidiņš.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka bijušās LPSR Valsts drošības komitejas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodamā informācija liecina, ka Vidiņš ir uzskatāms par vienu no sava veida rekordistiem – pieejami vairāki desmiti ziņojumu atreferējumi, gan tādi, kas liecina gan par viņa tiešu izsekošanu, gan tādi kur viņš minēts saistībā ar citiem "helsinkiešiem". Vidiņa vārds "Deltā" figurē kopš 1988. gada.
Taujāts, vai, zinot, cik rūpīgs bija VDK uzraudzības darbs, astoņdesmitajos gados vai deviņdesmito gadu sākumā bijis arī kāds no čekas ziņotājiem, kurš atnācis pie 'helsinkiešiem" un atzinies – "jā, es strādāju, esmu aģents, Vidiņš bija lakonisks: "Neviens!". Taujāts, vai kopš tā laika kaut viens ir atnācis pie viņa izrunāties – viņš turpināja: "Neviens!"
Uz jautājumu, vai šādu sarunu viņš sagaidītu vēl tagad, Vidiņš norādīja, ka pēc savulaik skaļās diplomāta un politiķa Georga Andrejeva atzīšanās sadarbības faktā ar VDK, viņš sākotnēji Andrejevu nosodījis, bet vēlāk, visu apdomājot, teicis viņam: "Visu cieņu, Andrejeva kungs!".
"Tie, kas būtu atzinušies, man būtu lielāka cieņa nekā tagad. Tagad ar pilnām tiesībām varu pateikt – tu biji "klauvētājs", tu neatzinies, ja tu būtu atzinies, tev pašam būtu vieglāk. Vilciens vēl nav aizgājis, ja viņi izstāstītu visu, kā bijis. Latvieši ir dikti naivi un piedodoši cilvēki," rezumēja Vidiņš.
Intervijā Vidiņš arī dalījās savās pārdomās par to, vai čekas ietekme ir saglabājusies līdz mūsdienām un, cik spēcīga tā.
"Delfi" jau ziņoja, ka "Delta" atrodami desmitiem ziņojumu atreferējumi par "Helsinki-86" darbību gan ar čekas aģentu novērojumiem, gan izsekošanu ar automašīnu un telefonsarunu noklausīšanos. Organizācija savu lielāko rezonansi izpelnījās 1987. gadā ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa dienā, kuru mūsdienās zinām kā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Daudzos čekas aģentu ziņojumos detalizēts sekots arī "Helsinki-86" vadītāja Vidiņa gaidām, sarunām un rīcībai.
Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.
Portāls "Delfi" publicē vairāku ziņojumu atreferējumu no datubāzes "Delta" un to tulkojumu latviski, ko nodrošināja tulkošanas firma "Skrivanek".
Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.
Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.
Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".
Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.
"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.
Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.
Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.
Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.
Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.
Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
