Tihonovs un viena tante


Lūsiņu pārstāvošais advokāts Viktors Tihonovs savā viedokļrakstā Jūrmalas pontonu nosauca par "izklaides kuģi". "Tihonova kungs, es pieņemu, kā jurists ļoti interesanti šajā savā aprakstā paspēlējās ar dažādiem terminiem, katrā brīdī viņš viņus lietoja savādāk, un es pieņemu, ka viņš to noteikti darīja apzināti," teica Krastiņš.

Jautāts, vai konkrētais pontons ir izklaides kuģis, Krastiņš atbildēja ar pretjautājumu: "Kāds izklaides kuģis?". Objekts aizvien ir pontons, bet juridiski pēc Jūras kodeksa jaunās un spēkā esošās redakcijas tas skaitās peldoša konstrukcija, kas paredzēta noteiktu darbu veikšanai virs ūdens, viņš skaidroja.

LJA vadītājs norādīja, ka administrācija uzrauga tās konstrukcijas, kas norādītas Jūras kodeksa 8. pantā, proti, kuģus un 8.1 panta 2. daļā noteiktos objektus – peldošās konstrukcijas, kas ir peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni. Arī šīs konstrukcijas reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

Savukārt šobrīd spēkā esošie tiesību akti paredz, ka tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, bet nav kāda no iepriekšminētajām peldošajām konstrukcijām, nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā, bet šajā gadījumā reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības. Līdz ar to noprotams, ka arī pārbaudes no LJA puses uz tām neattiecas. Jūras kodeksa redakcija, kas bija spēkā līdz 2013. gada 20. janvārim šādu dalījumu neparedzēja. Toreiz Jūras kodeksa 8. pantā bija noteikts, ka Kuģu reģistrā ir reģistrējami kuģi, bet 8.1 panta nebija.

Vaicāts, kādu tieši darbu veic, piemēram, Argodam Lūsiņam Jūrmalā peldošais pontons, uz kura darbojas restorāns, Krastiņš skaidro, ka nezina, bet piebilst, ka ēdināšanas pakalpojumi arī varētu būt darbs, taču uzreiz pēc tam atzīst, ka "nesaku, ka tie ir ēdināšanas darbi". "To mēs noskaidrotu pie īpašnieka, kādiem darbiem viņš ir paredzējis," norādīja LJA vadītājs.

Savukārt uz jautājumu, kas ir kravas pontons, Krastiņš norāda, ka "kravas pontons noteikti pārvadā kravu". Uz jautājumu, vai dīvāns, kas atrodas Pāvilostas pontonā, ir krava, LJA amatpersona norāda, ka tas ir interpretācijas jautājums.

Krastiņš pauž pārliecību, ka likumā ir skaidri uzrakstīts, kas ir peldošas konstrukcijas, kas paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, un kas ir citas peldošās konstrukcijas.

Vaicāts, kas ir debarkaders, Krastiņš norāda, ka tas ir interesants nosaukums, kas saglabājies vēl no vēsturiskās likumdošanas, bet precīzu definējumu no galvas noskaitīt nevarēja.

Vienkārši skaidrojot, pontons ir peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, ko lieto tilta vai cita virs ūdens novietojama priekšmeta balstīšanai. Pontonus izmanto arī, piemēram, nogrimušu kuģu izcelšanai. Savukārt debarkaders ir peldoša kuģu piestātne – pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.

Noteikumi par kuģu drošību kuģiem ir daudz stingrāki gan attiecībā uz prasībām, kas jāievēro , veicot kuģa būves un cita veida ar būvniecību un modernizāciju saistītus darbus, kā arī par mehānismiem un elektroiekārtām, ugunsdrošību, glābšanas līdzekļiem un, piemēram, piesārņojuma novēršanu. Ministru kabineta noteikumos, kas patlaban ir spēkā, vienīgā vieta, kur minētas jebkāda cita veida peldošas konstrukcijas, kas nav kuģi, ir jautājumā par apskates biežumu. Turklāt arī šajā gadījumā kuģiem apskates veicamas biežāk. Proti, Noteikumos par kuģu drošību norādīts, ka kuģiem kārtējo apskati veic ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados. Kuģi obligāti apseko dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Izņēmums ir dzenskrūves iekārtas ar "Simplex" tipa blīvslēgiem, kuru pārbaudi izjauktā veidā atļauts veikt reizi 10 gados. Tāpat izņēmums ir arī stāvkuģi, debarkaderi, peldošie doki un citi tamlīdzīgi peldošie līdzekļi, kuriem termiņi apskatei dokā tiek noteikti katrā konkrētā gadījumā atsevišķi atkarībā no to konstrukcijas, vecuma un ekspluatācijas īpatnībām.

Tags

Jānis Domburs Lasāmgabali Māja-kuģis Pāvilosta Zvejniecība Valsts vides dienests Viktors Tihonovs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form