Naudas nav – pārrēķinātie medicīnisko manipulāciju tarifi 'iegulst plauktā'  (108)

"Tas, ka NVD pārskata tarifu no 100 eiro uz 250 eiro ir labi, bet tas nenozīmē, ka viņš tiks iekļauts, tas aizies un par to tā tiks maksāts, jo tam vajag papildus finansējumu. Ja mēs esam pārskatījuši tarifu vai aprēķinājuši jaunu tarifu, no tā jau viņš nesāks tikt sniegts. Tam vajag naudu. Reizi trīs mēnešos NVD tiekas ar Veselības ministriju un skatās – varam šo palaist vai nē. Ja nauda nav papildus piešķirta no Finanšu ministrijas un Saeimas, un mēs neredzam iespēju iekšējās rezervēs to atrast, tad jaunais tarifs netiek palaists," klāsta NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Lapiņš.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumos ietvertajai formulai, veselības aprūpes pakalpojuma tarifs veidojas, summējot mainīgās izmaksas, proti, mediķu darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, izdevumus par ārstniecības līdzekļiem un izdevumus pacientu ēdināšanu, un pastāvīgās izmaksas. Pēdējos gados tarifu pārrēķināšana galvenokārt notikusi saistībā ar ārstniecības personu atalgojuma palielināšanu.

NVD maksātajos tarifos iekļautā ārsta atalgojuma likme patlaban ir noteikta 1350 eiro apmērā par vienu slodzi. Ņemot vērā, ka pretēji Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajam, ka 2020. gadā ārstniecības personu atalgojums ir jāceļ par 20%, 2020. gada valsts budžetā nauda paredzēta atalgojuma celšanai vidēji par 10%, šo tarifos iekļauto ārstu atalgojuma likmi plānots celt līdz 1485 eiro mēnesī. Tā kā šovasar NVD, gatavojoties pārrēķināt visos tarifos iekļautās ārstniecības personu darba samaksas likmes bija vadījies no likumā noteiktā, gada nogalē tarifus nācās pārrēķināt no jauna.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) novembra nogalē notikušajā "Delfi TV ar Jāni Domburu" mediķu un politiķu diskusijā apgalvoja, ka notiek aktīvs darbs pie tarifu pārskatīšanas. Tajā iesaistīti arī veselības nozares profesionāļi, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) galvenā ārste Eva Strīķe palīdzējusi aprēķināt jaunos tarifus intensīvajā terapijā, kuru Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) diskusijā atzīmēja kā jomu, kurā esošo tarifu neatbilstība ir īpaši akūta problēma. "Jūs apvainojat tos nabaga cilvēkus, kas šobrīd melnām mutēm ārkārtīgi intensīvi strādā," atbildot uz Dombura aizrādījumu, ka ar apgalvojumiem, ka tarifi tiek pārskatīti nākuši klajā arī iepriekšējie veselības ministri, diskusijā sacīja Viņķele.

NVD apliecina – diskusijā pieminētais piedāvājums pārskatīt intensīvās terapijas tarifus ir sagatavots. Būtībā izveidots jauns intensīvās terapijas apmaksas modelis, kas paredz intensīvo terapiju sadalīt trijos sarežģītības līmeņos. Trešais, tas ir, sarežģītākais un attiecīgi arī dārgākais paredzēts salīdzinoši nelielai intensīvās terapijas pacientu daļai, proti, tiem, kam nepieciešama orgānu aizstājterapija. Tas būtu pieejams klīniskajās universitātes slimnīcās. Kad jauno modeli varēs ieviest, nav zināms, jo tā ieviešanai nepieciešamās naudas 2020. gada valsts budžetā nav.
"Nozare to ļoti gaida, Latvijas Slimnīcu biedrība, klīniskās universitātes slimnīcas to ļoti gaida. Mēs saprotam, ka to ļoti vajag, bet, diemžēl, politiķi nolēma – intensīvajai terapijai krustu pāri, labāk iedodam naudu algas palielināšanai visiem par 10%. Bet šis sāpju bērns paliek," sūrojas NVD pārstāvis Lapiņš.

Strādājot esošajā modelī, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) Intensīvās terapijas klīnikas zaudējumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši aptuveni 1,47 miljonus eiro, bet PSKUS pacientu ārstēšana intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā šā gada pirmajos sešos mēnešos nesusi zaudējumus aptuveni 2,8 miljonu eiro apmērā. Informatīvajā ziņojumā, ko valdība skatīja, lemjot par budžetu, ir atklāti atzīts, ka vairākās jomās valsts maksātie tarifi ir vairākkārt atpaliek no pakalpojuma pašizmaksas. Piemēram, akūtu išēmisku insultu pārcietuša pacienta ārstēšanai ar trombektomijas metodi nepieciešamie vienreiz lietojamie materiāli vien izmaksā ap 7000 eiro, kamēr apstiprinātais tarifs par viena pacienta ārstēšanu ar šo metodi ir 1288 eiro un 65 centi.

Iemesli tarifa pārskatīšanai var būt dažādi. To var ierosināt arī ārstniecības iestādes vai mediķu profesionālās organizācijas. Tā, piemēram, pamatojoties uz šādu iesniegumu tapis tarifu pārrēķins 52 dažādām manipulācijām mutes, sejas-žokļu ķirurģijas un otorinolaringoloģijas jomā, kur esošais tarifs nesedz pašizmaksu. Pārrēķinātas ne tikai sarežģītu medicīnisko manipulāciju izmaksas. Pārrēķinot gultas dienas tarifā iekļautās pacientu ēdināšanas izmaksas, izrādījies, ka kopējais "deficīts" šajā pozīcijā vien ir aptuveni 5.3 miljoni eiro.

Jau ilgāku laiku satraukumu par gultas dienas tarifa neatbilstību reālajām izmaksām pauž klīniskās universitātes slimnīcas. Jauns gultas dienas tarifs šogad gan noteikts un tiek segts tikai vienā no tām – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), kur tas kopš šā gada aprīļa ir 168 eiro par gultas dienu, kas atbilst pašizmaksai. RAKUS un PSKUS gultas dienas tarifs nesasniedz pat 100 eiro.

2020. gadā NVD plāno pārrēķināt patlaban noteiktos tarifus tādās jomās kā, piemēram, invazīvā kardioloģija, sirds un asinsvadu slimības, strutainā ķirurģija, neonataloģija un ortopēdija. Tiesa gan, veselības ministre Viņķele jau iepriekš paspējusi atzīt, ka ieguvums, ko šādi pārrēķini dos, būs papildu argumenti turpmākās diskusijās par veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu.