Neapmierinātība ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču Vecrīgas kuluāros izskanēja jau pagājušās vasaras beigās, piektdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Jautāts, vai Saeimas komisijā, kurā pārrauga tiesībsargājošās, aizsardzības un korupcijas novēršanas institūcijas, visu šo laiku, tostarp slepenās sēdēs, nekad nav izskanējusi informācija par kukuļošanu, kurā varētu tikt iesaistīta "augsti stāvoša nacionālās bankas amatpersona", Latkovskis atbildēja noliedzoši.

"Visās šajās oficiālajās institūcijās – nē. Ja godīgi runājam, tad Vecrīgas kuluāru līmenī informācija parādījās pagājušās vasaras beigās," intervijā pastāstīja Latkovskis. Kuluāros parādījusies informācija, ka "amerikāņi nav apmierināti ar mūsu centrālās bankas vadītāju".

"Nebija informācijas par pastrādāto noziegumu vai ko savādāku, ka būtu jāvēršas [tiesībsargājošās iestādēs], [informācija] bija par to, ka ir neapmierinātība," skaidroja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs. Vēlāk viņš piebilda, ka šāda informācija izskanējusi no diplomātiskā sektora.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.

Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.

Likumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Viņš noraidīja visas apsūdzības.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.

Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās, vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.

Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.

Tags

Ainars Latkovskis Baņķieru drāma Latvijas Banka Saeima Vecrīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form