"Duraki, kas iet uz ambrazūras bija vajadzīgi. Mēs bijām izdevīgi, lai iekustinātu zombēto masu" – tā par astoņdesmito gadu beigām un Latvijas neatkarības centieniem saka ārsts, politiķis un kādreizējais cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki-86" vadītājs Juris Galerijs Vidiņš. Ekskluzīvā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņš atklāti stāsta par Valsts drošības komitejas (VDK) izsekošanas un ietekmēšanas metodēm, kā arī tā laika cilvēkiem, kuri uz politikās skatuves darbojas vēl šodien.

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodamā informācija liecina, ka Vidiņš ir uzskatāms par vienu no sava veida rekordistiem – datubāzē pieejami vairāki desmiti ziņojumu atreferējumu, gan tādi, kas liecina par viņa tiešu izsekošanu, gan tādi kur viņš minēts saistībā ar citiem "helsinkiešiem". Vidiņa vārds "Deltā" figurē kopš 1988. gada.

Portāls "Delfi" otrdien publicē pilnu intervijas video ar Vidiņu, bet, turpinot rakstu sēriju "Maisi vaļā", vēl gaidāmas izvērstas publikācijas ar laikabiedru komentāriem un dokumentālām liecībām par "Helsinki 86" darbību, čekas lomu un izsekošanas metodēm, kā arī pagrīdes pretpadomju žurnālu "Auseklis" un tā redzamāko seju, redaktoru Ivaru Žukovski. Publiskotie arhīva materiāli liecina, ka Žukovskis bijis VDK aģents ar segvārdu "Pols", tomēr mūsdienās vairs nav iespējams strikti novilkt robežu, ciktāl kurš no kādreizējiem politieslodzītajiem un disidentiem, kuru vārdi atrodami arī VDK aģentu kartotēkā patiešām sadarbojies ar VDK, un ciktāl rīkojies kā Latvijas patriots un "padomju varas drupinātājs".

"Delta" atrodami desmitiem ziņojumu atreferējumi par "Helsinki-86" darbību gan ar čekas aģentu novērojumiem, gan izsekošanu ar automašīnu un telefonsarunu noklausīšanās rezultātā iegūto informāciju. Organizācija lielāko rezonansi izpelnījās 1987. gadā ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa 14. jūnijā – dienā, kuru mūsdienās zinām kā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Daudzos čekas aģentu ziņojumos detalizēti sekots tieši Vidiņa kā "Helsinki-86" vadītāja gaitām, sarunām un rīcībai.

Kādā privātā sarunā ar minēto Žukovski Vidiņš saņēmis skaudras prognozes par perspektīvām savai darbībai, kuras par laimi tā arī nepiepildījās: "Juri, tev jārēķinās ar trīs lietām - psihene, cietums, autoavārija!" Plašāk par to viņš stāsta intervijā.

Viss sākas ar gājienu

Foto no sociālajiem tīkliem: "Helsinki 86" rīkotais gājiens.

Šajā, tolaik plašu rezonansi izraisījušajā gājienā, piedalījies arī Vidiņš, tiesa, ne pirmajās rindās. "Baidījos, ka mani nofotografēs. Es tobrīd biju Rēzeknes rajona un pilsētas galvenais ārsts, negribēju vēl līst kadrā," viņš atceras. Šis pasākums un tikšanās ar citiem aktīvistiem arī bijis lūzuma punkts, kas licis sākt darboties daudz publiskāk. "Man tā maucība bija apriebusies, tas Padomju režīms," ar epitetiem neskopojas Vidiņš. Tad arī sākusies viņa politiskā darbība, kļūstot par vienu no "Helsinki-86" līderiem, bet beigusies līdzšinējā darbība Rēzeknes slimnīcā – "mani izmeta kā korķi!" atceras Vidiņš.

Viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā Vidiņš stāsta par "Helsinki-86", organizācijas izplešanos un darbību, nosauc to cilvēku uzvārdus, kas pozitīvā ziņā ietekmējuši viņa izaugsmi, kā arī tos, kuri dažādos veidos mēģinājuši kaitēt. Vidiņam ir arī sava teorija par čekas lomu Padomju savienības sabrukumā un tās transformēšanos jau brīvās Latvijas politiskajā un ekonomiskajā sistēmā.

Portāls "Delfi" publicē vairāku ziņojumu atreferējumu no datubāzes "Delta" un to tulkojumu latviski, ko nodrošināja tulkošanas firma "Skrivanek".

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Čekas maisi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form