Necienīgā attieksme, otrā viļņa draudi, barometrs Ķirsons - diskutē 'Katlu revolūcijas' dalībnieki

1. jūnijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" notika Covid-19 vissmagāk skartās - ēdināšanas nozares – pārstāvju diskusija, kurā piedalījās Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektors Jānis Pinnis, Latvijas restorānu biedrības viceprezidents šefpavārs Lauris Aleksejevs un "Skrīveru mājas saldējuma" preču zīmes īpašniece, SIA "Rozīne" valdes locekle Lelde Sotniece. Piedalīties raidījumā bija aicināti arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), bet abi atteicās klātienē diskutēt ar nozares pārstāvjiem.

Aleksejevs raidījumā uzsvēra, ka ēdinātāji paši nemaz neuzstāja, ka PVN likme jāsamazina līdz 5% slieksnim – nozari būtu apmierinājusi arī augstāka. Uz 5% mērķi kā kaulēšanās taktiku esot rosinājusi pastāvēt Ekonomikas ministrija.

Savukārt Sotniece dalījās pieredzē un pārdomās par nākotni, kas, lai izdzīvotu, būs jāspēj darīt pašiem restorāna īpašniekiem.

Viesi arī norādīja, ka ēdienu piegāde uz mājām nav spējusi atsvērt Covid-19 radītos zaudējumus, jo šajā nozarē tirgus jau ir sadalīts.

Jau ziņots, ka iepriekš ekonomikas Jānis Vitenbergs (KPV LV) rosināja piemērot tūrisma un viesmīlības nozarei samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā, lai šīm nozarēm palīdzētu Covid-19 pandēmijas izraisītajā krīzē. Tomēr finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa šo priekšlikumu rosināja neskatīt ārkārtējās situācijas palīdzības kontekstā, bet gan spriest par šo priekšlikumu nodokļu izmaiņu kontekstā. Pieprasot samazināt PVN likmi vairākas sabiedriskās ēdināšanas jomas biedrības pagājušonedēļ rīkoja "Katlu revolūciju", ik vakaru skaļi dauzot katlus un pannas, lai tādējādi pievērstu uzmanību krīzei nozarē.

Piedāvājam noskatīties spilgtākās epizodes no raidījuma:

Katlu rībināšana pagājušonedēļ notika katru vakaru, tomēr politiķi nav piekāpušies ēdinātājiem. Jautāta,vai "katlu revolūcija" nav izgāzusies Sotniece atbildēja, ka tā ir tikai sākusies – 02:10.

Restorānu pārstāvji sūrojās, ka pirms vēlēšanām visas partijas ar parakstiem apliecinājušas gatavību samazināt PVN, bet tagad solījumu nepilda un taisnojas – 06:35.

Pinnis norādīja, ka šī gada maijā viesnīcu noslogojums bijuši vien 4-5% no pagājušā gada maija noslodzes. Arī restorāni saskaras ar traģisku apgrozījuma kritumu - 10:01.

Aleksejevs norādīja, ka ēdienu piegādāšana uz mājām varētu būt vietējo restorānu glābiņš, pie tam gan estētisku, gan tīri biznesa apsvērumu dēļ – 14: 47.

Jautāti, vai Latvijā situācija ir salīdzināma ar citām Eiropas valstīm, viesi dalījās pārdomās gan par atšķirībām starp metropoli un laukiem, kā arī to, vai valsts vispār saprot nozares problēmas – 22:12.

Dīkstāves pabalstus saņemot puse ēdināšanas nozarē strādājošo, turklāt ne visi tiem kvalificējas - 25:24.

Šefpavārs Aleksejevs uzsvēra, ka nozare nekad nav prasījusi samazināt PVN likmi visam, kas saistīts ar sabiedrisko ēdināšanu, un atgādināja, ka pērn valdība un Saeima rekordātrā tempā vienojās par alkohola akcīzes samazināšanu – 29:21.

"Priekš mūsu esošās situācijas kopējais nodokļu slogs ir pārāk liels," diskusijā uzsvēra Sotniece. Diskutētāji atklāja, kuru nodokļu nomaksa viņiem sagādā lielākās galvassāpes ziemas mēnešos, bet kuru – vasaras – 36:59.

Tāpat viņi dalījās pārdomās par to, kas darāms, lai iegrožotu ēnu ekonomiku nozarē – 40:31.

Aleksejevs pastāstīja, kā izveidojies viņa uzņēmuma nodokļu parāds, kurš mērāms sešciparu skaitlī un cik lielas summas jāmaksā uzrēķinos – 42:09.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Pinnis izskaidroja, kādēļ nepiekrīt Finanšu ministrijas pārmetumiem, ka nozares ģenerālvienošanās uzskatāma par neatbilstošu – 45:15.

Aleksejevs arī atklāja, cik lielas ir restorānu īpašnieku iespējas atbildēt par nodokļu nomaksu no dzeramnaudām – 50:11.

Tāpat viņš izskaidroja, kā veidojas vidējā atalgojuma likme nozarē un kādēļ to nevar uzskatīt par objektīvu rādītāju – 58:39.